Priecē gardēžus, stiprina vājiniekus. Bārbele 0
Bārbelei uz lielās dabas skatuves iedalīti divi solo izgājieni – pavasarī, kad zeltaino ziedu ķekari ietin apkārtni medainā smaržu vālā, un vēlā rudenī, kad tā ar spirdzinoši gardām un spilgti sarkanām ogām līksmi atdzīvina pelēko kailumu.
Iecienīts koks, citkārt krūms, jo visas tā daļas – ziedi, lapas, stumbra un sakņu miza, kā arī augļi raduši pielietojumu gan tautas medicīnā, gan konditorejā un kulinārijā. Bārbeles produkti palīdz pazemināt asinsspiedienu, sekmē asins recēšanu, nedaudz palēnina sirdsdarbību, veicina žults sekrēciju, nomierina nervus, stiprina dzemdes muskulatūru, tā mazinot spontānā aborta risku. Augļi spēcina organisma spējas turēties pretī radioaktīvo vielu iedarbībai, tiem piemīt pretmikrobu aktivitāte, kas palīdz organismā iznīdēt daudzas baktērijas un sēnītes. Zināms arī bārbeles pretaudzēju efekts.
Pārliecinies tūlīt – labs
Skaistās un vērtīgās ogas, kas vēl palikušas nenovāktas, ilgi turas pie zariņiem.
Jāsteidz tās likt lietā virtuvē – pievienojot zupām, mērcēm un gaļas ēdieniem, žāvējot, spiežot sulā, kas ir atsvaidzinoši garda un spilgti sarkana, pārvēršot ievārījumā, sīrupā vai citos kārumos.
* Bārbeļogu sulas sīrupu gatavo, litram sulas pievienojot kilogramu cukura. Lēni maisot, to izkausē, uzvāra līdz pirmajam burbulim, lej burkās un pasterizē. Tas ir gan našķis, gan līdzeklis pret plaušu kaitēm un sieviešu slimībām, ieteicams nervozajiem, vārgajiem un augstas temperatūras mocītajiem, arī tiem, kuriem slikts asins sastāvs.
* Pastilai kilogramu gatavu augļu vāra 700 mililitros ūdens, caurdurī izspiež, pievieno pusi no paredzētā cukura daudzuma (400 gramus) un sakuļ. Pēc tam pieber atlikušo cukuru (400 gramus), kuļ atkal, tad vāra uz lēnas uguns līdz pastilas konsistencei. Masu sagriež gabaliņos, pārkaisa ar pūdercukuru.
* Želeju gatavojot, kilogramam gatavu augļu pielej glāzi ūdens, 10 minūtes vāra, nospiež sulu un izkāš. Tad pievieno kilogramu cukura un turpina vārīšanu, līdz masa sāk želēt. Vārot ilgāk, sanāk marmelāde.
Par to, ka šie gardumi ir gana saldi, uztraukties nevajadzētu – tos neēd saujām un kilogramiem, jo pat nogatavojušies augļi satur nedaudz berberīna – alkoloīda, kas pārmērīgā daudzumā var būt kaitīgs, jo ietekmē centrālo nervu sistēmu.
Taču mērenā devā bažas par berberīna nevēlamo ietekmi ir liekas. Toties nepārvērtējams ir karotinoīdu, flavonoīdu, organisko skābju, ēterisko eļļu, cukuru, pektīnvielu un miecvielu sniegtais labums organismam.
* Sulas piedeva limonādei, ķīselim, smalkmaizīšu pildījumam garantēs produktam spilgtu krāsu un atsvaidzinošu garšu.
Bārbeļogām piemīt arī dziednieciska iedarbība.
* Deguna asiņošanu mazina uzlējums, gatavots no 20 gramiem žāvētu augļu, kas pārlieti ar glāzi verdoša ūdens. Pēc uzvārīšanas šķidrumu piecas stundas nostādina. Lieto pa pusglāzei divreiz dienā.
