Priežu un egļu “ābeļdārzi” ražīgākiem un ātraudzīgākiem mežiem 6
AS “Latvijas valsts meži” (LVM) koku plantācijas var salīdzināt ar savdabīgiem ābeļdārziem, kur priežu vainagi noapaļoti gluži kā ābeļu kokiem, bet egļu plantācijās kokiem ir pazeminātas galotnes. “LVM Sēklas un stādi” ražošanas izpilddirektore Laima Zvejniece stāsta, ka galvenās sugas, kuru sēklas tiek ievāktas plantācijās, ir priede, bērzs, melnalksnis un egle. No šo koku sēklām tiek audzēti stādi, un arī pašas sēklas, atkarībā no koku sugas, tiek glabātas valsts sēklu rezervē no diviem līdz pat desmit gadiem.
Plantācijās aug īpaši atlasīti un selekcionēti koki – tie ir ātrāk augoši, izturīgāki pret dažādiem meža kaitēkļiem, ražīgāki un kvalitatīvāki. Pasaulē ir labi zināmas Rīgas priedes, kuras izceļas ar savu slaidumu un bezzarainību, mastu priedes labi zina visi Eiropas kuģu būvētāji, savukārt Tērvetes priežu varenību un spēku vislabāk var izjust LVM dabas parkā Tērvetē – Veco priežu parkā. Plantācijās tiek audzētas arī selekcionētas egles, bērzi un melnalkšņi, un nu jau aptuveni divas trešdaļas Latvijas mežaudžu tiek atjaunotas ar selekcionētu materiālu, tā būtiski palielinot to nākotnes vērtību.
Eglei vajag stresu, stādiņiem – ziemas guļu
Laima Zvejniece atklāj, ka, lai arī galvenokārt koku sēklas ievāc plantācijās, daudzveidības saglabāšanai tas vietumis tiek darīts arī ģenētisko resursu mežaudzēs. “Plantācijās koku vainagi tiek speciāli pazemināti, lai vieglāk varētu ievākt sēklas. Šis process tiek veikts gan ar speciālu traktoram uzmontētu griezējripu, gan arī ar roku instrumentiem, izmantojot gan trepītes, gan pacēlājus,” stāsta Laima Zvejniece.
Koku sēklu audzēšanā ir savi knifiņi. Piemēram, egle ir pavisam cimperlīga – tai “ziedu” aizmetņi veidojas iepriekšējā gada vasarā, ja jūnija otrajā pusē ir krietni silts ar jauku saulīti. Šiem aizmetņiem jāgatavojas uz ziedēšanu krietni ilgi – līdz nākošajam pavasarim. Tad ziedēšanas laikā vēl jāsargās no pavasara salnām, bet tālākas čiekuru attīstības periodā – no kaitēkļiem un slimībām. Visu plantācijas dzīves periodu cilvēkam jārūpējas par plantācijas “higiēnu”, jāizdzīvo līdzi egles dzīvei – jāpasargā, cik iespējams, jākopj gan koks, gan apkārtne plantācijā, viss dzīvais šeit ir sasaistīts – saule, ūdens, vējš, gaiss, augsne, zāle, mikroorganismi, kukaiņi, putni un galā cilvēks ar sapratni par šo dabas sasaistīto ekoloģisko ķēdi.
Čiekuru vākšanu skuju koku sēklu plantācijās parasti sāk novembrī. Taču lai čiekurus varētu ievākt, tiem jāpiedzīvo sals un jāmaina krāsojums uz brūnu, jo tad tie kaltē labāk atveras. Vienā egles čiekurā var būt ļoti dažāds sēklu skaits – no aptuveni 50 līdz pat 300 sēklām, bet vienā hektolitrā čiekuru apmēram 560–600 gramu sēklu. Savukārt no viena kilograma sēklu var izaudzēt apmēram 120 000 koku stādu. No šādu, plantācijās speciāli audzētu egļu čiekuru sēklām izaudzētais mežs būs ražīgāks, ātraudzīgāks un ar kvalitatīvāku koka stumbru.
