Prezidentūras deviņas sejas 0
Slovākijas Mākslas un dizaina akadēmijas students, 23 gadus vecais Jakubs Dušička savu logo ideju Slovākijas prezidentūrai Eiropas Savienībā (ES) iesniedza līdztekus vēl 200 jauniem un jau pieredzējušiem māksliniekiem, kuri sacentās par iespēju ierakstīt savu vārdu vēsturē.
“Tas bija viens no mājasdarbiem skolā, un tad, kad tas bija paveikts, man prātā iešāvās doma – kādēļ gan man nepieteikties konkursā,” stāsta Jakubs. Tobrīd, izpildot formalitātes un pievienojot tām savu gatavo darbu, jaunajam māksliniekam ne prātā nenāca, ka viņa ļoti vienkāršā, bet dziļā ideja iekaros žūrijas sirdis.
Jakubs Slovākijas prezidentūras logo ir izveidojis no četrām garumzīmēm, kas sastopamas slovāku rakstītajā valodā, no tām radot cilvēka seju, kuru turklāt ir iespējams mainīt deviņos dažādos variantos atkarībā no noskaņas un notikuma. Te tā izskatās pēc jauna moderna hipstera, te pēc skumīga bārdaiņa. Zīmes mainot un ar tām spēlējoties, Slovākija teju simboliski apliecina arī mainīgo dzīvi un situāciju Eiropā.
“Tas ir moderns logo, un mēs gribam būt moderni,” komentējot Slovākijas prezidentūras logo, atzinis arī premjerministrs Roberts Fico. Tad, kad martā Beļģijas galvaspilsētu Briseli un visu Eiropu, un arī pasauli kopumā satrieca terorakti lidostā un metro stacijā, Slovākija, vēl gaidot savu prezidentūru, interneta mājas lapā izmantoja vienu no logo variācijām, nomainot to uz skumīgo seju. “Es būtu ļoti gandarīts, ja prezidentūra visu šo mēnešu garumā tiešām “spēlētos” ar šo emociju amplitūdu,” saka mākslinieks, norādot, ka tieši tajā balstās viņa ideja, kas šo logo padara ļoti atšķirīgu no daudziem citiem. “Trīs zīmju sejas ir ļoti priecīgas, trīs – neitrālas, bet trīs – skumīgas,” rezumē J. Dušička.
ES prezidentūras logo valstij izmaksāja 4500 eiro, tā ir prēmija, ko par savu darbu saņēma jaunais mākslinieks. Tagad viņa veidotais logo redzams visur, kur vien notiek prezidentūras aktivitātes – visās oficiālajās interneta mājas lapās, Bratislavas ielās un pie ēkām, kurās visu šo pusgadu notiks prezidentūras sanāksmes, Briselē Eiropas Savienības Padomes ēkā, bukletos, suvenīros un daudz kur citur.
“Es biju pārsteigts un vienlaikus mazliet nobijies,” jaunais mākslinieks atceras uzvarētāja paziņošanas brīdi, “nekad iepriekš es nebiju izveidojis kaut ko tik lielu, nebiju drošs, ka spēšu to visu līdz galam veiksmīgi īstenot un izturēt.” Tagad Slovākijas prezidentūras pirmajā oficiālajā atklāšanas dienā, sēžot saules pielietā Bratislavas centrā un malkojot glāzi dzintaraina alus, viņš atzīst, ka var justies priecīgs un atvieglots.
Jakubs Dušička ir viens no tiem jaunākās paaudzes slovākiem, kurš ir dzimis īsi pēc neatkarības atgūšanas un līdz ar to atceras vien tos laikus, kad valsts ir mērķtiecīgi devusies Eiropas Savienības virzienā. “Tad, kad es sāku ceļot un iepazīt citas valstis, Eiropas Savienība jau bija vaļā, un tas tiešām ir fantastiski. Nesen biju Albānijā un tiešām jutos dīvaini, stāvot garā rindā pie pasu kontroles. Mums ir iespēja ne vien ceļot, bet arī studēt citās valstīs, un es jau esmu šo iespēju izmantojis, un tas tiešām manai izaugsmei bija lieliski. Maniem vecākiem ir neliela būvniecības firma, un es redzu, ka arī viņiem tagad ir daudz, daudz vieglāk iegādāties materiālus no citām Eiropas valstīm, piemēram, no Vācijas.”
Jakubs atceras, kā Slovākija pievienojās eirozonai, tas bija 2009. gadā. Tolaik viņš bijis pusaudzis un tagad smejas, ka nekādas lielās summas bankomātā nav mainījis, un bijis priecīgs par diviem eiro makā. Jakubs seko līdzi notikumiem Eiropā, politikā un ir mazliet uztraucies par Lielbritānijas referendumu. “Manuprāt, tas nav ceļš, kā virzīties tālāk, jo ir labi, ka valstis ir kopā. Ja esi ārā no Eiropas Savienības, tad, piemēram, būs ierobežojumi ceļošanai.” Taču jaunajam māksliniekam ir arī viedoklis par to, kas ES vis tik labi nestrādā. “Es reiz dzirdēju, ka bija likums par gurķiem, ka tiem ir jābūt taisniem, ka tie nedrīkst būt līki. Tas gan ir mazliet jocīgi, bet varbūt tā arī nav patiesība. Domāju, ka daudz kur nevis Eiropas Savienība, bet mēs paši esam vainīgi.” Jakubs neslēpj, ka viņu apbēdina tas, ka Slovākijā joprojām ir korupcija, ka lielos projektos pazūd nauda, par to raksta avīzes, un tas viss liek domāt, ka arī daudzus gadus pēc iestāšanās ES valsts vēl ir tālu no ideāla. Taču sarunas beigās Jakubs Dušička atzīstas, ka par politiku viņam runāt ir grūti, labāk par mākslu, pasauli un iespējām, kas vēl priekšā.
