Rīt valstī atkal iestāsies konstitucionālā krīze. Egila Līcīša feļetons 0
Egils Līcītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Rīt valstī atkal iestāsies konstitucionālā krīze. Neuztraucieties, neba prezidents atlaidīs Saeimu vai pēc vēlēšanām mēnešiem nevarēs saformēt valdošo koalīciju. Konstitucionālā krīze ir Augstākās tiesas priekšsēdētāja Aigara Strupiša izmantots termins ārkārtas situācijai, kad amatā netiek apstiprināts kāds tiesnesis. Un Jūsu Godība Strupišs nav vīrs, kurš mēdz satraukties dēļ niekiem vai galīgiem sīkumiem.
Āre, rīt jāvēlē Satversmes tiesas (ST) jaunais vadītājs, kuram jāieņem aizgājušās Sanitas Osipovas krēsls. Jau divkārt izmēģinājušies, tiesneši allaž nonākuši pie neizšķirta balsu skaita izvirzītajiem kandidātiem. Maz izredžu, ka izlems rīt.
Tikām Satversmes tiesa, kā zināms, ir viens no augstākiem absolūtās varas atzariem Latvijā, kura priekšā, papēžus sasitot kopā, jāstāv Saeimai, jāraportē valdībai un uz vēderiem jālien ierēdniecības korpusam. Tās lēmumi ir nepārsūdzami un izpildāmi momentāni.
Taisnība, pēdējā laikā ST ilgos gados iemantotā autoritāte ir noārdīta ar nolēmumu, ka sieviešu dzimuma īpatnis var būt tēvs un ka valstij jāatbalsta jebkāda formāta ģimene, ieskaitot vecmeita+mopsis, taču vairs nedzīvojam miera laikos. Svarīgajai iestādei palikt bez priekšniecības un bez atbildīgā, kad, knapi atkopušies no pandēmijas šausmām, esam nokļuvuši kara priekšvakarā, ir, mazākais, bīstami.
AT priekšsēdētājs sirdīgi atzinis, ka patlaban vispār kvalificētu juristu apmācību valstī nevar vērtēt pozitīvi. Tagad Augstākā tiesa, izsludinājusi konkursu uz darbinieku vietām, nespējot atlasīt arodam pienācīgā līmenī sagatavotus juristus un augstskolās sekmības rezultāti nesasniedzot pat 50%! Ka juristi gudri kā zābaki – dzirdēja jau par tiem, kas pieteikušies uz prokuroru amatvietu vakancēm.
Reti kurš kandidāts mācējis nosaukt vārdā Latvijas prezidentu, pretendenti nav zinājuši, ko latviešiem nozīmē 4. maijs, daudzi nav pat pazinuši Latvijas īsteno vadītāju Jāni Bordānu!
Tagad izrādās grūti nokomplektēt arī Augstākās tiesas sastāvu, kurā spējīgākie tiesneši saskaņā ar priekšsēdētāja Strupiša atzinumu esot paņemti no arkla un nākuši no kurpniekdarbnīcām, nevis no juristu kalvēm. Par to nav jābrīnās, jo no universitāšu konveijeriem darba dzīvē nonāk cilvēki, kas atrodas dziļākajā gara tumsībā. Vieni dabīgi ir analfabēti, otriem krustām šķērsām izskalotas smadzenes ar Sorosa apmaksātās augstskolās studējušo mācībspēku, profesoru, docentu aplamībām un dumjībām.
Juridiskajās fakultātēs, īpaši gigantiskā citplanētiešu nolaišanās bāzes vietā Rīgas Stradiņa universitātē, pasniedzēji droši vien borējuši falšu vēsturi, skolojuši aizspriedumus pret latvisko un apmācījuši, kā upurēt vērsi, uzšķērst un pēc liesas stāvokļa taisīt juridisku lēmumu.
Bet kāds konflikts liedz izraudzīt vienprātīgi atbalstāmu ST priekšsēdētāja kandidātu? Kāpēc slēgta balsojuma rezultāts par abiem pretendentiem visu laiku dalās uz pusēm – trīs par, četri pret?
Vai ūdensšķirtne iet pa pozīcijām vīrietis/sieviete – tas ir, starp tiesnešiem, kuri mīl iestiprināties ar viskiju un kūpināt resnus cigārus, un tiesnešiem, kuri labprātāk paceltu proseko glāzīti?
Vai cilvēki talāros nevar vienoties pa līniju liberasti/kreisi noskaņoti marksisti (jo konservatīvas vēsmas sen kā izpūstas laukā no ST)? Vai tiesneši kā kaujas suņi (ja atļauts izmantot Osipovas iesēto apzīmējumu) ir profesionāli sarējušies par kādu vietu romiešu tiesību kodeksā?
To nezinām. Vai tiešām atkal ar telefonzvanu kā šķīrējtiesnesim, arbitram būs jāiejaucas prezidentam Egilam Levitam, lai kolēģi beidzot spiež pareizās pogas! Interesanti, ka divreiz par ST priekšsēdētāju virzītā tiesnese Daiga Rezevska apmetusies uz dzīvi pie ģimenes ASV un no turienes strādā attālināti.
Tā kā “amerikāniete” (smalka dāma, kura Šampaņas vīnu nedzers no cita pokāla kā vien šampim paredzētā) ir reāla kandidāte uz augsto krēslu, jāvaicā, kā tiks organizēts tiesas darbs. Vai to iespējams vadīt no aizokeāna? Izklausītos neparasti, ja, piemēram, parlamentā Mūrnieces kundze liktu pantus uz balsojumu no pludmales Turcijas kūrortā vai kāds katoļu kardināls savus baznīcēnus ganītu tiešsaistē no debesu valstības.
Taču ar mūsdienu tehnoloģijām būtu elementāri Satversmes tiesas darbību Latvijā pārkārtot uz nakts tumsas aizsegu, kad ASV austrumkrastā lec saule, un misis Rezevska modinātu padotos ar možu “hellou”. Cits variants paredz tiesas iestādes pārcelšanos ar visu mantību pie priekšnieces uz Ameriku, un tad gan aizbraucējus uz Rīgas dzelzceļa stacijas perona sveiktu ievērojams pavadītāju pulks, mājot atvadas – uz neatgriešanos!
