Prezidentūru sāk ar caurumu makā 0
Vidusjūras salu valsts Kipra svētdien, 1. jūlijā, oficiāli kļūst par Eiropas Savienības (ES) prezidējošo līderi. Šie turpmākie seši mēneši Nikosijai būs īpašs laiks tādēļ, ka šī būs pirmā prezidentūra valsts vēsturē. Kipra kopā ar citām desmit kandidātēm un arī Baltiju ES pievienojās 2004. gadā.
Ar vismaz divreiz mazāku iedzīvotāju skaitu nekā Latvijā, tikai 870 000, Kiprai novadīt prezidentūras dienas nebūs viegls uzdevums. Rūpēm par to, kā viss izdosies, piepulcējušās arī finanšu likstas – Grieķijas parādu radīto problēmu dēļ bankās Kipra tagad ir spiesta prasīt starptautisko palīdzību.
Puse valdības Briselē
Kipras diplomātus Briselē var atpazīt pēc rūpju rievas pierē. Prezidentūra nevienai valstij nenākas viegli un prasa daudz nervu un spēka, bet Kiprai šī slodze ir īpaši liela. Nikosija dubultojusi cilvēku skaitu Briselē, kas tagad strādās Kipras pastāvīgajā pārstāvniecībā ES. No 80 iepriekš darbinieku skaits audzis līdz 200. (Salīdzinājumam, Latvijas pārstāvniecībā ES strādā 58 cilvēki). “Man ir sajūta, ka visa valdība pārcēlusies uz Briseli,” šo faktu ar humoru komentējis Kipras vēstnieks ES Kornelios Korneliu. Kipra jau laikus norādījusi, ka savu prezidentūru virzīs mierīgā gultnē un būs reālistiska un pragmatiska, proti, risinās uz priekšu citu valstu iesāktos darbus un neizdomās jaunus un ambiciozus mērķus.
Nav šaubu, ka Kipras lielais plāns nākamajā pusgadā būs strādāt ar ES daudzgadu budžetu. Ne velti šī tiek dēvēta arī par atslēgas prezidentūru, īpaši tādēļ, ka līdz gada beigām plānots panākt pilnīgu budžeta saskaņošanu ar Eiropas Parlamentu un ES Padomi. Viss nākamais, 2013. gads, būs laiks, kad valstis sagatavosies jaunā budžeta ieviešanai, bet oficiāli tas spēkā stāsies 2014. gada 1. janvārī.
Kipra sola pastiprināti pievērsties jautājumiem, kas īpaši svarīgi arī Latvijai, proti kohēzijas un lauksaimniecības politikai. Kipras kā nosacīti jaunās dalībvalsts rūpes būšot, lai Eiropā mazinātos atšķirības un neveidotos tā sauktā divu ātrumu Eiropa. Tādēļ īpašu uzmanību pievērsīs kohēzijas politikai un tam, lai reģionu attīstībai domātā nauda sasniegtu īsto mērķi.
Lauksaimniecības jomā Kiprai pašai ir daudz rūpju un interešu. Būdama salas valsts, Kipra vēlas iegūt izņēmuma statusu vairākās jomās, piemēram, lai, veidojot jauno ES lauksaimniecības budžetu, Kiprai nesamazinātu finansējumu tiešajiem maksājumiem un lauku attīstībai. Dienvidu klimats nav saudzīgs, un Kipras lielākās galvassāpes ir postošie sausuma periodi.
Kipra ir no tām ES valstīm, kas patlaban saņem augstus tiešos maksājumus, krietni virs ES vidējā līmeņa – 370 eiro jeb 259 latus par hektāru (salīdzinoši Latvijā – 63 lati jeb aptuveni 90 eiro par hektāru). Saskaņā ar jauno Eiropas Komisijas priekšlikumu, lai izlīdzinātu maksājumu apjomu citām valstīm, arī Baltijai, Kiprai no daļas naudas būs jāšķiras un zemnieki turpmāk saņemtu par 20 eiro mazāk – proti, 350 eiro par hektāru, ko Kipra nevēlas pieļaut.
Kā ne mazāk svarīgas lietas Kipras darba kārtībā ir arī Vienotā tirgus akts, atbalsts mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un nodarbinātība, īpaši jauniešu vidū, kas vairākās ES valstīs ir milzīga problēma.
Latvijas vēstniece ES Ilze Juhansone, vērtējot Kipras prezidentūru, norāda, ka Latvija sagaida, ka “Kipra būs neitrāla sarunu vedēja, kas nešķiros valstis pēc to izmēra un ietekmes, bet meklēs iespējas, lai risinātu tās pro-blēmas un sasāpējušos jautājumus, kas dalībvalstīm ir”.
