Vai Latvija gatava prezidentūrai ES Padomē? 0
Nākamā gada 1. janvārī Latvija pirmo reizi uzsāks prezidentūru ES Padomē, un tās uzdevums būs vadīt ES Padomes darba norisi, kā arī sadarboties ar citām ES institūcijām. Lūdzu Latvijas Republikas Pastāvīgās pārstāvniecības ES Briselē darbiniekiem novērtēt Latvijas gatavību uzņemties prezidējošās valsts pienākumus.
Kristīne Stepa, COREPER II departamenta pirmā sekretāre:
“Šobrīd atrodamies sagatavošanās noslēdzošajā posmā. Atlikušajās decembra dienās vēl būs pasākumi, kam būs ietekme uz Latvijas prezidentūru. Tāpēc līdz pat gada beigām turpināsim precizēt savu darba programmu. Pašlaik aktuāls ir EK ierosinātais Investīciju plāns Eiropai, pie kura būs jāturpina aktīvi strādāt arī prezidentūras laikā. Kopumā esam labi sagatavoti: esam daudz ieguldījuši apmācībās, piedalījušies konsultācijās ar citu dalībvalstu kolēģiem, kā arī izveidojuši ciešus kontaktus ar ES institūciju pārstāvjiem. Domāju, ka rezultāts būs jūtams – būsim auguši profesionāli, attīstot izpratni un zināšanas par lēmumu pieņemšanu ES. Tas noderēs, kad atgriezīsimies “parastas dalībvalsts” statusā.”
Aivars Lapiņš, lauksaimniecības, pārtikas, veterinārijas, meža un zivsaimniecības politikas nodaļas vadītājs:
“Sagatavošanās process noslēgsies Vecgada vakarā, taču uz prezidentūru varētu attiecināt arī teicienu: “Rīga nekad nav gatava!” Par galveno izaicinājumu uzskatu rast vienošanos dalībvalstu, parlamenta un komitejas starpā. Prezidentūras ietvaros mūsu nodaļa strādās ar šādiem jautājumiem: augu un dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālās kontroles regulējuma pārskatīšana, bioloģiskās lauksaimniecības regulējuma izmaiņas, Baltijas jūras zivju resursu pārvaldības plāns uz vairākiem gadiem, ES kopējās nostājas sagatavošana Apvienoto Nāciju meža ministru forumam. Uzskatu, ka Pastāvīgās pārstāvniecības loma ir izšķiroša, jo tieši darba grupu komandās strādājošie Latvijas diplomāti ir tie, kuriem ir vistiešākais kontakts ar citu valstu pārstāvjiem šeit, Briselē, attiecīgi rezultāts var tikt panākts ātrāk nekā no Rīgas.”
Jānis Bērziņš, preses un informācijas nodaļas vadītājs:
“Mēs esam gatavi. Strādājot ar presi, prezidentūra faktiski jau ir sākusies, jo jau šobrīd nepieciešams sniegt informāciju un atbildēt uz dažādiem pieprasījumiem. Tāpat tiek gatavoti viedokļu raksti un sniegtas prezentācijas par gaidāmās prezidentūras prioritātēm. Galvenais izaicinājums būs neapjukt lielajā informācijas plūsmā, kā arī no starmešiem, kuros nonāks Latvijas pārstāvji brīdī, kad vadības groži būs mūsu rokās. Profesionāli mums būs jārisina jautājums par ekonomiku veicinošas investīciju programmas realizēšanu dzīvē, jāmeklē veidi, kā nostiprināt vienotu enerģētikas tirgu Eiropā, kā arī jāievada diskusija par iespējām, kuras sniedz digitālās tehnoloģijas. Jāpatur prātā, ka dzīvē lietas nekad nenotiek tā, kā ieplānotas, jo īpaši, ja jāmeklē risinājumi, kas apmierinātu visas 28 ES dalībvalstis.”
Zane Rožkalne, paplašināšanās un attīstības politikas nodaļas otrā sekretāre:
“Gatavošanās prezidentūrai sākās pirms aptuveni trim gadiem. Valsts iestāžu darbinieki tika apmācīti par lēmumu pieņemšanu ES, sanāksmju vadīšanu, tika uzlabotas svešvalodu prasmes. Smēlāmies pieredzi arī no citām valstīm. Visvērtīgākā informācija nāca no tām dalībvalstīm, kas iestājās ES līdz ar Latviju un kuras jau veiksmīgi īstenoja prezidentūru, – Polijas, Ungārijas, Čehijas, Lietuvas. Tāpat pastāvīgi notiek sarunas ar komisiju, parlamentu, ES Padomes ģenerālsekretariātu. Sākotnēji mēs bijām informācijas ņēmēji, bet šobrīd sēžam pie viena sarunu galda kā līdzvērtīgi partneri un apspriežam prioritātes, darbakārtību. Tāpat veiksmīgi aizvadītas institucionālās izmaiņas – ir apstiprināta jauna Latvijas valdība, kā arī jauna komisija –, šķiet, ka nezināmā vairs nav, un mēs esam gatavi darbam.”
