Prieks dārznieka darbos! Somijā “izķer” mazdārziņus, pilsētnieki izīrē pat dobes kastēs 7
Gunta Paavola, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Koronavīrusa pandēmijas laikā Somijā jūtami palielinājās pieprasījums pēc vasarnīcām, laivām, jahtām, ģimenes mājām un… mazdārziņiem. Latvijā mazdārziņu teritorijas daudzviet palēnām aizaug, turpretim Somijas pilsētās tiek veidotas jaunas un aizstāvētas vecās dārziņu teritorijas. Līdzīgas tendences ir novērojamas arī citviet Eiropā.
Pieprasījums pēc mazdārziņiem aug
2020. gada pavasarī Somijas Mazdārziņu savienība kontaktējās ar starptautisko mazdārziņu savienību “Fédération Internationale des Jardins Familiaux” un noskaidroja, ka, piemēram, Oslo, Berlīnē un Stokholmā rindas uz savu mazdārziņu ir divkāršojušās. Apvienotā Karaliste vairs nav Eiropas Savienībā, bet rindas uz dārziņiem aug arī tur.
Lielākā Somijas mazdārziņu atšķirība no daudzu citu ES valstu pilsētas dārziņu kultūras ir tā, ka Somijā mazdārziņu teritorijas pilsētplānā ir aizsargātas, bet pašos dārziņos drīkst celt tikai konkrēta tipa vasarnīcas. Piemēram, Helsinku Hertoniemi rajona dārziņu teritorijā var izvēlēties būvēt vienu no divu tipu ēkām 33–35 m2 lielumā, bet “Espo Garden Village” teritorijā vasaras namiņi ir vēl mazāki, 14,5–17 m2.
Vajadzības mainās, mazdārziņi paliek
Vecākā Somijas mazdārziņu teritorija Ruskeasuo tika nodibināta 1918. gadā, nākamajā vasarā pēc Somijas neatkarības pasludināšanas. Sākotnēji dārziņi tika veidoti tāda paša iemesla dēļ kā Latvijā: lai nodrošinātu pārtiku mazturīgām strādnieku ģimenēm, kā arī veselīgu vidi un papildu vitamīnus bērniem, kuriem tā visa trūka. Ar laiku dārziņu apvienības sāka rīkot arī brīvā laika pasākumus, un mūsdienās lielākais uzsvars ir uz brīvā laika pavadīšanu.
Dārziņu īpašnieki no Somijā ļoti iecienīto vasarnīcu īpašniekiem (Somijā to ir gandrīz 512 000) atšķiras visvairāk ar to, ka mazdārziņu zeme tiek īrēta un dārza vasarnīcu īpašniekus ierobežo mazdārziņu apvienību noteikumi. Citiem vārdiem, dārzu nekopt nedrīkst, citādi to var zaudēt. Piemēram, pirms gada Kumpulas mazdārziņu teritorijā tika izsolīta dārza vasarnīca ar mazdārziņa īres tiesībām, jo iepriekšējais īpašnieks nav ievērojis prasības.
Somijā ir gandrīz 60 mazdārziņu teritorijas, kurās dārziņus nomā apmēram 6000 pilsētnieku. Sakņu dārziņu teritoriju ir vēl daudzkārt vairāk. Vidējā Somijas mazdārziņu platība ir 250–500 m2, un katrā dārziņā atrodas vasarnīciņa. Vienā mazdārziņu teritorijā var būt no dažiem desmitiem līdz dažiem simtiem mazdārziņu. Mazdārziņos bez dārzeņiem un puķēm drīkst audzēt arī augļu kokus un ogu krūmus, bet sakņu dārzos ir atļauti maksimāli pusotru metru augsti ogu krūmi.
Pilsētās izīrē dobes kastēs
Pilsētas piedāvā izīrēt arī sakņu dārzus un pat tikai augu kastes. Piemēram, Espo ir iespējams izvēlēties 10×10 m sakņu dārzu par 65 eiro gadā, 4×5 m par 50 eiro gadā, bet 1×1 m kastu īre personām ar invaliditāti izmaksā 30 eiro gadā. Attālāk ziemeļos esošajā Oulu pilsētā dārziņu īre ir lētāka un pilsēta sakņu dārzu kopšanu reklamē kā uzmundrinošu, lētu, ekoloģisku un labklājību veicinošu nodarbi. Pandēmijas gadā dārziņu nozīme pieauga.
Tikai Helsinkos vien ir kopā četrdesmit mazdārziņu un sakņu dārzu teritoriju. Mazdārziņa vasarnīcu un tiesības nomāt mazdārziņu var iegūt tikai Helsinkos pierakstītas personas, un vasarnīcu nedrīkst izīrēt citiem. Savukārt sakņu dārzus var nomāt uz vienu vai vairākiem gadiem, un to platība ir no pusāra līdz āram (1 ārs = 100 m2). Dārziņu sezona ilgst no maija līdz septembra vidum, un dārziņu vasarnīcās ir aizliegts dzīvot ziemā. Arī sakņu dārziņu īrniekiem rudenī visas mēbeles un cits aprīkojums no dārziņa ir jāaizvāc.
