Priede – ārstē un glābj no bada 12
Autors: Antra Krastiņa, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Priedes (Pinus) staltais augums, augsti paceltā galva dveš neatkarību, tā uz visu it kā noraugās no augšas. Šķietami vēsi atgrūdoša, bet, kad pietuvojies, priede šo masku nomet – nāc, nāc pie manis, uzklausīšu, stiprināšu, samīļošu! Nu, gluži kā neatkarību, “visu varu pati” sludinoša sieviete, kura tomēr tik ļoti grib būt mīlēta un savā “aiz septiņām atslēgām” noglabātajā mīlestībā dalīties ar citiem.
Varbūt tieši tāpēc pie priedes iesaka doties, kad plosās emociju vētra, kad ir garīgā krīze un šķiet, ka savās problēmās vienkārši noslīksi. Jo priede attīra sirdi un dvēseli, palīdz tikt galā ar stindzinošo nomāktību cerībā atkal pacelt acis uz debesīm. Kā pati to allaž dara.
Kas priedēs vērtīgs
Priedes skujas, pumpuri, jaunie čiekuri, ēteriskā eļļa, sveķi jau izsenis izmantoti tautas dziedniecībā. Arī no bada priede cilvēkus glābusi, jo gan pumpuri, gan skujas ir ēdami.
Priedes skujas satur C, K, E B1, B2, B3, B5, B6 vitamīnu, dzelzi, cinku, mangānu, magniju, fosforu, kobaltu, selēnu, jodu, ēteriskās eļļas. Skujām piemīt antibakteriālas, dezinficējošas, urīndzenošas un sviedrējošas īpašības.
Fitoncīdi, ko izdala priedes, piepilda priežu sila gaisu ar ēteriskajām eļļām, padarot to ārstniecisku – tas spēj aizsargāt organismu no baktērijām un citiem mikroorganismiem. Fitoncīdu aktivitāte augos atkarīga no gadalaika, un skujkokiem maksimāla tā ir rudenī un ziemā.
Īpaši labvēlīgi tie iedarbojas uz cilvēka elpceļu veselību, tāpēc sanatorijas bieži atrodas priežu sila tuvumā vai pat tā teritorijā. Pastaigas tajā atgriezušas veselību daudziem tuberkulozes slimniekiem, tās ļoti ieteicamas arī pēc akūtām slimībām, hronisku slimību remisijas laikā.
No tautas dziedniecības ieteikumu un recepšu pūra
Priežu skujas ir dziednieciski visvērtīgākā priedes daļa.
Organismu spēcinoši, imunitāti stiprinoši priežu skuju dzērieni
• Skuju ekstrakts. Skujas samaļ (ja nepieciešams, pievieno 1/10 daļu svara ūdens) un izspiež sulu–ekstraktu. Ieteicamā dienas deva – 5 ēdamkarotes ekstrakta. Lai ekstrakts nezaudētu dziednieciskās īpašības, nesāktu bojāties, to ieteicams saliet mazos trauciņos un uzglabāt saldētavā.
• Savāc priežu skujas, nomazgā. Pussauju skuju aplej ar glāzi auksta ūdens, sablendē, izkāš. Lai organismu pieradinātu pie tik spēcīga dzēriena, pirmajā dienā iedzer pāris malku. Pēc tam lieto pa 1/3–1/2 glāzes dienā.
• Skujas noskalo tekošā ūdenī, ieliek katliņā, pārlej ar ūdeni un viegli saspaida – lai no skujām sāk izdalīties ēteriskās eļļas. Katliņam uzliek vāku un diennakti atstāj istabas temperatūrā. Tad liek uz plīts, uzkarsē līdz vārīšanās temperatūrai un uz mazas uguns karsē 10 minūtes. Notur vēl diennakti, tad pievieno citrona sulu vai nedaudz citronskābes – tā kavē C vitamīna noārdīšanos. Dzer, atšķaidot ar karstu ūdeni. Garšai var pievienot medu, upeņu ievārījumu.
• Divas ēdamkarotes priežu skuju aplej ar 1 glāzi verdoša ūdens, pusstundu karsē. Atdzesē, nokāš, pievieno 1 ēdamkaroti medus, 2 tējkarotes dzērveņu sulas un 1 glāzi apelsīnu sulas.
• Noskalo 0,5 kg priežu skuju, nosusina, smalki sagriež un aplej ar 1 litru auksta ūdens. Pievieno svaigi izspiestu citrona sulu, diennakti ļauj ievilkties. Tad siltā ūdens peldē uz lēnas uguns karsē 20 minūtes. Trauku noslēdz, atstāj ievilkties 3–4 stundas. Nokāš, dzer pa pusglāzei 2–3 reizes dienā.
• Četras glāzes nesasmalcinātu skuju applaucē ar 2–5 glāzēm verdoša ūdens, pēc minūtes nolej. Skujas sasmalcina, aplej ar 3 glāzēm auksta ūdens un pievieno 1,5 tējkarotes citronskābes – tā kavē C vitamīna noārdīšanos. Ļauj ievilkties 6–8 stundas, lieto pa 0,5–1 glāzei dienā.
• Divas dāsnas šķipsnas priežu skuju ieber termosā, aplej ar glāzi karsta ūdens (60–70 °C) un atstāj uz nakti. Skābeno dzērienu malko veselības stiprināšanai.
• Priežu skuju tēja. Divas ēdamkarotes priežu skuju aplej ar 1 glāzi verdoša ūdens, pusstundu karsē uz lēnas uguns. Atdzesē, nokāš. Garšai pievieno 1 ēdamkaroti medus, upeņu, dzērveņu sulu, smiltsērkšķu vai kādu citu sulu.
