Balvas “Sējējs” laureāti 2018.gadā.
Balvas “Sējējs” laureāti 2018.gadā.
Foto: Valdis Semjonovs

Priekšzīmīga darba apliecinājums. “Sējēja” balva šogad gaļas liellopu audzētājiem un graudkopjiem 0

Lauksaimniecībā visprestižāko balvu “Sējējs” aizvadītajā piektdienā Rīgā, VEF Kultūras pilī, saimniekiem, mazpulcēniem un pētniekiem pasniedza jau 25. reizi.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Personības TESTS. Kādu iespaidu tu par sevi radi? Šis attēls palīdzēs tev to noskaidrot
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Lasīt citas ziņas

Nominācijas “Jaunais veiksmīgais zemnieks” laureāte Vecsaules pagasta z/s “Jundas” saimniece Alma Bērziņa ar dzīvesbiedru Salvi kopš saimniecības dibināšanas iet Latvijai netradicionālu, tomēr perspektīvu ceļu gaļas liellopu nozarē. Abi jaunie zemnieki gaļas liellopus nobaro līdz galam, nevis jau agrā vecumā pārdod uzpircējiem. Alma un Salvis oponē lielražotājiem, kas uzskata – gaļas liellopu nozarē ir jēga darboties, ja ir vismaz 200 ha liela zemes platība. “Jundās” apsaimnieko 80 ha zemes un audzē 80 gaļas liellopus.

“Saņemtais novērtējums mums ir ļoti motivējošs.

CITI ŠOBRĪD LASA
Jaunlopu kvalitatīva nobarošana mūsu valstī ir sava veida inovācija. Eksperimentējam, lai saprastu, kā pēc iespējas saimnieciskāk un gudrāk to darīt

. Latvijā liellopu gaļu nevērtē pēc iekšējiem taukiem, pēc gaļas kvalitātes, tāpēc ražošana ir jāpielāgo. Latvijā liellopu nobarošana atmaksājas, ja to dara ekoloģiski, dzīvnieku labturībai atbilstoši, izmantojot tikai rupjo lopbarību un nelielā daudzumā skābsienu. Citviet pasaulē augstāku cenu saņems par liemeni, kam vairāk marmora, vairāk tauku, ko iegūst, izmantojot spēkbarību un dzīvniekam mazāk kustoties. Mūsu nobaroto dzīvnieku gaļa varbūt arī nav marmorizēta, toties ir laimīgi, veselīgi dzīvnieki, kuriem ir garšīgāka gaļa,” uzsver “Sējēja” balvas laureāte Alma Bērziņa.

“Liels notikums ir “Sējēja” balvas saņemšana! Vislielāko iespaidu atstāja, ka mūs no septiņiem pretendentiem nosauca par laureātu,” pēc balvas saņemšanas nominācijā “Ģimene lauku sētā” teica z/s “Krikši” saimnieks An­dris Celmiņš. Savukārt saimniece Santra Celmiņa piebilda – vislielākais ieguvums no šā pasākuma ir žūrijas cilvēku iepazīšana. “Fantastiski cilvēki bija mūsu saimniecībā. Arvīds Platpers, Ingmārs Līdaka, Māra Svīre un citi žūrijas locekļi. Leģendas! Man zosāda uzmetās, kad viņi pie mums atbrauca,” tā Santra. “Krikšu” saimnieki audzina dēlu Kristapu, kas apgūst lauksaimniecības mehanizatora zinības Kandavas tehnikumā, un divas meitas – Rūta mācās pamatskolā, Katrīna – vidusskolā. “Krikši” ir šķirnes gaļas liellopu saimniecība, kur saimnieko ar bioloģiskajām metodēm un kas piedalās demonstrējumos, kā arī praksē uzņem tehnikuma audzēkņus.

Balvas “Par mūža ieguldījumu” saņēma agronome Veneranda Stramkale un augļkope Māra Skrīvele.

