Eiropas un ASV līgums būtu milzu ieguvums Latvijas uzņēmējiem. Saruna ar Krišjāni Kariņu 32
Par Latvijas prezidentūru, attiecībām ar Krieviju un Eiropas Savienības un ASV brīvās tirdzniecības līgumu saruna ar Eiropas Parlamenta Tautas partijas grupas deputātu Krišjāni Kariņu.
– Kādas cerības Eiropas Parlaments liek uz Latvijas prezidentūru?
K. Kariņš: – Runājot ar kolēģiem, pārliecinos, ka viena daļa priecājas par Latvijas iespēju
prezidēt. Bet no tām valstīm, kurām neklājas īpaši spoži, jūtamas bažas, vai tikai Latvijas prezidentūra nebūs pārāk barga. Rietumeiropa priecājas, ka Latvija kļuvusi par Eiropas Padomes prezidējošo valsti, bet Dienvideiropas valstis ir nobažījušās, vai tikai no tām neprasīs to pašu, ko mēs ziemeļos jau esam izdarījuši.
Prezidentūras mainās ik pa sešiem mēnešiem, tāpēc ne no Itālijas, kas bija prezidējošā valsts aizvadītā gada pēdējā pusgadā, ne no Latvijas, kas sākusi savu prezidentūru, nekāda lielā kopējā ES kursa maiņa netiek gaidīta. Tā partitūra savā ziņā jau ir uzrakstīta. Tiesa, diriģents gan var izcelt vienu vai otru balsi.
– Cik lielā mērā Latvijas prezidentūra varēs ietekmēt Krievijas un Ukrainas attiecības?
– Latvijas prezidentūras laikā to aktualizēs, bet šis jautājums ir aktuāls ar vai bez mūsu prezidentūras. Eiropā joprojām nav vienprātības, kā rīkoties attiecībā pret Krieviju, bet Eiropai nav šaubu, ka Krievija ir agresors. Viena daļa dalībvalstu uzskata, ka pret Krieviju jānotur stingra nostāja, Krievija jāsoda ar sankciju palīdzību vai kādiem citiem līdzekļiem. Neviens nešaubās par to, ka jāpalīdz Ukrainai. Taču tās valstis, kuras atrodas tālāk no Krievijas, ir mērenākas savā retorikā. Savukārt tās valstis, kas atrodas tuvāk Krievijai un kurām ir vēsturiskā pieredze attiecībās ar Krieviju, saprot, ka runāšana ar lielo kaimiņu pie viena sarunu galda nedarbojas. Tas, ko Krievija grib, nav tas, ko Eiropa grib. Krievija grib apturēt Eiropas Savienības un NATO ietekmes izplatīšanos tuvāk Krievijas faktiskai robežai. Savukārt Eiropa vēlas, lai demokrātijas vērtības izplešas pasaulē.
Redzot, kas notiek Ziemeļāfrikā un citās valstīs, Krievija baidās, ka arī šajā lielajā valstī var sākties sacelšanās. Putina autoritārā valdība nevēlas ļaut kaimiņvalstij Ukrainai pašai izlemt, kādu valdību tauta grib vai negrib. Pirms Ukrainas aneksijas Putina popularitāte kritās, bet pēc aneksijas viņa reitings atkal bija augšā. Mēs nezinām to, ko grib Krievijas sabiedrības vairākums. Aptaujas, kas liecina par Putina popularitāti, visticamāk, nav objektīvs rādītājs, jo cilvēki ir iebiedēti un baidās izteikties kritiski.