• Četras glāzes sasmalcinātu skuju aplej ar 3 glāzēm auksta ūdens, pievieno nedaudz citrona sulas, tumšā vietā ļauj ievilkties 2–3 dienas. Nokāš, lieto pa pusglāzei 2 reizes dienā.
• Sasmalcinātas priežu skujas samaisa ar cukuru (4:1). Divas ēdamkarotes cukurotu skuju aplej ar 1 l auksta ūdens. Stundu nostādina, izkāš. Dzer pa pusglāzei 2 reizes dienā.
• Priežu skujas izkaltē un piestiņā saberž pulverī. Šķipsna pulvera, pievienota ēdienam, tam piešķirs interesantu garšas niansi, savukārt ēdējs uzņems pamatīgu vitamīnu devu.
Priežu skuju dzērieni ir urīndzenoši un spēcīgi stimulē nieres, tāpēc nieru slimniekiem ar to lietošanu jābūt piesardzīgiem.
Jauno dzinumu sīrups
Priedes sīrupu gatavo no jaunajiem priežu dzinumiem. Ņem 500 g mīksto skuju (vislabāk tās ievākt maijā), 1 kg cukura, 1 l ūdens un pusi citrona. Dzinumus pārlej ar ūdeni, uzvāra un uz lēnas uguns pavāra 20 minūtes. Diennakti ļauj nostāvēties. Nokāš caur marli, pievieno cukuru. Liek uz uguns, uzvāra un vāra, līdz šķidrums sabiezē – 30–40 minūtes. Pievieno citrona sulu. Iegūtajam sīrupam ir patīkams priežu aromāts. Lieto pa karotei pie avitaminozes, saaukstēšanās, kakla sāpēm.
Sveķi
Pie angīnas priežu sveķus sajauc ar cūku taukiem attiecībā 1:1. Ik pa laikam lēnām nosūkā tējkaroti maisījuma.
Terpentīns
Terpentīns ir eļļains priedes koksnes produkts, ko iegūst no priežu pumpuriem un sveķiem. Dabīgo terpentīnu var nopirkt aptiekā.
• Lai vieglāk notīrītu taukainus traipus, ūdens nosēdumus uz flīzēm un iznīcinātu iespējamās baktērijas, ūdenim pievieno nedaudz terpentīna.
• Ja mājdzīvnieki atnesuši blusas, grīdas uzmazgā ar ūdeni, kam pievienots terpentīns – 5 litriem ūdens pielej ne vairāk par 20 ml terpentīna. Ar terpentīnā samērcētu drānu apstrādā visas mājvietā esošo mēbeļu virsmas, arī mīkstās mēbeles. Terpentīns satur daudz ēterisko eļļu, un, uzpilinot to uz auduma, nerodas traipi – eļļa izgaro. Terpentīns aizdzīs arī vīrusus!
• Sāpošas locītavas ierīvē ar krēmu, kam pievienots terpentīns – 10 ml bāzes krēma piepilina 3 pilienus terpentīna. Rūpīgi samaisa. Krēmam ir antibakteriāla un sildoša iedarbība. Saaukstēšanās gadījumā ar to ierīvē krūtis un pēdas.
Ēteriskā eļļa
Tiek izdalīta priežu pumpuru un skuju ēteriskā eļļa, taču to iedarbība ir vienāda, tikai nedaudz atšķiras smarža.
• Priežu ēteriskā eļļa iznīcina vīrusus un mikrobus, tāpēc vīrusu slimību laikā to izmanto profilaktiskā nolūkā telpās gaisa attīrīšanai un aromatizēšanai.
• Gan akūtu, gan hronisku elpošanas orgānu slimību gadījumā ieteicamas priežu ēteriskās eļļas inhalācijas.
Pumpuri
Priežu pumpurus parasti ievāc, sākoties pirmajiem ziemas saliem, beidz vākt, kad kokos sāk cirkulēt sula. Salā lasītie pumpuri izžūst ātrāk un satur vairāk sveķu un ēterisko eļļu. Tā kā to iedarbīgā sastāvdaļa ir eļļa, pumpurus nav ieteicams vārīt!
• Pie saaukstēšanās, bronhīta, pēc dažādām infekcijas slimībām imunitātes stiprināšanai priežu pumpurus aplej ar karstu ūdeni, notur divas nedēļas. Lieto pa 1–2 tējkarotēm dienā.
• Pie saaukstēšanās, augšējo elpceļu iekaisumiem, hroniska bronhīta, gripas 7 gramus kaltētu pumpuru aplej ar vārītu istabas temperatūras ūdeni, nostādina 6–8 stundas. Tad uzsilda līdz 50 grādiem, izkāš, nospiež biezumus. Liet pa 1/4 glāzes 3–4 reizes dienā pirms ēšanas. Uzlējumam ir izteiktas pretmikrobu un savelkošas īpašības.
Priežu pumpurus, skujas, jaunos čiekurus, sveķus plaši izmanto arī mūsdienu farmācijā.
Priede pirtī
Pirtnieks, dziednieks Juris Kraucis: “Priedes pirtsslota lieliski aromatizē pirts gaisu – to ieelpojot, tiek attīrīti un dezinficēti elpceļi. Priedes zariņus, saņemot vīkšķī, var izmantot ādas noberšanai – tā tiks attīrīta, tonizēta un pabarota, uzlabosies vielmaiņa un asinsrite, norims locītavu un muskuļu sāpes. Jutīgajiem nav iemesla baidīties – priedes skujas ir garas, tāpēc ne priedes zaru slota, ne vīkšķis nav durstīgi. Priedes slotiņa arī mazina stresu, vairo organisma spējas pretoties slimībām, atjauno cilvēka enerģiju. Atsevišķi priedes zariņi labi iekļaujas citās pirtsslotās, pastiprina to aromātu.”
