Viens kolekcijai, cits uz Ķīnu 0
Latvijā lielākais senlaiku dzintara izstrādājumu kolekcionārs Dainis Grīnbergs, kurš arī liek avīzēs sludinājumus, lai papildinātu savu kolekciju (bet ne pārdotu uz ārzemēm), par augsto dzintara cenu ir visai skeptisks: “30 – 40 eiro par gramu ir ļoti daudz. Ja nu tiešām tie bumbuļi ir ļoti lieli un slavena mākslinieka darinājums. Bet katra lieta ir jāredz. Man jau liekas, ka uzpircēji vairāk cenšas ar lielajām cenām pievilināt dzintara īpašniekus un pēc tam cenu nosist. Jo pieprasījums ir liels, bet piedāvājums mazs. Tie, kas gribējuši, krelles sen pārdevuši. Tie, kas nav gribējuši, tās tur kā ģimenes relikviju.”
Uzpircējs Mareks kolekcionāram negrib gluži piekrist: “Ja kreļļu lodītes ir 35 – 40 milimetru diametrā, necaurspīdīgas un krelles kopumā sver ap 200 gramiem, esmu gatavs par tām maksāt 6000 eiro. Jā, piedāvājums ir mazs, bet tādas krelles man ir bijušas. Tad sēžos lidmašīnā un vedu tās uz Ķīnu, kur man ir noņēmēji.”
Viedokļi
Harijs Jākobsons, dzintara apstrādes speciālists no Siguldas, tirgu raksturo kā sarežģītu. “Zinu gadījumu, kad par vairāk nekā 100 gramu smagām krellēm ķīniešu uzpircējs samaksājis 125 eiro par gramu (tātad par krellēm kopā – vairāk nekā 12 500 eiro). Ķīnā tirgus ir! Pie manis bija atbraukuši divi ķīniešu uzpircēji, un viņi gribēja vienoties par vairākām 50 kilogramu partijām… Kur to var dabūt? Viss dzintars viņiem nav vajadzīgs, piemēram, caurspīdīgu viņiem var nemaz nepiedāvāt. Vislabāk necaurspīdīgu, brūnu, un, ja tas jau ir apaļu gabalu krellēs, tad cena var būt ļoti liela. Diemžēl tirgū ir daudz viltojumu – es lēšu kādus 70%, viens mans kolēģis bija pastaigājis pa Rīgas saloniem un teica, ka vēl vairāk – 90%! Āfrikā aug tāds koks kopala, kura sulu vārot tā polimerizējas. Bērni saķer visādus lidoņus un rāpoņus, ko samet katlā, un iznāk skaisti “dzintara” gabaliņi ar dabiskām mušām, skudrām un spārēm iekšā. Ja jūs kaut ko tādu tirgū redzat, tad gandrīz 100% tā muša vēl vakar lidoja… Vēl Eiropa ir pilna ar organiskās sintēzes institūtiem, kuros dzintara biznesa haizivis pasūta produkciju. Viltoto jeb modificēto dzintaru arī legāli ražo rūpnīcās, bet tikai tad, kad prece nonāk tirgū, mazā šiltīte ar uzrakstu, ka dzintars ir modificēts, parasti jau pazudusi. Dzintara krājumi Kaļiņingradas raktuvēs iet uz beigām, tāpēc tirgū ir tik daudz viltojumu. Kā tos atšķirt no īsta dzintara? Pirmkārt, ultravioletā gaismā īsta dzintara krāsa ir neviendabīga, neīsta – viendabīga. Otrkārt, uztaisiet sālsūdeni, ņemot 130 gramus sāls uz litru ūdens, – īsts dzintars peldēs, neīsts nogrims.”
Hosams Abu Meri, Arābu kultūras centra priekšsēdētājs: “Dzintars ir labs un dārgs materiāls, kurš iecienīts visās arābu valstīs, arī Turcijā. Sākotnēji dzintaru izmantoja musulmaņu lūgšanu krellēm, taču ar laiku šīs krelles sāka izmantot kā rotaslietas. Vīrieši sarunas laikā dzintara krelles virpina rokās un izmanto kā stresa noņēmēju. Dzintaru lieto ne tikai islāmticīgie, bet arī arābu kristieši. Kāds mans draugs no Apvienotajiem Arābu Emirātiem, kurš ieņem samērā augstu amatu, savulaik lūdza, lai es viņam atvedu no Latvijas dzintara krelles. Arī savam tēvam, kurš dzīvo Libānā, esmu dāvinājis dzintara krelles. Bagāti cilvēki arābu zemēs dzintaru savij krellēs ar zelta diegu. Tas ir arī statusa simbols – jo dārgākas krelles, jo bagātāks un ietekmīgāks cilvēks. Turklāt dzintars ir pateicīgs materiāls skaistumlietām, jo tam ir dažādas nokrāsas. Arī sievietes izmanto dzintara krelles un auskarus kā bižutēriju. Latvijā dzintara krelles maksā aptuveni 150 eiro, arābu zemēs to cena ir 400 – 500 eiro.”
ARTIS DRĒZIŅŠ, ĢIRTS VIKMANIS
