Vienprātības tomēr trūkst 5
Periodā līdz nākamajam LPF kongresam galvenais uzdevums paliek iepriekšējais – mērķtiecīgs darbs pensionāru materiālā stāvokļa uzlabošanai. Obligāts priekšnoteikums šāda mērķa sasniegšanai ir senioru kustības vienotība, atzina atkārtoti ievēlētais vadītājs A. Siliņš. Lai gan balsošana par amatu kandidātiem kongresā notika pārsteidzošā vienprātībā, pašās federācijas biedru rindās tās tomēr trūkst.
“Pēdējos četros gados no LPF izstājušās vairākas senioru organizācijas, dažas no tām ir atgriezušās, bet ļaunums kopējai lietai ir nodarīts. Sašķeltība nopietni vājina senioru iespējas pozitīvi risināt dažādus jautājumus valsts augstākajās institūcijās, jo vienmēr atrodas kāds, kas var teikt: “Jūs neesat vienīgie, ir citas senioru organizācijas, kas pauž pretēju viedokli.” Vēl sliktāk, ja ar pretēju viedokli publiski uzstājas federācijas dalīborganizāciju pārstāvji, noliedzot uzstādījumus, kas ar pārliecinošu balsu vairākumu demokrātiski pieņemti federācijas valdē vai domē. Gribu aicināt visus mūsu organizācijas biedrus būt vienotiem, kad jārisina visiem pensionāriem nozīmīgi jautājumi. Kamēr valstī darbojas tā saucamās alternatīvās pensionāru organizācijas, jāmēģina rast iespēju vispirms par problēmu diskutēt senioru vidē, lai uz sarunām ar valsts institūciju pārstāvjiem varētu iet ar vienotu viedokli,” uzsver A. Siliņš. Viņš uzskata, ka nesaskaņas senioru vidū bremzē daudzu svarīgu jautājumu risināšanu, piemēram, Labklājības ministrijas paspārnē izveidotajā Senioru lietu padomē.
Rīgas Vidzemes priekšpilsētas pensionāru biedrības vadītāja Lilija Škutāne, kas piedalījusies visos LPF kongresos, neslēpj, ka nav apmierināta ar vadības un A. Siliņa darba stilu, kas viņai atgādinot “kompartiju”. “Mūsu biedrība atbalsta valdību un nekad nepiekritīs, ka tās darbu kritizē. Manuprāt, Saeimas Sociālo un darba lietu komisija un tās vadītāja Aija Barča (ZZS) strādā ļoti labi. Arī šis kongress nav veiksmīgs, par domes vēlēšanām vispār nerunāsim, tās nebija demokrātiskas,” viņa uzskata, atklājot, ka turpmāk daudz labprātāk sadarbosies ar Rīgas aktīvo senioru aliansi un citām organizācijām, nevis ar LPF.
Atgādināsim, ka 2012. gadā Latgales pensionāru apvienības konferencē, kurā piedalījās 18 Latgales pensionāru biedrību pārstāvji, tika pieņemts lēmums pārtraukt sadarbību ar LPF, tai pārmetot ignorējošu attieksmi pret Latgali. Šajā kongresā piedalījās tikai astoņu Latgales senioru organizāciju pārstāvji, pārsvarā no Balviem un Rēzeknes.
VIEDOKLIS
Mārīte Magone no Valkas pensionāru kluba “Zelta rudens”: “Uzskatu, ka Andra Siliņa uzņemtais kurss ir pareizs. Pats galvenais – lai pensionāru biedrību pārstāvji nekašķētos. Arī domes sēžu laikā bieži nākas dzirdēt vecu cilvēku kašķi, lai gan daži to sauc par viedokļu dažādību. Skan vaimanāšana, bet nav konstruktīvu sarunu. Daudz tiek runāts par visiem sen zināmām lietām, nevis to, ko vajadzētu darīt citādi.
Ja varam iesaistīt vecos cilvēkus dažādās aktivitātēs, ja viņi dzied, dejo, spēlē teātri un mazliet arī tamborē, tad viss ir kārtībā. Mums, Valkā, nepatīk vaimanātāji. Esam optimisti – lieli dziedātāji un dejotāji. Viens piemērs: šajā kongresā mēs uzdāvinājām LPF goda priekšsēdētājai Ainai Verzei mūsu pensionāru kluba dalībnieces Ausmas Kurpnieces dzejoļu krājumu, ko viņa sarakstījusi astoņdesmit piecu gadu vecumā. Viņa spēlē arī teātri, kopj dārzu, vārdu sakot, ir piemērs mums visiem.”
