Eksperte: Tas ir mīts, ka no pasākumiem virtuālajā vidē neko nevar nopelnīt 0
Inese Šīrava, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tūrisma departamenta direktore, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Domājot par Latvijas tūrisma nozares nākotnes perspektīvām, jāapzinās, ka mums priekšā ir gads vai pat vairāki, kad tūrismā pilnīgi nekas vairs nebūs tā, kā ierasts. Šī laika pārdzīvošana prasīs nozīmīgas domāšanas un praktiskās darbības pārmaiņas.
To, ka situācija tūrisma nozarē ir sarežģīta, nezina tikai aklais un kurlais.
No vienas puses, praktiski neviens nešaubās, ka vēlme ceļot cilvēkos nezudīs, jo tā ir kļuvusi par dzīvesveida sastāvdaļu. Proti, tiklīdz tas būs iespējams, cilvēki atkal meklēs iespējas ceļot.
No otras puses, Eiropas Ceļojumu komisijas jaunākais pētījums desmit lielākajos Eiropas tūrisma tirgos liecina, ka apmēram puse aptaujāto nākamo sešu mēnešu laikā gatavi ceļot tikai pa savu valsti vai tuvāko reģionu.
Tāpat ir skaidrs, ka tuvākajā nākotnē ceļošana notiks ģimenes (mājsaimniecības) ietvaros vai nelielā draugu pulkā, jo grupu ceļojumus tuvākā pusgada laikā gatavi apsvērt ne vairāk kā 1% aptaujāto.
Vēl pirms dažiem mēnešiem eksperti “optimistiski” prognozēja starptautiskā tūrisma plūsmas atjaunošanos ierastajā apjomā ap 2024. gadu, bet šobrīd viņu vidū valda praktiski vienprātība par to, ka starptautiskais tūrisms 2019. gada līmenī atjaunosies ne agrāk par 2026. gadu.
Tomēr lielāka priekšrocība atgriezties ierastajā ritmā ir mazajiem galamērķiem, kas spēj būt elastīgāki, ātrāk pārorientēt savus pakalpojumus. Tādēļ ceram, ka Latvijā nozares atveseļošanās tomēr notiks ātrāk, nekā sola eksperti globālajā līmenī.
Teiktais nozīmē, ka tūrisma nozarei priekšā ir vismaz vairāki sarežģīti gadi un pats grūtākais no tiem būs nākamais. Lai to pārdzīvotu, uzņēmējiem savi produkti ir jāpielāgo jaunajai tirgus situācijai – tādai, kurā cilvēki cenšas izvairīties no kontakta ar citiem cilvēkiem, jāplāno pandēmijas situācijai pielāgotas apmeklētāju plūsmas tūrisma objektos.
Tūrisma objektu mārketings jāpārorientē no tūrisma uzņēmumiem un grupu gidiem uz ģimenēm un individuālajiem ceļotājiem. Tās ir izmaksas un sarežģījumi. No otras puses, šī situācija paver iespējas tūrisma apritē ienākt jauniem objektiem.
Agrāk tūristu grupas pavadīja Latvijā ierobežotu laiku un tādēļ koncentrējās uz dažiem vispārzināmiem tūrisma objektiem – Vecrīgu, Siguldu, Rundāles pili un vēl dažiem –, bet tagad vismaz vairākus gadus tūrismā dominēs ģimenes ar pilnīgi citu uztveri, paradumiem un laika plānošanu.
Mainīsies arī tēriņu struktūra – visi dati liecina, ka ārvalstu tūrismā cilvēki ir gatavi tērēt vairāk naudas, bet vietējā tūrismā ir taupīgāki, tādēļ arī tai ir jāpielāgojas.
Šādi pozitīvi pielāgošanās piemēri un iespējas jau parādās. Viena no tādām ir igauņu, lietuviešu un somu tūrisms – lai gan šogad kopējais ārvalstu tūristu skaits Latvijā ir krasi samazinājies, tūristu daudzums no Igaunijas un Lietuvas ir pieaudzis, īpaši vasaras periodā.
Piemēram, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, viesi no Igaunijas jūnijā Latviju apmeklēja par 5,6% vairāk salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Augustā Latvijā viesojās divreiz vairāk tūristu no Igaunijas un Lietuvas.
Tāpat šogad pirmo reizi tika atklāta prāmja līnija Helsinki–Rīga, kas daudziem somiem ļāva atklāt Latviju kā tuvu un saistošu galamērķi.
Jāapzinās, ka tieši tūristi no šīm valstīm, kurām pakāpeniski pievienosies Vācijas tūristi, ir tā ārvalstu tūristu plūsma, kuru redzēsim tuvākajos gados.
Par pasākumu tūrismu – šobrīd pasākumi virtuālā vidē ir aizstājuši pasākumus “dzīvajā”.
Starp citu – viedoklis, ka no šādiem pasākumiem neko nevar nopelnīt, ir mīts, kaut gan jāpiekrīt, ka ieņēmumi no pasākumiem “dzīvajā” ir lielāki, pateicoties viesnīcu un ēdināšanas izdevumiem.
Arī šajā jomā ir jau pirmie veiksmīgie pielāgošanās piemēri – esam atklājuši jaunus pasākumu formātus, piemēram, hibrīdpasākumus, par kuru organizēšanu Latvijas uzņēmumi jau saņēmuši pirmās starptautiskās balvas.
