Gailumam prieks par vietu, bet ne rezultātu 0
Gints Narogs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Šķēpmetējs Patriks Gailums Eiropas čempionātā vieglatlētikā Minhenē izcīnīja sesto vietu, kas bija labākais Latvijas sportistu sasniegums nedēļu ilgajās sacīkstēs.
Zelta medaļu izcīnīja mājinieks Juliāns Vēbers no Vācijas (87,66), sudrabs čeham Jakubam Vadlejham (87,28), bronza somam Lasi Etelētalo (86,44). Tie bija krietni tālāki metieni nekā kvalifikācijā, kur neviens netika tālāk par 82 metriem.
Arī Gailums bija viens no tiem, kas savu kvalifikācijas rezultātu uzlaboja, taču ne tik ievērojami – trešajā metienā šķēps lidoja 78,82 metru tālumā, kas deva sesto vietu.
Tobrīd arī tikšanu labāko astoņniekā. “Vieta mani iepriecina, rezultāts ne. Vai izdarīju visu? Jā. Vai tehnika bija tāda kā iesildīšanās laikā? Ne. Izejot uz starta, kājās bišķiņ iemetas “vājais”.
Es smaidu, jo emocijas ir lielas, jo atdevu visu, kas man bija. Esmu priecīgs, bet treneris noteikti iedos pa kaklu,” smaidīgs un emocionāls pēc starta sarunā ar LTV bija Patriks Gailums.
Rolands Štrobinders ar 77,10 metrus tālu metienu ieņēma astoto vietu. Arī viņam līdzīgas pārdomas – vieta nav tik slikta kā rezultāts.
Latvijas komandai šis čempionāts no ieņemto vietu skatu prizmas nav slikts, jo bijis krietni švakāk. Pieci no astoņiem atlētiem iekļuva labāko desmitniekā – Patriks Gailums sestais, Līna Mūze septītā, Rolands Štrobinders astotais, Madara Palameika devītā, Gunta Vaičule desmitā.
Par Vaičuli lielākais prieks, jo labots personīgais rekords 400 metru distancē. Vēl 17. vietas izcīnīja šķēpmetējs Gatis Čakšs un trīssoļlēcēja Rūta Lasmane, soļošanā 23. pozīcija Raivo Saulgriezim.
Mūsu kaimiņiem gāja kvalitatīvāk medaļu ziņā un arī kvantitāte bija citā līmenī. Lietuvai zelts diskā (Mikola Alekna) un 20 pārstāvji, Igaunijai bronza desmitcīņā (Janiks Oiglanē) un 15 dalībnieki. Visvairāk godalgas izcīnīja briti (20), bet veiksmīgākie bija mājinieki vācieši, kuriem septiņas zelta medaļas, Lielbritānijai sacensības noslēdzot ar sešām.
Vismaz vienu zelta medaļu izcīnīja 21 valsts pārstāvji, bet ar medāli kaklā mājup atgriežas sportisti no 29 valstīm.
Minhene paliks atmiņā ar to, ka kopējais līmenis salīdzinājumā ar citiem gadiem bija krities. Atsevišķās disciplīnās augstvērtīgi rezultāti, arī vairāki Eiropas čempionātu rekordi, taču daudzu disciplīnu kvalifikācijās finālā varēja iekļūt ar rezultātu, kas citgad nebūtu iespējams.
Tā gan ir, ja vienā gadā un ar mēneša atstarpi notiek gan pasaules, gan Eiropas čempionāts.
Nākamās Vecā kontinenta meistarsacīkstes plānotas 2024. gadā Itālijas galvaspilsētā Romā. Pusotru mēnesi pirms olimpiskajām spēlēm Parīzē.