Gada nozīmīgāko notikumu literatūras nozarē gaidot: LALIGABA “Priekos un bēdās” 1
Aija Kaukule, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
30. aprīlī gaidāms gada nozīmīgākais notikums literatūras nozarē – Latvijas Literatūras gada balvas (LALIGABA) balvu pasniegšana, ko raidījuma formā varēs vērot LTV1 plkst. 21.
Šī gada balvas devīze “Priekos un bēdās” apliecina literatūras spēku pārdzīvot arī visdrūmākos laikus, sniedzot iespēju patverties no apkārt notiekošā, ļaujot ceļot laikā un telpā, kā arī rast mierinājumu un labāk izprast pasauli.
Šajā lappusē iepazīstinām ar nominantiem, viņu darbiem un saīsinātiem ekspertu komisijas locekļu komentāriem (plašāk sk. www.laligaba.lv).
Labākie dzejas darbi
Amanda Aizpuriete, “Pirms izvākšanās”, “Neputns”
SABĪNE KOŠEĻEVA, rakstniece: “No vienas puses, tā ir tā pati Amanda Aizpuriete, ko mēs pazīstam, – bezgala emocionāla, nekautrīga un šķietami apsēsta ar ciešanām. No otras – tā tomēr ir kāda drusciņ cita Amanda Aizpuriete. Rēnāka, konkrētāka, trāpīgāka un dziļāka.”
Ingmāra Balode, “Dzejoļi pēc mūsu ēras”, “Neputns”
RAIMONDS ĶIRĶIS, dzejnieks, atdzejotājs un literatūrkritiķis: “Ar katru jaunu dzejoli asociāciju lielmeistare Ingmāra Balode rāda, ka valoda zina vislabāk. Viņas liriskajai varonei tā ir esamības pamatu pamats. Neviens priekšmets, klusā daba vai emocionāls stāvoklis nav kļuvis esošs, pirms to skāris vārds.”
Katrīna Rudzīte, “Ērti pārnēsājami spārni”, “Neputns”
ŠLĀPINS, dzejnieks, publicists un filozofs, LALIGABA ekspertu komisijas vadītājs: “Jaunas, stipras, drosmīgas un par sevi pārliecinātas sievietes dzeja, kurā neatradīsim ne driskas no ierastajiem stereotipiem un klišejām. Asociatīvais valodas ritums tajā ir drīzāk intelektuāla izvēle, nevis tā erotiski mīlīgā “sievišķīgā aptuvenība”, ko savulaik bija pieņemts iecietīgi sagaidīt no “vājā dzimuma”.”
Kārlis Vērdiņš, “Gatavā dzeja”, “Neputns”
MEŽARAUPE, tulkotāja: “Kad viss jau ir pateikts un ar šo domu šķiet vērts paflirtēt, Kārlis Vērdiņš meistarīgi ķeras pie esošo tekstu griešanas un līmēšanas. Dzejniekam noder viss, sākot ar to, kas iedrukāts interneta plašumos, un beidzot ar tautasdziesmām un paziņojumiem pirms teātra izrādes.”
Labākie prozas darbi
Inga Ābele, “Balta kleita”, “Dienas Grāmata”
IKSTENA, rakstniece: “Katra Ingas Ābeles grāmata ir īpaša. Balta kleita – caurspīdīgs sievietes pasaules nospiedums. Sirds kā asins, asins kā vīns. Valodā Ābelei vairs tikpat kā nav robežu. Stāsti paši nāk pretī, tie tikai jāpieraksta.”
Inga Gaile, “Rakstītāja”, “Dienas Grāmata”
INGA MEŽARAUPE: “Ingas Gailes “Rakstītāja” dažādās balsīs tēlo rakstnieces Ivandes Kaijas pasauli un līdzsvara punktu meklējumus radošas sievietes mūžīgajā žonglējumā starp citu vajadzībām un savējām. Romāns trauslā atkailinātībā parāda disonansi starp sabiedrības priekšstatiem par sievietes sūtību un viņas reālo gara dzīvi un seksualitāti.”