M. Skrīvele sarunā ar “Latvijas Avīzi” vērsa uzmanību, ka valstī joprojām nav lauksaimniecības zinātnes stratēģijas.

“Zinātnieku veikums, piemēram, augļ­kopībā, būtu jāvērtē pēc nozares izaugsmes, nevis pēc publikācijām angļu valodā. Ja nozare aug, tad arī zinātnei būtu jāsaņem lielāks atbalsts. No mums prasa inovāciju, tomēr nav pamatu – nezinām augsni un augu fizioloģiju. Zemnieks nevar visu zināt, šīs zināšanas varētu dot konsultanti, tomēr viņu nepietiek,” tā M. Skrīvele. Viņai nepatīkot godināšanas. M. Skrīvele citēja nesen Latviju apmeklējušā pāvesta Franciska pausto domu – godināt jau godina, tomēr svarīgi ir cilvēkus vairāk atbalstīt ikdienā. Proti, visus pētījumus zinātņu doktore Māra Skrīvele patlaban veic par savu naudu… Patlaban viņa aktīvi cīnās, lai Latvijā neiznīktu vietējā ‘Olu plūmes’ šķirne.

Reklāma
Reklāma

Šā gada “Sējējs” pārsteidza ar salīdzinoši tukšām rindām skatītāju zālē un divu uzvarētāju, veicināšanas balvu saņēmēju, neierašanos uz apbalvošanas ceremoniju. Savukārt priecēja jauno saimnieku un mazpulku dalībnieku pārliecība par izvēlētā ceļa pareizību.

Gada lauku saimniecība

Laureāts – Saldus novada SIA “Saldus druva”, saimnieko Marita Spundiņa

Veicināšanas balva – Jelgavas novada z/s “Līgo”, saimnieko Jānis Vinters; Daugavpils novada SIA “Agraris”, saimnieko Aleksandrs Harlamovs

Gada uzņēmums pārtikas ražošanā

Laureāts – Jaunpils novada a/s “Jaunpils pienotava”, vadītājs Viesturs Krilovs

Veicināšanas balva – Limbažu SIA Normunda Bomja maiznīca “Lielezers”, ražošanas ceha vadītājs Valters Kanopa; Rīgas SIA “Top Food”, vadītāja Svetlana Umarova

Ģimene lauku sētā

Laureāts – Kandavas novada z/s “Krikši”, saimnieko Celmiņu ģimene (Santra Celmiņa)

Veicināšanas balva – Viļānu novada BDR “Latgales tradicionālās kultūras centrs “Latgaļu sāta””, saimnieko Vucinu–Zeimuļu ģimene; Ozolnieku novada z/s “Bētras”, saimnieko Grosu ģimene

Jaunais veiksmīgais zemnieks

Laureāts – Bauskas novada z/s “Jundas”, saimnieko Alma Bērziņa

Veicināšanas balva – Burtnieku novada z/s “Ārņi”, saimnieko Rolands Vilnītis; Gulbenes novada z/s “Lauksaimniecības skola 18”, saimnieko Ilva Šimone

Gada veiksmīgākā kopdarbība

Laureāts – LPKS “VAKS”, vadītājs Indulis Jansons

Veicināšanas balva – LPKS “Piena ceļš”, vadītājs Raimonds Misa; LPKS “Kuldīgas labumi”, vadītāja Gunita Šternberga

Rītdienas Sējējs – mazpulka dalībnieks

Laureāts – Saldus novada Lutriņu mazpulka dalībniece Agnese Smiļģe, vadītāja Gunta Romule

Veicināšanas balva – Rēzeknes novada 477. Nautrēnu mazpulka dalībniece Laima Grišule, vadītāja Anita Šķestere; Rēzeknes novada 477. Nautrēnu mazpulka dalībnieks Viktors Drozdovs, vadītāja Anita Šķestere

Zinātne praksē un inovācijas

Laureāts grupā “Zinātne praksei” – Dr. agr. Biruta Jansone, kopā ar LLU Zemkopības institūta zinātnieku grupu, zinātniskais darbs “Daudzgadīgo zālāju šķirņu pavairošana un izplatība Kanādā, Eiropā un Latvijā”

Laureāts grupā “Zinātne inovācijai” – Dr. biol. Ina Alsiņa kopā ar LLU Augsnes un augu zinātņu institūta zinātnieku grupu, zinātniskais darbs “Ilgtspējīgu tehnoloģiju izstrāde pākšaugu audzēšanai un to izmantošana proteīna nodrošināšanai Eiropā pārtikas un lopbarības ražošanai”

Ieskats pasākuma norisē. Foto: Valdis Semjonovs

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.