Monika Zīle: Pozitīvas emocijas “Omulību klubiņā” 0
Maija izskaņā Rīgas Latviešu biedrībā pirms vasaras brīvdienām savā 95. sesijā pulcējās te vienpadsmito gadu pastāvošais “Omulību klubiņš”. To savulaik nodibināja Ēriks Hānbergs un Jānis Ķuzulis, ar veidojuma nākotnes prognozēm īpaši nenopūloties. Tapināja pēc principa – dzīve rādīs. Lietišķi cilvēki piegājienā saskatītu nenopietnumu, kas arī atbilst patiesībai. Par “sesijām” dēvētajās pulcēšanās neanalizē politisko situāciju, nekritizē varas pārstāvjus un neskar ikdienas rūpes. Dalībnieki reizi mēnesī atnāk uz Māmuļu satikt paziņas, baudīt pieticīgu cienastu un omulīgu noskaņu raisošu kārtējā saietā aicinātā Vēstītāja stāstījumu. Ir jāsecina, ka deviņdesmit piecos vakaros divu vienādu priekšnesumu nav bijis. To apstiprina arī pērnruden apgādā “Jumava” iznākusī žurnālista Andra Bernāta grāmata “Omulību klubiņa stāstījumi desmit gados”.
Kaut arī lappusēs ietilpināt bijis iespējams tikai pašus spilgtākos paudumus, lasītājs pārliecinās, ka vienlīdz asprātīgi un savdabīgi uz laika ritējumu un līdzcilvēkiem skatās gan futbola tiesnesis Miķelis Rubenis un Maestro Raimonds Pauls, gan vēsturnieks Visvaldis Lācis un Zemgales lauku muzikantu ģimene. Zināmā mērā ikviens Vēstītājs klubiņā apstiprinājis, ka dzīve pēc būtības ir profesija, kurā nepieciešamas visas iespējamās prasmes un māka tās pareizi izmantot. Daudzos teicamas pašironijas iesaiņojumā pasniegtajos piedzīvojumos patiesībā saklausāmi stāsti par likteņa belzieniem un apstākļiem, rakstura īpašībām vai cilvēkiem, kuri palīdzēja noturēties kājās un gūt panākumus savā jomā. Tāda savdabīga un neuzspiesta dalīšanās pieredzē, kuru ikviens iegūst, piedzīvojot negribētus pavērsienus.
Jāteic, RLB paspārnes klubiņa kodolu veido dažādu profesiju vecākā paaudze. Taču dibinātāji stāsta, ka beidzamajos gados jaušami augusi interese par šāda tipa veidojumu novados. Ne jau tikai izklaides dažādošanas pēc. Pats galvenais iemesls – cilvēkiem trūkst ne vien pozitīvu emociju, bet arī iemaņu tās meklēt un izbaudīt. Sabiedrībā zūd apjausma, ka prieka sēkliņa mēdz slēpties ikdienas rūpestu brikšņos, bet pamanīta un kopta izaug par stipru atspaidu cerībai un tam spēkam, kas palīdz celt bagāta un pievilcīga mūža ēku. Bez šīs sapratnes ļoti daudziem visas dienas rit nemainīgi pelēkas un labais tonis ir vaidēt par badā miršanu, pie pilna galda sēžot. Protams, neesmu tik naiva, lai domātu, ka pēc RLB “Omulību klubiņa” piegrieztnes pulcinātās kopas atrisinātu veselības aprūpes un sociālās problēmas, kuru mākonis tumst daudzu ģimeņu pamalē. Taču veidojuma ilgdzīvošana un stabilitāte ir signāls sabiedriskajiem medijiem, ka negācijas atmaskojošajiem un pētnieciskās žurnālistikas produktiem būtu nepieciešams kvalitatīvs sadzīvisks līdzsvarojums – lai cilvēkiem palaikam atelpas brīdis prieka sēkliņas saskatīšanai.
Bet “Omulību klubiņa” 96. sesija pulcēsies septembra pirmās otrdienas vakarā. Vēstītājs pagaidām nav zināms. Taču kandidāti vairāki – krāšņu personību mums Latvijā atliku likām!
