– Cik ciešā kontaktā Eiropas Parlaments ir ar Eiropas Komisiju un cik lielas cerības tiek liktas uz jauno komisiju? 32
– Starp Eiropas Padomi, Komisiju un Parlamentu ilgu laiku notikusi varas cīņa. Eiropas Parlaments pēdējos desmit gados ir izcīnījis un panācis sev lielākas tiesības. Šobrīd mēs esam pilntiesīgi likumdevēji – bez parlamenta piekrišanas nav iespējams pieņemt ne Eiropas Savienības budžetu, ne arī likumus. Lai stātos spēkā Eiropas Savienības un ASV tirdzniecības līgums, būs nepieciešamas Parlamenta vairākuma atbalsts. Tāpēc, lai nodrošinātu pozitīvu balsojumu, parlamentu vajadzētu pēc iespējas ātrāk iesaistīt ES un ASV līguma sagatavošanas procesā. Labāk uzzināt ātrāk, kurš pants varētu būt Parlamenta sarkanā līnija.
Valdis Dombrovskis Komisijā ieņem augtu amatu un ir daudz ciešāk saistīts ar politiku nekā Andris Piebalgs, kurš ilgus gadus, pirms kļuva par komisāru, bija strādājis diplomātijā. Dombrovskis kā bijušais valdības vadītājs ļoti labi izjūt un zina to drēbi, kas notiek Latvijā un Eiropas Parlamentā, kurš viņš ir strādājis.
– Sabiedrība Dombrovska atrašanos vicekomisāra amatā uztver pilnīgi savādāk nekā Eiropas Savienības institūcijas. Sabiedrība domā, ka Dombrovskim ir jālobē Latvija, kamēr Eiropas institūcijās šāds viedoklis netiek pieņemts. Vai viņš var kaut kādā mērā ietekmēt procesus Latvijai par labu?
– Var, bet ne tādā veidā, kā daudzi to izprot. Tas labums un efekts ir vairāk netieši kā tieši. Neviens Eiropas Komisijas komisārs nevar ietekmēt un pieņemt lēmumu piešķirt vairāk naudas Latvijai, Vācijai vai kādai citai dalībvalstij. Vienīgie lēmumi, kas iziet cauri, ir tie, kas nāk par labu visām valstīm. Nu, piemēram, naudas ieguldīšana Baltijas elektrības tirgū nāktu par labu Eiropas Savienībai, ja Baltijas reģions dzīvotu turīgāk. Veidotos jaunas darba vietas, un emigrācija no Latvijas samazinātos.
Dombrovskis strādā izpildvarā, kas ierosina izmaiņas likumos un var ierosināt lietas, kas tai skaitā nāktu par labu Latvijai, bet viņš nenosaka – darīsim tā un ne citādi. Dombrovskis atbild par visu eiro zonu un viņš var ierosināt, piemēram, pret Franciju tādus mērus, kas drīzāk atļautu Francijai būt mazāk atbildīgai par savu budžetu vai pretēji – tādus lēmumus, ar kuriem tiktu ierobežota Francijas brīvā rīcība, jo tā destabilizē Eiropas Savienības ekonomiku, tas nozīmē- arī Latvijas ekonomiku.
Dombrovskis, strādādams kompetenti kā komisārs, ceļ valsts prestižu- visi politiķi, kas strādā Eiropas Savienības institūcijās, galu galā ir arī valstu sūtņi.
– Vācija ir viens no Eiropas ekonomikas flagmaņiem. Kāda ir jūsu kopējā prognoze par Eiropas ekonomisko izaugsmi?
– Tā nebūs mana oriģinālā prognoze, jo es lasu to, ko saka Eiropas Komisija un Eiropas Centrālā banka, un tas nav nekas spožs. Vācija turas virs recesijas un tur faktiski nav izaugsmes. Ja nav ārējās izaugsmes, tad vienīgais risinājums ir noārdīt iekšējos šķēršļus. Tāpēc Vācija ir pieņēmusi lēmumu palielināt minimālo algu līdz 12 eiro par stundu.
Tas Vācijas sabiedrībai dārgi izmaksās un palielinās ēnu ekonomiku. Uzņēmumos turpinās strādāt mazkvalificēti izsūtāmie zēni, kuri saņems naudu uz rokas un nemaksās valstij nodokļus. Pastāv arī otra iespēja – šajos uzņēmumos nebūs zemu kvalificētas darba vietas.
