Priekšplānā – pensionāru materiālā stāvokļa uzlabošana 5
“Lielas daļas pensionāru stāvoklis ir kritisks, tas turpina pasliktināties un nav pieļaujama vilcināšanās situācijas uzlabošanai. Veco cilvēku problēmām beidzot ir jākļūst par visas valsts prioritāti,” 18. maijā atklājot Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) 10. kongresu, uzsvēra tās vadītājs Andris Siliņš (ZZS). LPF uzdevums vienmēr bijis aizstāvēt veco cilvēku vairākuma intereses Latvijas valsts augstākajās institūcijās, to skaitā Saeimā un valdībā. Arī turpmāk galvenie risināmie jautājumi būs pensiju palielināšana, kļūdu novēršana pensiju aprēķinos un senioru veselības apdrošināšanas ieviešana.
Palielina domi
LPF domē turpmāk būs pārstāvētas visas dalīborganizācijas. Šādas izmaiņas federācijas statūtos atbalstīja visi kongresa dalībnieki. A. Siliņš norādīja, ka tas dos iespēju uzklausīt pēc iespējas plašāku priekšlikumu klāstu, kā arī vairos iespējas sniegt svarīgu informāciju lielākam skaitam senioru.
Kongresā tika ievēlēta arī jaunā LPF valde. Lai tā būtu darbspējīga un varētu paust visas senioru sabiedrības viedokļus, kongresā tika pieņemts lēmums, ka tajā turpmāk strādās 10 reģionu un Rīgas pārstāvji – pa diviem no katra reģiona, LPF vadītājs un viņa divi vietnieki. Arī seši valdes locekļi, kas ikdienā darbosies valdes telpās Rīgā, pieņemot apmeklētājus un organizējot dažādus pasākumus. Par valdes locekļiem no Rīgas tika ievēlētas Brigita Ripa un Austra Kokarēviča, no Kurzemes – saldenieks Kārlis Sergejevs un talsenieks Aivars Šķuburs, no Vidzemes – gulbeniete Anna Vīgante un Alfons Jumiķis no Siguldas. Latgali pārstāvēs rēzekniete Antoņina Ružāne un Antons Ločmelis no Balviem, bet Zemgali – jelgavniece Inta Savicka un Pēteris Jansons no Skrīveriem. Domē būs arī atkārtoti ievēlētais LPF vadītājs A. Siliņš, kā arī viņa vietnieces – Sarmīte Krecere un Dzintra Žilde, kā arī Aija Kušķe, Māra Nāruka, Ārija Šekstello, Maruta Muste, Andris Ozoliņš un Jānis Felsbergs.
Kopš iepriekšējā kongresa uzlabojusies organizācijas finansiālā situācija: 2014. gadā tās rīcībā bija 16 900 eiro, turklāt daļu no šīs summas (8000 eiro) LPF kontā ieskaitīja Labklājības ministrija. Tā radusies iespēja ne tikai nodrošināt federācijas darbu, arī turpmāk iztiekot bez biedru naudas, bet arī organizēt dažādus reģionālos saietus, piemēram, konferences, kā arī atjaunot līdzdalību ietekmīgā Eiropas senioru organizācijā EURAG.
Kā vienu no tuvākajiem uzdevumiem A. Siliņš minēja juridisko pakalpojumu loka paplašināšanu pensionāriem. Lai tos sniegtu, varētu izmantot gan seniorus ar juridisko izglītību, gan augstskolu juridisko fakultāšu maģistrantus, kuriem LPF birojs varētu būt pirmā prakses vieta. Vairāk esot jādomā arī par citu tautību pensionāru iesaistīšanu. Kā viens no pirmajiem soļiem šajā virzienā varētu būt informatīvais biļetens krievu valodā.
Kongresa dalībnieki iesniedza federācijas valdei izskatīšanai un tālākai virzīšanai veselu virkni priekšlikumu, piemēram, panākt, lai tiktu atdota atpakaļ pensijām domātā nauda, ko valsts savulaik “aizņēmās” no sociālā budžeta. Ierosināja mazās pensijas indeksēt divas reizes gadā, palielināt tām neapliekamo minimumu, kā arī, aprēķinot pensiju, ņemt vērā darba stāžu, atbrīvot no nodokļiem pensionārus, kas vecāki par 75 gadiem, ieteikt Labklājības ministrijai iekļaut LPF pārstāvi Sociālās uzņēmējdarbības konsultatīvajā padomē, sakārtot gaidīšanas rindas pie valsts apmaksātiem ambulatorajiem speciālistiem, ieviest 100% kompensāciju medikamentiem.