Negaidītā krīze
Vairākas valstis ES prezidentūras laikā vajājuši iekšpolitiski ķīviņi, valdības krišana un tamlīdzīgs politisks posts, bet Kipras nozīmīgajā brīdī kā darvas karoti medus mucā ielējusi banku krīze. Kipras nedienu iemesls ir kaimiņos esošās Grieķijas problēmas.
Kipras finanšu institūcijas, aizdodot naudu kaimiņienei Grieķijai, ir pamatīgi cietušas, zaudējot vismaz trīs miljardus eiro, bet grieķu privātajam sektoram aizdevumos ir izsniegti vairāk nekā 22 miljardi eiro.
Lai gan Kipra vismaz pagaidām noteiktu summu nenosauc, pēdējās ziņās tiek lēsts, ka valstij pašai būtu nepieciešami vismaz 10 miljardi eiro liels atbalsts, kas ir puse no visas Kipras ekonomikas kopumā.
Pretrunīgu reakciju Eiropā jau iepriekš izraisīja ziņa, ka Kipra sākusi lūkoties Ķīnas un Krievijas virzienā, kur aizdevumu varētu iegūt par mazākiem procentiem. Eiropas Centrālā banka kā pēdējo brīdi Kipras banku rekapitalizācijai noteikusi sestdienu, 30. jūniju.
Turcija protestē
Uz Briseli pirms pāris dienām ar divām lidmašīnām devušies 350 Kipras turku, lai publiski protestētu pret to, ka Kipra uzņemas prezidentūru ES. Kipras turku laikraksts “Kipris” vēsta, ka Eiropas galvaspilsētas virzienā devušies pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, kas nav apmierināti ar to, ka prezidentūru var “baudīt” tikai Kipras grieķu apdzīvotā daļa. Arī Ankara iepriekš ziņojusi, ka Kipras prezidentūras laikā pārtrauks jebkādu sadarbību ar ES. Sadalītās Kipras stāsts jau ilgstoši ir bijis neērts faktors ES procesos. Etnisku strīdu sašķeltajā valstī pēc tur notikušā valsts apvērsuma, kura mērķis bija salu pievienot Grieķijai, 1974. gadā iebruka Turcija. Militāro kampaņu rezultātā Kipru sadalīja divās daļās, izveidojot Kipras Republiku un Ziemeļkipras Turku Republiku, kur joprojām uzturas arī Turcijas karaspēks. ES atzīst tikai Kipras grieķu valdību, kas neapmierina Kipras turkus. Kipra ir arī viena no tām valstīm, kas visaktīvāk iebilst pret Turcijas uzņemšanu ES, un tieši problēmas abu pušu starpā ir viens no lielākajiem šķēršļiem Turcijas tālākajā ceļā. Arī patlaban Kipras strīdu dēļ ES un Turcijas sarunas uz laiku ir iesaldētas.
Citronkoku birzis un senatnes elpa
Par spīti saspringtajām vēstures lappusēm, politiskajām un ekonomiskajām kolīzijām, Kipra var lepoties ar skaistu dabu un bagātu kultūras klāstu. Apelsīnu, citronkoku birzis, vīnogulāji ir neatņemama Kipras ainavas daļa. Pasaules kultūras mantojuma sarakstā ir iekļauti Pafosas vēstures pieminekļi, deviņas Bizantijas baznīcas un daudz citu vēsturiski nozīmīgu objektu. Pafosa ir viena no salas gleznainākajām vietām, kur atrodas romiešu senpilsēta Kuriuma, romiešu teātris, Dionīsa māja un citas interesantas apskates vietas. Tā kā salu vēstures griežos šķērsojuši gan grieķi, gan bizantieši, gan krustneši, tad arī iekarotāju atstātais mantojums paveras plašā spektrā – senos klosteros, dievnamos, teātros, cietokšņos.
Bet paši kiprieši pazīstami kā ļoti atvērti, viesmīlīgi un sirsnīgi ļaudis, kuri ar prieku uzņem ciemiņus un dalās labākajā, kas viņiem ir.
Uzziņa Kipra Salu valsts Vidusjūrā Galvaspilsēta – Nikosija Iedzīvotāji 870 000 Platība 9251 kvadrātkilometrs Valsts valodas – grieķu un turku Valūta – eiro Eiropas Savienībai pievienojās 2004. gadā Viens no populārākajiem tūrisma galamērķiem. |