Jānis Joņevs, “Tīģeris”, “Dienas Grāmata”
NORA IKSTENA: “Kopš Jāņa Joņeva “Jelgavas” galvu reibinošajiem panākumiem šis bija ilgi gaidīts autora nākamais veikums. Šajā grāmatā it kā nav nekā no ikdienas pelēkās realitātes. Tāda savrupa homo faber spēle. [..] Spožs, meistara radīts pieskāriens īstenībai.”
Laura Vinogradova, “Upe”, “Zvaigzne ABC”
INGUNA DAUKSTE-SILASPROĢE, literatūrzinātniece: “Laura Vinogradova radījusi mikropasauli, vidi, tagadni, kurā iestiepjas garas pagātnes ēnas. Tas ir psiholoģisks, vietumis melodramatisks stāsts par vientulību, par dzīvi bez ģimenes sajūtas un par ilgām. Izirušu dzīves mirkļu mozaīkas.”
Labākie tulkojumi
Dena Dimiņa tulkotais Edvarda van de Vendela romāns “Zilās zāles vasara”, “Liels un mazs”
RAIMONDS ĶIRĶIS: “Cik darbs ir sirsnīgs, patiess un godīgs, tik meistarīgi pārrakstīts tas atklājas arī latviski. Veikli izklāstītais divu jaunu puišu mīlasstāsts ir jau kārtējais pierādījums tam, ka citādais kļūst tuvs un pazīstams, kad top godprātīgi un empātiski izstāstīts.”
Jāņa Elsberga tulkotā Čārlza Bukovska dzejas izlase “Kodiens”, “Neputns”
ŠLĀPINS: “Noteikti ir gaidīts un vajadzīgs notikums latviešu lasītājam, bet Jāņa Elsberga atdzejojumi tajā ir tīri un mežonīgi priekpilni. Šķiet, ka latviskoti šie dzejoļi izklausās daudz rupjāki un prastāki, taču te pie vainas nav atdzejotājs, bet gan valodas pieredze.”
Daces Meieres tulkotais Jurgas Viles grafiskais stāsts “Sibīrijas haiku”, “Liels un mazs”
MEŽARAUPE: “Komikss ne vien savaldzina ar gaišo stāstījumu par skarbo Sibīrijas izsūtījumu, bet arī liek aizdomāties par to, cik liela nozīme ir dzīvesspēkam, kura pamati tiek likti dziļā bērnībā. No haiku aizgūtais dzejiskums un lakonisms piešķir Jurgas Viles rakstītajam un Linas Itagaki zīmētajam stāstam smeldzīgu emocionālo trāpīgumu, un, lai arī Daces Meieres tulkojumus ir jau ierasts uzlūkot kā izcilības mērauklu, šis ietiecas sfērā, ko saucam par pilnību.”
Māras Poļakovas tulkotais Leonīda Dobičina romāns “Enpils”, “Orbīta”
ŠLĀPINS: “”Enpils” tulkojums ne tikai atgriezis šo rakstnieku viņa dzimtenē, bet ar Māras Poļakovas palīdzību ļāvis rekonstruēt mums līdz šim nezināmu valodas un domāšanas teritoriju, kurā visi notikumi ir vienlīdz nozīmīgi, varoņa vērojumu nepārtrauc ne psiholoģiski iestarpinājumi, ne pat “autora balss”, bet laika ritums ir nenovēršami pavērsts tikai vienā virzienā.”
Labākie darbi bērniem
Ērika Bērziņa, «Mammas dzejoļi», “Liels un mazs”
RAIMONDS ĶIRĶIS: “Stāsts par ikdienas likstām un varoņiem, kas tiek ar tām galā. Viņi rūpējas, lai zeķe būtu pareizajā kājā, putra gana tīkama un pastaiga pa ielu droša. Kur dzīve ir drūzma, tur arī daudz briesmu. Bet nav nevienas, par kuru mamma Bērziņas dzejoļos jau nebūtu parūpējusies.”
