Priekšsacīkstes Francijas prezidenta vēlēšanās: uzvarēja Pekresa, Zemūrs grib “atkarot” valsti 0
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Francijas labējās Republikāņu partijas rīkotajās priekšvēlēšanās cīņā par savas kandidatūras izvirzīšanu nākamgad gaidāmajās prezidenta vēlēšanās uzvarējusi Ildefransas reģionālās padomes priekšsēdētāja Valērija Pekresa.
Sola atjaunot valsts cieņu un lepnumu
Divu kārtu balsojumā viņa apsteidza četrus konkurentus: parlamenta deputātu Ēriku Sjoti, bijušo ES breksita sarunu delegācijas vadītāju Mišelu Barnjē, ārstu Filipu Žuvēnu un bijušo Francijas nodarbinātības ministru, Odefransas reģionālās padomes priekšsēdētāju Ksavjē Bertrānu.
Priekšvēlēšanu procesa sākumā par favorītiem tika uzskatīti Barnjē un Bertrāns. Šī ir pirmā reize, kad Republikāņu partija izraudzījusies sievieti par savu kandidāti prezidenta vēlēšanās. “Republikāņu partijas labējie ir atgriezušies. Mēs atdosim mūsu valstij tās vienotību, atjaunosim tās cieņu un lepnumu, un aizstāvēsim ģimenes vērtības,” pēc uzvaras priekšvēlēšanās solīja Pekresa. Priekšvēlēšanās bija tiesīgi piedalīties aptuveni 140 000 Republikāņu partijas biedru, kas tika aicināti balsot elektroniski.
Pekresai prezidenta vēlēšanās aprīlī būs jāsacenšas ar tagadējo prezidentu Emanuelu Makronu, labējo spēku politiķi Marinu Lepēnu un galēji labējo žurnālistu Ēriku Zemūru. Pagaidām aptaujās vadībā ir Makrons (24%) un Lepēna (19%). 14% vēlētāju atbalstījuši galēji labējo provokatoru Ēriku Zemūru, bet par Pekresu izteikušies 10%. Par Francijas Sociālistiskās partijas kandidāti prezidenta amatam izraudzīta Parīzes mēre Anna Idalgo. Francijas galēji kreiso spēku prezidenta kandidāts ir Žans Liks Melanšons, kuram esot aptuveni 9% atbalstītāju.
Izaicina kreisās partijas un arodbiedrības
Analītiķi atzīmē, ka Pekresas mērķa auditorija ir centriski labējie vēlētāji, ko savulaik Republikāņu partijai atņēma jaunienācējs politikā Emanuels Makrons, uzvarot 2017. gada prezidenta vēlēšanās. Piecdesmit četrus gadus vecā bijusī ministre un pašreizējā Parīzes reģiona administrācijas vadītāja tiek uzskatīta par moderna konservatīvisma pārstāvi, ieņemot liberālu nostāju ekonomiskos jautājumos, bet stingru pozīciju likuma un kārtības jomā.
Imigrācijas un drošības jautājumiem esot debašu centrā pirms vēlēšanām, Konservatīvo partijas vadība paudusi cerību, ka Pekresas stingrā nostāja palīdzēs noturēt vēlētājus, kas apsver iespēju pamest partiju un balsot par galēji labējiem. Pekresa raksturojusi prezidentu Makronu kā “politiķi, kam trūkst pārliecības”. “Starp tagadējo prezidentu un mani ir atšķirība ne tikai politiskajā ievirzē, bet ir raksturu atšķirība. Viņam ir tikai viena vēlme – izpatikt, bet man ir tikai viena aizraušanās – sakārtot lietas,” viņa teica.
Galēji labējo spēku līdere Lepēna pielīdzinājusi Pekresas kandidatūru Makrona nostājai, piebilstot, ka neapmierināti konservatīvie vēlētāji var pievienoties viņas kampaņai, kas vienmēr aizstāvēšot nacionālās intereses.