Laistāmais ūdens mazdārziņu teritorijās tiek piegādāts tikai vasaras sezonā, un ir vietas, kur ūdens ir jānes no grāvja vai strauta. Neskatoties uz ierobežojumiem, šī gada sākumā dārziņu īres rindā gaidīja vairāk nekā 700 helsinkiešu.
Tas nav nekāds brīnums, jo dārzkopji kopj ne tikai dārzu, bet arī veselību: daļai Helsinku dārznieku ir jau pāri 80 gadiem. Dārziņi kļūst arvien populārāki arī gados jaunu cilvēku vidū: jo īpaši ģimenes ar bērniem grib saikni ar dabu, ekoloģisku, veģetāru, tuvumā audzētu pārtiku, kā arī veselīgus mikrobus. Pilsētas dārzniekiem ir svarīga arī ilgtspējīga attīstība un daudzpusīgas fiziskas kustības svaigā gaisā – vispusīga labjūte.
Nopelnīt, pārdodot mazdārziņa namiņu
Mazdārziņa zeme pieder pilsētai, un, piemēram, Helsinkos zeme dārznieku apvienībām tiek izīrēta par 1,5 eiro kvadrātmetrā. Tiesības īrēt mazdārziņu ir iespējams iegūt, nopērkot mazdārziņā uzbūvēto vasarnīcu. Helsinkos mazdārziņa vasarnīcas pārdevējs var nopelnīt arī sešciparu summu: cenas visā Somijā šobrīd ir 50 000–120 000 eiro.
Helsinkos mazdārziņi ir mazāki nekā citur Somijā, tādēļ arī cenas ir zemākas, 45 000–90 000 eiro. Salīdzinājumam – par 100 000 eiro var iegādāties lielu divistabu dzīvokli metropoles reģiona attālākā rajonā, trīsistabu dzīvokli Oulu pilsētas centrā vai veselu salu ar vasarnīcu Ziemeļkarēlijā.
Prieku no mazdārziņiem var gūt arī tie pilsētas iedzīvotāji un viesi, kuriem negribas pašiem smērēt rokas: mazdārziņu teritorijas ir daļa no pilsētu zaļās zonas un atvērtas apmeklētājiem, kuri droši drīkst staigāt pa takām starp īrnieku zemes gabaliem.
Daudzdzīvokļu ēkas iemītnieka nodarbe
Tipisks mazdārziņa īrnieks un dārza vasarnīcas īpašnieks ir daudzdzīvokļu ēkas iemītnieks, kurš sapņo par laukiem, uz kuriem var aizbraukt ar tramvaju. Labs piemērs tam ir mazdārziņa īpašniece ar 42 gadu stāžu, Somijas bijusī prezidente Tarja Halonena: uz viņas mazdārziņu Marjaniemi ir iespējams aizbraukt ar metro. Bijusī prezidente uzskata, ka mazdārziņi ir labi piemēroti cilvēkiem, kuriem ir mainīgs darba grafiks, bet gribas vadīt laiku dārzā un kaut ko arī izaudzēt. Mazdārziņa īpašniekam ir jābūt pietiekami sabiedriskam, lai paciestu kaimiņus, kuri skatās pāri dārza žogam un dod padomus.
Bez kaimiņiem nevar iztikt arī sakņu dārziņos. Somijas latviete Irīna Āboliņa stāsta, ka “ir interesanti pavērot, kā saimnieko citu tautību pārstāvji. Divus blakus laukumus apsaimnieko ķīnieši. Viss ir ļoti pārdomāti – ko audzē pirmo, ko otro, kā laista. Skaistumam teju nekas nav, viss ir pārtika. Somi visbiežāk neiztiks bez kādas puķes, daudz mazāks uzsvars tiek likts uz apēdamām lietām.”
Trīs bērnu māmiņa Irīna atzīst, ka “naudiskā izteiksmē dārziņam diez vai ir vērtība, ja pieņemts domāt, ka paša izaudzēts ir lētāks. Ja skatos no gandarījuma puses – prieks ir, patika ir, īpaši labāka garša – ir. Svaigi plūkts vai tikko nolasīts – tā ir pavisam cita lieta.” Tāpat kā lielākajai daļai somu, arī Irīnai “mazdārziņš ir kā hobijs. Cenšos izdomāt tā saturu, lai mazāk darba un vairāk prieka. Patīk, ka varu tam veltīt laiku, kad tas uzrodas vai kad ir iedvesma. Rezultāts ļoti gandarī”.
