– Kādu iespaidu Eiropas Savienības sankcijas pret Krieviju atstās uz dalībvalstu budžetiem? 32
– Latvijai tas nepatīkamais ir, ka mēs esam robežvalsts. Būtu mēs portugāļi, tad uz attiecībām ar Krieviju raudzītos ar citām acīm. Katrs to pasauli redz, balstoties uz savu pieredzi. Bīstamākais ir tas, ka nezinām, ko Putins vēl izdomās, lai noturētu savu varu. Eiropas Savienības sankcijas acīmredzot ļoti kož Krievijas ekonomikai, un tas nestiprina Putina varu. Arvien palielinās Krievijas izdevumi, jo jāuztur Krima un jāfinansē karadarbība Austrumukrainā. Valsts budžets lielā mērā ir atkarīgs no naftas un gāzes eksporta, bet cena par šo eksportpreci samazinās, un tas destabilizē situāciju iekšzemē. Eiropas Savienība neatcels sankcijas, kamēr Putins turpina agresiju Ukrainā.
Mēs varētu pilnībā neatbalstīt Rietumvalstu sankcijas, sakot, ka ar Krieviju jārunā, bet tas būtu tāpat kā teikt, ka Latvijai sava neatkarība nav no svara.
– Vai Eiropa saprot to, ka sankciju ietekme uz Latviju ir proporcionāli lielāka nekā uz tām valstīm, kas neatrodas tik tuvu Krievijai?
– Lieli zaudējumi ir ne tikai Latvijai, bet arī Somijai, Lietuvai, Igaunijai… Ar Eiropas Savienības papildus piešķirto naudu piena lopkopībai nepietiek, lai pilnībā segtu sankciju dēl radušos zaudējumus. Mūsu valsts uzņēmējiem gribot negribot ir jāpārorientējas uz citu tirgu, jo pasaule šobrīd ir mainījusies.
– Bet vai Eiropas tirgus ir Latvijai pietiekoši atvērts?
– Eiropā ir brīva preču kustība, bet jautājums, kā iekļūt šajā tirgū, nenoliedzami, pastāv. Latvijas prezidentūras laikā aktīvi jāturpina strādāt, lai noārdītu iekšējos šķēršļus Eiropas tirgos, jo tur joprojām pastāv slēpti un birokrātiski ierobežojumi.
No sankcijām pret Krieviju cieš daudzi, arī vācu uzņēmēji, franči un citi un arī viņiem ir jāpārorientējas uz citiem tirgiem.