Pekresa pati sevi apzīmējusi kā “vienas trešdaļas Tečeri” un “divu trešdaļu Merkeli”, apvienojot bijušās Britānijas premjerministres nepiekāpību un Vācijas aizejošās kancleres pragmatismu. Izaicinot kreisās partijas un arodbiedrības, Pekresa ir solījusi celt pensionēšanās vecumu līdz 65 gadiem un likvidēt tūkstošiem darba vietu sabiedriskajā sektorā, ja viņa kļūtu prezidente.
Atainojot galēji labējo spēku ietekmi uz Francijas politiku, viņa ieņēmusi stingrāku nostāju imigrācijas jomā. Kā Parīzi ietverošās Ildefransas reģionālās valdības vadītājai Pekresai ir pieredze budžeta veidošanā un asu sociālo problēmu risināšanā trūcīgajās Parīzes piepilsētās. Savulaik viņa bija budžeta ministre un augstākās izglītības ministre prezidenta Nikolā Sarkozī valdībā.
Zemūrs grib “atkarot” valsti
Ekspertu ieskatā, konservatīvo kandidāts Ēriks Sjoti, kurš partijas priekšvēlēšanās zaudēja Pekresai, kampaņas gaitā būtu spējis dot asāku pretsparu labējiem politiķiem Lepēnai un Zemūram. Pekresas uzrunas ir vairāk orientētas uz biznesa līderiem un sabiedrības turīgo slāņu pārstāvjiem.
Konservatīvo partijas vadība cer, ka Sjoti aktīvi piedalīsies partijas kampaņā pirms vēlēšanām. Zemūrs vēlēšanu saietā svētdien paziņoja, ka veido jaunu partiju “Reconquête” (“Atkarošana”), ar to domājot valsts identitātes, suverenitātes, drošības un ekonomikas atgūšanu. Viņš solījis nekavējoties apturēt imigrāciju un liegt migrantiem tiesības uz ģimeņu apvienošanos.
Analītiķi atzīmē, ka nepilnu pusgadu pirms vēlēšanām saasinās kampaņas retorika, politiķu priekšvēlēšanu saietos nereti izceļoties fiziskām sadursmēm. Francijas prokurori sākuši izmeklēšanu par vardarbīgiem incidentiem galēji labējā prezidenta vēlēšanu kandidāta Ērika Zemūra kampaņas mītiņā. Saietā bija ieradušies arī viņa oponenti, kas iesaistījās sadursmēs ar saviem ideoloģiskajiem pretiniekiem. Zemūram ierodoties uz pasākumu, kāds vīrietis, kas bija izlauzies caur pūli, uz īsu brīdi sagrāba 63 gadus veco kandidātu, kura atbrīvošanā bija jāiesaistās policistiem.
Sadursmes izcēlās arī Zemūra runas laikā, kad viņa atbalstītāji uzbruka aktīvistiem, kas bija tērpušies T kreklos ar uzrakstu “Nē rasismam”.
Zemūrs, kurš reizēm tiek dēvēts par Francijas Trampu, iesaistījās politikā septembrī, kad viņš aizgāja no sava televīzijas šova un sāka apceļot Franciju, lai reklamētu savu grāmatu un tiktos ar tautu vāji maskētā kampaņā. Zemūrs, kurš divkārt ticis notiesāts par tā dēvēto naida runu, tiek uzskatīts par iespējamu konkurentu Nacionālās apvienības (RN) līderei Marinai Lepēnai, taču aptaujas liecina, ka vēlētāji pagaidām uzskata Lepēnu par kompetentāku prezidenta amata pildīšanai nekā Zemūrs. Ja vēlēšanas notiktu tagad, Zemūrs neiekļūtu otrajā kārtā, kurā Lepēnu uzvarētu pašreizējais Francijas prezidents Emanuels Makrons, liecina jaunākās aptaujas.