Inga Žolude, “Pirmo reizi uz Zemes”, “Liels un mazs”
NORA IKSTENA: “Ingas Žoludes debija bērnu un pusaudžu literatūrā “Pirmo reizi uz Zemes” ir it kā no dzīves nākusi grāmata. Aicinošs lasīšanas kosmoss, kas mudina vārdu siltajā miglā satikties pasaulēm, izsekojot labam rakstības stilam, domu strāvām un iztēlei, kas tik būtiska literatūrai, vai to lasītu bērni, pusaudži, pieaugušie vai sirmgalvji.”
Marts Pujāts, “Ej nu ej”, “Liels un mazs”
INGUNA DAUKŠTE-SILASPROĢE: “Kopš pirmā dzejas krājuma “Tuk tuk par sevi” (2000) aizritējis krietns laiks, un dzejas grāmatā bērniem “Ej nu ej” Marts Pujāts ļaujas būt nebēdnīgs. “Ko lai dara, ka viss kaut kā izskatās” – dzejnieks rotaļājas, jo tur (bērnībā, bērna pasaulē, bērna acīm) daudz kas izskatās gluži citādāk un “rakaris, kam prātā nešpetnības raisās”, var ļauties.”
Ieva Melgalve, Elizabete Lukšo-Ražinska, “Emī un Rū. Robota sirds”, “Tuta Media”
INGA MEŽARAUPE: “Sekot jauniešu Emī un Rū kopīgajām detektīvu gaitām ir aizraujoši ne vien tāpēc, ka “viņi māk atšiverēt visas lietas”, kā uz grāmatas vāka trāpīgi norādījusi sešgadīgā lasītāja Dārta, bet arī tāpēc, ka rosina domāt par draudzību, sērām, rūpēm, briesmām un citām dzīves būšanām.”
Labākā debija
Elvīra Bloma, “Izdzēstie attēli”, “Orbīta”
RAIMONDS ĶIRĶIS: “No sešiem cikliem, grandiozās poēmas “Sieviete parastā” un diviem dzejoļiem veidotais Elvīras Blomas krājums “Izdzēstie attēli” ir 2020. gada dumpīgākā dzejoļu grāmata. Iemesls tam ir Blomas cilvēcīgi neglītā un spurainā estētika, kas smeļas no dzīves netaisnības apziņas un ilgām pēc radikālas atklātības kā attiecībās, tā tekstā.”
Andris Kalnozols, “Kalendārs mani sauc”, “Orbīta”
SABĪNE KOŠEĻEVA: “Nenoliedzami – Kalnozola Oskars “lec ārā” gan no 2020. gada Latvijas literatūras aktualitātēm, gan no kopainas krietnākā laika griezumā. Ne tas ir romāns, ne stāstu krājums, ne luga, ne arī laikmetīgās dzejas almanahs, bet laikam jau tieši tāpēc arī “Kalendārs” spēj uzrunāt tik daudzus un dažādus lasītājus.”
Ivars Šteinbergs, “Strops”, “Neputns”
ĶIRĶIS: “Salīdzinoši ilgi (dzejoļi rakstīti deviņu gadu periodā) tapušajā debijas krājumā “Strops” Ivars Šteinbergs uzrāda – visi diskursi ir uzlaužami, mēles atdarināmas, stili – piesavināmi. Turklāt tas tiek paveikts nevis ar debitantam raksturīgu sevis meklējumu patosu, bet jau rūdīta vārda meistara aprēķinu, apliecinot, ka pacietība ir vērtība arī šajā arodā.”
Lauris Veips, “Interesantās dienas”, “Orbīta”
ŠLĀPINS: “Vieglums un aizrautība, ar kādu sevi dzejā piesaka Lauris Veips, raisa vienīgi skaudību. Viņš, šķiet, priecājas par katru vārdu, teikumu un prātā ienākušu frāzi tā, it kā valodu būtu izdomājis tikai viņš un tikai nupat. Publikācija grāmatā rada nedaudz citu iespaidu, kas atšķiras no neatdarināmās intonācijas, ar kādu jaunais dzejnieks lasa savus dzejoļus publikas vai draugu priekšā.”
SPECIĀLBALVA starptautiskā literatūras festivāla “Prozas lasījumi 2020” komandai Ingas Žoludes vadībā.
