Agris Liepiņš: Vai Francija un Vācija turpinās kratīt ar pirkstu Krievijai? 12
Šobrīd Putina Krievija no agresorvalsts, kura okupējusi Krimas pussalu, kļuvusi par valsti, kas atbalsta teroristus, apgādājot tos ar ieročiem un diversantu grupām, sauktiem par kaujiniekiem. Teroristiem tiek piegādāti nevis sērijveida kalašņikovi, bet modernākās raķetes. Ukrainas puse nepārtraukti ziņo par valsts teritorijā iesūtītām diversantu grupām un to, ka tās tiek vadītas no Krievijas.
Putina režīmam nekas nav jāizdomā no jauna, kaimiņzemes pieredze diversantu sagatavošanā ir labi zināma. Jau 1939. gadā padomju militārās izlūkošanas majors osetīns Hadži Umars Mamsurovs uzdevās par maķedonieti un ar segvārdu Ksanti darbojās Spānijas pilsoņu kara frontēs. Tur viņš izveidoja republikāniskās Spānijas armijas 14. korpusu, kurš uzskatāms par pasaulē pirmo diversiju korpusu. Korpusa uzdevums bija pēkšņu un masīvu diversiju grupu triecienu organizēšana.
Arī šodien skaidri zināms, ka daļu no pašpasludinātās Doņeckas republikas teroristu bandām vada Krievijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes aģenti ar dažādām iesaukām. Tāpat skaidri redzams, kā rīkojumus viņi pilda. Lai dabūtu atļauju starptautiskajiem novērotājiem apmeklēt lidmašīnas katastrofas vietu, Vācijas kanclere uzrunāja Krievijas prezidentu Putinu. Ne Ukrainas prezidentu un ne teroristu pašpasludinātos atamanus.
Priekškars ir kritis. Grūti noticēt, ka Doņeckas tirgus laukumā var nopirkt tankus un jaunāko Krievijas elitāro kaujas vienību apbruņojumu. Vēl neticamāks liekas fakts, ka modernu raķešu sistēmu spēj vadīt prokrieviski noskaņots mēbeļu krāvējs no tuvējā rajona veikala. Ar politisko pārliecību ir par maz, lai notriektu lidmašīnu desmit kilometru augstumā. To spēj paveikt augsti kvalificēti speciālisti.
Šobrīd jautājums vairs nav par Krieviju, bet gan par Rietumu nostāju. Vai, baidoties zaudēt izdevīgos gāzes līgumus un militāros pasūtījumus, Francija un Vācija turpinās kratīt ar pirkstu Krievijas virzienā vai tomēr izšķirsies par stingrām un konkrētām sankcijām, lai savaldītu agresoru? Visu laiku vērojam, cik negribīgi Eiropas lielvaras vēršas pret Krieviju, cik nervozi tiek aizrādīts Baltijas valstīm, ka mēs pārāk alkstam atriebības un esam slimīgu kompleksu vajāti attiecībā pret lielo kaimiņu.
Dzīvosim – redzēsim. Bažīgu dara masu medijos aizvien biežāk dzirdētais – lidmašīnas notriekšanā vainīgo neatradīšot, visi pierādījumi esot iznīcināti. Ja tā, tad nebūs arī neviens jāsoda un mierīgi varēs dzīvot tālāk.
