Prezidentu vēlēs atklāti? 3
Saeimas vairākums vakar nolēma nodot izskatīšanai komisijās Latvijas Reģionu apvienības (LRA) rosinātos grozījumus Satversmē, kas paredz Valsts prezidenta atklātu ievēlēšanu parlamentā.
Šis priekšlikums ir daļa no plašāka LRA piedāvājuma, kas paredzēja arī sabiedrības iesaistīšanu prezidenta kandidātu atlasē, bet visu pārējo Saeima pirms nedēļas noraidīja.
“Labi, ka vismaz minimālajai programmai ir atbalsts. Prezidenta ievēlēšana atklātā ceļā samazinās politisko tirgošanos un neļaus maldināt sabiedrību. Ja Juridiskā komisija nevilks šo lietu garumā un deputāti neiesniegs absurdus priekšlikumus, tad ir cerības šādus Satversmes grozījumus veikt vēl šīs Saeimas laikā,” sēdes starplaikā gandarījumu par lēmumu pauda iniciatīvas autors Edvards Smiltēns (LRA).
Likumprojektu atbalstīja 61 deputāts – galvenokārt LRA, “Vienotības” un “Saskaņas” pārstāvji. Tieši saskaņiešu atbalsts izšķīra šī likumprojekta likteni, jo iepriekš viņi pret šādām iniciatīvām bijuši noraidoši. Pret balsoja četri parlamentārieši, bet vēl 21 deputāts (galvenokārt ZZS frakcijas pārstāvji) šajā balsojumā nepiedalījās.
Vai likums tiešām tiks pieņemts? Šī nav pirmā reize, kad Saeima diskutē par prezidenta vēlēšanu atklātā ceļā. Līdz šim līdzīgas iniciatīvas no politiķu puses tikušas noraidītas vai “iesprūdušas” darba grupās. Jautājums par atklātām prezidenta vēlēšanām ilgstoši raisa diskusijas gan sabiedrībā, gan politiķu aprindās. Atbalstītāji uzskata, ka atklāts ceļš ļaus sabiedrībai zināt, kā deputāti balso par valsts augstākajām amatpersonām, kā arī palielinās deputātu atbildīgumu sabiedrības priekšā, liekot pamatot savu izvēli. Savukārt pretinieki iebilst, ka aizklātais balsojums nodrošina deputāta neatkarību, jo kabīnē viņš atrodas vienatnē ar savu sirdsapziņu un ne partijas sponsori, ne frakciju vadītāji tur nevar ietekmēt viņa rīcību.
