Nedrīkst aizmirst par ventilāciju un drošību 0
– Izvēloties modernos logus, jāņem vērā, ka ēkā jānodrošina ventilācija. Reizēm klienti sūdzas, ka logi svīst, – turpina Kaspars Zihmanis. – Tas tāpēc, ka vecajā logā bija spraugas, kas nodrošināja ventilāciju, savukārt jaunais logs tiek ļoti blīvi noslēgts. Cilvēks naktī vien telpā izdala aptuveni puslitru mitruma, un tas no telpas jāizvada. Vislabāk ir vairākas reizes dienā telpu izvēdināt. Var iestrādāt ventilācijas restītes, taču tās tomēr nav piemērotas mūsu klimatam un bargā salā mēdz caursalt. Tāpat logā iebūvētā furnitūra ļauj izmantot tā saukto ziemas vēdināšanas sistēmu, kad logs netiek noblīvēts pilnībā.
Vērtējot koka logu konstrukcijas no siltumnoturības viedokļa, jāteic, cita kokam līdzvērtīga materiāla nav. Plastmasas logu rāmju siltumnoturība ir par 40–50% zemāka, savukārt alumīnijs siltumu vada pat 200 reižu labāk nekā koks. Arī atsevišķām koku šķirnēm siltumnoturība atšķiras. Piemēram, ozols ir blīvāks un labāk vada siltumu nekā priede.
– Ozola koksne ir tik blīva, ka ļoti bargās ziemās visai ātri var caursalt, – brīdina Inguss Spule. Šādi logi gan izskatās grezni, taču mūsu klimatiskajiem apstākļiem nav pārāk piemēroti. Vislabāk siltumu saglabā priede un lapegle.
– Arī koka logos var iestrādāt visas zināmās drošības sistēmas, – stāsta Juris Bušs. To nepieciešamība gan rūpīgi jāizvērtē. Varbūt lētāk ir mājokli apdrošināt un izmantot aktīvās apsardzes sistēmas, nevis investēt papildu līdzekļus logu un durvju drošībā.
Runājot par durvīm, materiālu ziņā atšķirību nav. Formām un izmēriem ierobežojumu nav. Visbiežāk pasūta pildiņu tipa durvis, lai gan tā ir gaumes lieta. Pēdējā laikā minimālisma stila ietekmē pieaug pieprasījums pēc gludām līmētu koka konstrukciju durvīm. Vecākām ēkām cenšas ievērot esošo stilu. Reizēm pasūta durvis ar kokgrebumiem, bet tās maksā dārgāk.
