Reķis: Izbaudu hokeju un spēlēšu, kamēr ļaus veselība 0
“Vecs vēl nejūtos un izbaudu spēli,” teic Arvīds Reķis (37). Viņš jau trešo sezonu aizvada Vācijas hokeja čempionāta komandā Augsburgas “Panther”, kur spēlēja arī no 2003. līdz 2008. gadam, bet septembra sākumā palīdzēja Latvijas izlasei cīņā par olimpisko ceļazīmi.
Daudz emociju
“Zibenīgs turnīrs – vai nu ir, vai nav. Daudz laika pārdomām nebija, gājām un spēlējām. Gribējām uzvarēt, taču mazliet pietrūka,” Arvīds pārdzīvo par izšķirošajā spēlē piedzīvoto zaudējumu savas darba devējas valsts Vācijas izlasei (2:3). “Spēlējot vairākumā, vācieši bija labāki, un rezultāts ir tāds, kāds ir. Varēja jau būt arī plus viens uz otru pusi, bet šoreiz veiksme bija viņu pusē. Daudz emociju, adrenalīna – interesanta nedēļa.”
Arvīds uzteic lielisko atmosfēru “Arēnā Rīga”, tiesa, viņš pieradis pie pilnām tribīnēm: “Augsburgas hallē ir vietas sešiem septiņiem tūkstošiem skatītāju, un tās izpārdotas ļoti bieži. Arī citur Vācijā ir laba apmeklētība.”
Hokejista dzīvesbiedre vāciete Franciska atbalstījusi Latvijas izlasi. Kad pasmejos, ka var redzēt, kurš ģimenē ir galvenais, Arvīds pasmaida: “Abi esam galvenie. Par to nebija diskusiju, pati teica, ka atbalstīs mūs.” Arī abi dēli – septiņus gadus vecais Lenarts un četrus gadus vecais Eliahs turējuši īkšķus par komandu, kurā spēlē tētis. Ģimenē sarunvaloda ir vācu. Vecākais puika, lai gan kautrējoties runāt, tomēr māk latviski, jo bērnudārzā gāja Latvijā, kad Arvīds spēlēja Rīgas “Dinamo”. Dēli iet tēva pēdās, apgūstot ripas spēli.
Vācijas pase
Intervijā pērn Arvīds starp rindām lika noprast, ka savas gaitas izlasē, visdrīzākais, ir beidzis. “Pats īsti nezināju, vai vēl spēlēšu. Allaž skatos pēc situācijas – ja aicina un esmu labā formā, tad kāpēc ne? Vienmēr ar prieku esmu spēlējis izlasē,” teic aizsargs. “Šogad situācija bija interesanta – mēnesi pirms turnīra runāju ar izlases galveno treneri Leonīdu Beresņevu, Māri Baldonieku. Uzreiz neteicu – jā. Tieši tad sākās kluba treniņnometne, pēc pāris nedēļām devu piekrišanu. Dienā, kad devos uz Rīgu, skatos – izlasei jau cits treneris. Nešaubījos, vai maz vērts kāpt lidmašīnā – ja Haraldam Vasiļjevam nebūšu vajadzīgs, vismaz paciemošos Rīgā. Vasarā uz Latviju neizdevās atbraukt.”
Arvīds tāpat kā uzbrucējs Herberts Vasiļjevs nu jau vairākus gadus ir Latvijas un Vācijas dubultpilsonis. Herberts agrāk izteicies, ka vāciešiem īsti nepatīk, ja kādā turnīrā viņš Latvijas izlases formā spēlē pret Vācijas hokejistiem. Arvīds tādus signālus neesot saņēmis: “Klubā neviens neko neteica, jo mums puse hokejistu ir ar dubultpilsonību. Arī pats par to nedomāju, un spēle pret Vācijas izlasi man bija tāda pati kā citas – pretī nāca komanda, kuru jāmēģina uzvarēt.”
Latvijas izlases sliktos rezultātus pret vāciešiem pēdējos desmit gados viņš skaidro vienkārši – viņi stipri gājuši uz priekšu. Olimpiskās ceļazīmes neizcīnīšanu Arvīds nenoraksta uz treneru maiņas rēķina: “Vasiļjevs bija neapskaužamā situācijā un mēģināja izspiest visu labāko, ko varēja. Pietrūka piecu minūšu.”
Arvīds Reķis izlasē debitēja 1997. gadā, taču pie Haralda Vasiļjeva, kurš valstsvienību vadīja arī gadsimtu mijā, spēlēja pirmo reizi: “Es tajā laikā spēlēju ASV, īsti neatceros, vai izlasē par mani interesējās vai ne. Daudz gadi pagājuši. Taču vecs nejūtos.”
Latvijas izlasē viņš cīnījies trīs olimpiskajās spēlēs un septiņos pasaules čempionātos, pēdējā gan pirms pieciem gadiem. Pēcāk allaž traucējušas traumas. Nākotnē Arvīds lūkojas negribīgi – spēlēšana izlasē atkarīga no tā, kāda būs sezona un kā turēsies veselība. Vācijas čempionāts sāksies šonedēļ, un pavasarī beigsies Reķa līgums ar “Panther”. Tomēr viņš slidas negrasās kārt vadzī: “Es joprojām izbaudu hokeju un, kamēr varu, tikmēr spēlēšu.” Vācijas čempionāts startēs šajā nedēļas nogalē.
