Masīvkoku neizmanto 0
Pagājušā gadsimta vidū un otrajā pusē logu rāmju ražošanai izmantoja lielākoties masīvkoku, tagad – vienīgi līmētas koka konstrukcijas. Koks ir dabisks materiāls, uzsūc un atdod mitrumu un šajā procesā mainās. Masīvkokā veidojas spriegumi, līdz ar to rodas plaisas un materiāls sāk šķiebties. Patlaban koksne tiek iegūta lielos apjomos, un neviens nav gatavs gaidīt īsto brīdi, lai koku nocirstu, un vēl vismaz septiņus gadus, lai tas pienācīgi izkalstu. Koku žāvē rūpnieciski, tāpēc tiek izmantotas līmētās konstrukcijas, kurās spriegumu veidošanās jau novērsta, un tādējādi tiek garantēta formas noturība.
Latvijā visbiežāk logu ražošanai izmanto priedi. Tā augusi, nocirsta un pārstrādāta tepat, tāpēc šis logu veids ir vislatviskākais. Logu brusu ražotnes, tāpat kā lielākā daļa koka logu ražotņu, ir ar Latvijas kapitālu un pieder vietējiem uzņēmējiem. Visi citi materiāli tiek ievesti, un nauda no valsts aizplūst.
Logu izgatavošanai izmanto arī ozolu, taču, lai cik dīvaini izklausītos, Latvijā šo koksni iegūst samērā maz. Piemēram, 2015. gadā VAS “Latvijas valsts meži” pusgadā uzņēmumam “Flora” varēja piegādāt vien 120 m3 ozola koksnes. Salīdzinājumam – mēnesī tas iepērk 1000 m3 priedes koksnes…
– Latvijā daudzdzīvokļu mājās populārākais materiāls ir līmētā priedes brusa ar redzamu saaudzējumu, – skaidro Mārtiņš Siliņš. – Privātmājās izvēlas materiālu, kurā savienojuma vietas nav redzamas. Paretam pasūta arī ozolu. Šā materiāla izmaksas gan ir augstākas, un līmētas ozola brusas ieved no Amerikas.