* Sauja svaigu ogu – līdzeklis pret neirastēniju un saaukstēšanās simptomiem.
* Svaigu augļu sula noder brūču apstrādei, lai apturētu asiņošanu.
Rudens ir īstais laiks bārbeles sakņu un sakņu mizas iegūšanai.
Saknes un to mizu izmanto novārījumam.
* Ja vārīgas aknas un nieres, par sevi atgādina pārciesta dzeltenā kaite vai moka kuņģa čūla, sakņu mizu vāra ūdenī (ņem 6 gramus uz glāzi) un lieto pa ēdamkarotei sešreiz dienā.
* Žults izdales aktivēšanai 100 gramus sakņu vāra litrā ūdens, lieto pa pāris ēdamkarotēm trīsreiz dienā.
* Tūskas mazināšanai, kā arī akūtu locītavu sāpju, sirds reimatisma un podagras gadījumā – ēdamkaroti sasmalcinātu sakņu aplej ar divām glāzēm verdoša ūdens, uzvāra, lieto pa ceturtdaļglāzei četrreiz dienā.
Pavasarī un vasarā nenokavē
Uzreiz pēc sniega nokušanas imunitātes stiprināšanai vērtīgi pasūkāt kādu šī koka smalkzariņu vai iemalkot no jaunajiem dzinumiem gatavotu tēju.
* Hipertoniskās slimības un drudža gadījumā noder ziedu novārījums: 25 gramus ziedu 10 minūtes vāra 300 miligramos ūdens. Nostādina, nokāš, ieņem divas tējkarotes trīs līdz četras reizes dienā.
Bārbeles lapas – gardums un zāle.
* Jaunās, maigi skābenās bārbeļu lapiņas der kā piedeva ēdienam – gan zaļajiem salātiem, gan pavasara zupām, tāpat borščam.
Lapu novārījumam ir dziednieciska iedarbība. Sauju lapu aplej ar glāzi verdoša ūdens, uzvāra, nostādina, nokāš, papildina trauku līdz sākuma tilpumam.
Lieto pa ēdamkarotei trīs reizes dienā, ja iekaisuši urīnceļi.
* Ja malārijas dēļ cietušas aknas, liesa, karoti sasmalcinātu lapu (var pievienot arī sakņu mizu un augļus) aplej ar divām glāzēm verdoša ūdens, ļauj ievilkties, izkāš, trauku papildina līdz sākuma tilpumam. Lieto pa trešdaļai glāzes trīsreiz dienā. Ātrāku atgūšanos no malārijas veicina arī bārbeļziedu tēja.
* Iekšķīgi lietots bārbeļu lapu vai sakņu mizas uzlējums ir viegls caurejas līdzeklis un hemoroīdu radītā diskomforta mazinātājs, ārīgi – noderīgs iekaisuša kakla skalošanai.
* 100 gramus lapu piecas minūtes vāra litrā ūdens, nokāš, šķidrumam pievieno cukuru vai medu – iegūst vitamīnu dzērienu.
Veselībai derīga bārbeles miza.
* Ja moka kāju krampji, artrīts, osteohondroze – divas ēdamkarotes žāvētas mizas aplej ar 200 gramiem degvīna, ik pa laikam sakratot, tur 10 dienas. Lieto pa 30 pilieniem trīs reizes dienā.
* Uzlējums no sasmalcinātas mizas un degvīna (1:10) palīdz mazināt gastrīta risku tiem, kuriem pārāk daudz kuņģa skābes.
* Asins sastāva uzlabošanos veicina mizas novārījums. 10 gramus mizas (vai 15 gramus sakņu) aplej ar 150 miligramiem auksta ūdens, uzvāra un 50 minūtes turpina vārīšanu ūdens peldē. Atdzesē, izkāš, papildina trauku ar verdošu ūdeni līdz sākotnējam līmenim. Dzer pa ceturtdaļglāzei trīsreiz dienā.