Savāktie čiekuru tiek sabērti koka kastēs un operatīvi nogādāti uz čiekurkalti, kur sākas čiekuru apstrāde, žāvēšana, tālāka sēklu ieguve un uzglabāšana saldētavās.
Iestājoties pavasarim, plānotie sēklu apjomi nonāk kokaudzētavās stādiņu izaudzēšanai.
Kad stādiņi izaudzēti, no siltumnīcas to ceļš ved uz pakošanu un tālāk uz saldētavu, kur mīnuss četros grādos tie guļ un sagaida pavasari, kad tiek izsniegti meža stādītājiem, skaidro Laima Zvejniece.
Attīstītās tehnoloģija – meža mašinizētā stādīšana
Šogad LVM pārziņā esošie valsts meži atjaunoti vairāk nekā 18 tūkstošu hektāru platībā, ieviesta arī jauna tehnoloģija meža atjaunošanā – meža mašinizētā stādīšana.
LVM tas ir jaunums, un Laima Zvejniece stāsta, ka uzņēmums to noskatījis Skandināvijas valstīs. “Esam braukuši uz Somiju, skatījušies, kā šādi darbi notiek tur. Vienkārši sakot, tā ir meža stādīšana ar traktoru, kuram ir speciāli aprīkota “galva” – reizē tiek gatavota augsne un stādīts stādiņš. Proti, esošā augsnes gatavošanas tehnika aprīkota ar stādīšanas iekārtu. Pagājušajā gadā šī metode tika izmantota izmēģinājuma variantā, šogad jau visās mežsaimniecībās ir pa vienam, diviem šādi aprīkotiem traktoriem. Stādīšanas ātrums un apjoms pagaidām nav īpaši lielāks kā tad, ja mežu stāda ar rokām, taču stādītāju paliek arvien mazāk un tādējādi ar šo nestandarta risinājumu mēs aizvietojam arī trūkstošo darbaspēku,” tā Laima Zvejniece.
Kurp dodas dekoratīvie un koku stādi?
“LVM Sēklas un stādi” audzē arī dekoratīvos stādus, to sēklas tiek ievāktas par Latvijas trešo botānisko dārzu dēvētajā Kalsnavas arborētumā. Piemēram var minēt, ka šeit ir viena no lielākajām publiski pieejamajām peoniju kolekcijām Baltijas valstīs. Kolekcija apmeklētājus priecē ar vairāk nekā 280 dažādām šķirnēm. Savukārt kokaudzētavās aug Latvijas klimatiskajiem apstākļiem piemēroti dekoratīvo koku un krūmu stādi. Dekoratīvo stādu piedāvājums ir patiešām plašs, sīkāk ar to var iepazīties gan tieši kokaudzētavās, gan LVM mājas lapā un “LVM sēklas un stādi” internetveikalā ibode.lvm.lv.
Taujāta, vai dekoratīvie stādi tiek eksportēti arī uz citām valstīm, Laima Zvejniece atbild, ka tie eksportēti netiek, ja vien par eksportu nesauc šo stādu ceļošanu uz kaimiņvalsti Igauniju. “Igauņi mūs ir iemīlējuši, kas, protams, priecē,” viņa teic un piebilst, ka jo īpaši tas attiecas uz tām reģionālajām kokaudzētavām, kas atrodas tuvu Igaunijas robežai.
Savukārt priežu stādi tiek eksportēti uz Zviedriju, un Latvijā tiek sētas arī no Zviedrijas ievestās priežu sēklas. Visvairāk, galvenokārt uz Zviedriju, eksportēti tiek egļu stādi. Laima Zvejniece stāsta, ka arī meža stādu eksportam ir savi noteikumi, un tā krustu šķērsu tos nemaz sūtīt nedrīkst. “Ir konkrēti meža reproduktīvā materiāla noteikumi, kur ko drīkst stādīt. Arī Latvijas teritorija šajā ziņā ir sadalīta konkrētos apgabalos.”
“LVM Sēklas un stādi” 2022.gads bijis veiksmīgs – kopumā realizēts aptuveni 61 miljons stādu. Arī nākotnes plāni ir ambiciozi – līdz ar jaunās Mežvidu kokaudzētavas izbūvi, plānojam nākotnē sasniegt 68 miljonus stādu.
