Darījums nojūk 0
Man dzintara nav, tāpēc, ciemodamies Liepājā, izmantoju drauga Ulda pakalpojumus. Viņam ir tēva atrasts dzintara gabals neliela ābola lielumā. Ņemam tās dienas vietējo laikrakstu un zvanām uz divu sludinājumu numuriem. Viens uzpircējs izrādās rīdzinieks, otrs gan ir liepājnieks un gatavs dzintara gabalu aplūkot. Puisis atbrauc ar saviem svariņiem – 96 grami. Kādus četrus eiro par gramu varot dot, bet vispirms tomēr gribot dzintara gabalu nofotografēt un aizsūtīt uz Rīgu. Esot tikai starpnieks. Vēlāk tomēr neatzvana. Kad pēc vairākām dienām izdodas uzpircēju sazvanīt, viņš saka, ka nevienam neesot intereses. Ja būtu krelles, būtu cita lieta. Tās grabēdamas aizejot uz Arābu Emirātiem un citām bagātām musulmaņu valstīm par 15 – 30 eiro gramā kā lūgšanu krelles. Pa kādiem konkrētiem ceļiem, puisis nestāsta. Tie vedot gan caur Lietuvu, gan Poliju, kāds mēģinot arī pa tiešo caur visvareno internetu.
Liepājas juvelieris Valdis Balcers zina teikt, ka gan ķīniešiem, gan poļiem esot speciālas dzintara apstrādes mašīnas, kas gatavojot lūgšanu krelles. Musulmaņiem visvērtīgākais esot necaurspīdīgais dzeltenais dzintars, ko latviešu juvelieri saucot par ziepju gabaliem. Tas latviešiem nekad īsti neesot paticis – mūs vairāk sajūsminot caurspīdīgie ar visādām mušām, smiltīm, citādiem gružiem iekšā.
Liepājas dzintara lasīšanas speciālists ir Aivars Beģis-Begge, ko ikdienā bieži var redzēt pilsētas tirgū ar saviem atradumiem un to apstrādājumiem. Viņš dzintaru lasa visu mūžu, bet īpaši centīgi kopš aiziešanas pensijā. Diemžēl pēdējos gados jūra liekot vilties. Aivars domā, ka pie vainas vēji. Jūras zāles nākot no jūras bez gružiem, kuros esot visvairāk dzintaru. Šogad viņam lielākais atradums tikai 80 gramu smags.
Kā zināms, dzintara smēlējiem ražīgs darba lauks paveras arī Pāvilostā, tur lasītāju daudz. Pieredze ir arī Pāvilostas novada domes deputātam Aldim Barsukovam. Viņš pagājušogad par septiņiem eiro gramā notirgojis 336 gramus smagu dzintara gabalu (tātad par 2352 eiro), ko viņš pie Pāvilostas bija atradis 2009. gadā. “Pircējs bija romu tautības cilvēks, kurš teica, ka dzintaru vedīšot uz Viļņu un tad tālāk tas ceļošot uz Ķīnu. Pēdējos gados atradumi ir pavāji, ne lielāki par simt gramiem, jo retāk pūš ziemeļrietumu vējš, kas Pāvilostā iznes dzintaru. Ko atrodu, to sieva apstrādā rotaslietās,” stāsta A. Barsukovs.
