Prezidentu nav apmierinājuši “Vienotības” premjera amata kandidāti 8
Valsts prezidentu Andri Bērziņu nav apmierinājuši “Vienotības” piedāvātie premjera amata kandidāti, bet citas partijas kandidātus valdības vadītāja amatam nav piedāvājušas, lai arī ir apgalvojušas, ka tām šādi politiķi ir.
Kā aģentūrai LETA sacīja Bērziņa preses sekretāre Līga Krapāne, Bērziņam sarunu gaitā neesot radusies pārliecība, ka trīs izvirzītie kandidāti Ministru prezidenta amatam ir stiprākie, ko “Vienotība” var piedāvāt. “Vienotība” premjera amatam piedāvāja aizsardzības ministru Arti Pabriku, premjera padomnieku Intu Dālderi un Eiropas Parlamenta deputātu Krišjāni Kariņu.
Parlamenta kuluāros tiek runāts, ka Bērziņš no “Vienotības” sagaidot partijas līderes Solvitas Āboltiņas virzīšanu Ministru prezidenta amatam.
Krapāne sacīja, ka prezidents jaunnedēļ politiskās konsultācijas turpinās ar tām pašām partijām, ar kurām tikās šonedēļ. Tā kā Bērziņu neesot pārliecinājuši “Vienotības” izvirzītie kandidāti, prezidents aicina gan “Vienotību”, gan pārējās partijas aktīvāk konsultēties, lai nākamnedēļ varētu nonākt pie kāda rezultāta.
Šobrīd prezidents nav minējis kādu savu kandidātu un sagaida to no partijām, minēja Krapāne. “Noteicošais ir nevis kvantitāte, bet kvalitāte,” prezidenta nostāju raksturoja preses sekretāre.
Pārējās politiskās partijas sarunās ar prezidentu savus kandidātus nav virzījušas, sacīja Krapāne. Zaļo un zemnieku savienība ir uzsvērusi, ka tās premjera amata kandidāti ir Jānis Dūklavs, Uldis Augulis un Raimonds Vējonis, “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK kandidāts premjera amatam ir Gaidis Bērziņš, bet “Saskaņas centrs” un Reformu partija nav atklājuši, vai un ko varētu piedāvāt augstajam amatam.
Bērziņš stingri iestājas par to, lai Ministru kabineta veidošana atbilstu Satversmes 55.pantā paustajam, ka “Ministru kabinets sastāv no ministru prezidenta un viņa aicinātajiem ministriem”.
Pieņemot galīgo lēmumu par valdības vadītāja kandidatūras atbilstību izvirzītajam amatam, prezidents vienlīdz rūpīgi vērtēšot gan iespējamā valdības vadītāja, gan viņa aicināto ministru kandidatūras. Ja veidojamās valdības sastāvs neatbildīs Bērziņa izvirzītajiem kritērijiem, prezidents sola paturēt tiesības atsaukt Ministru prezidenta kandidātu vēl pirms balsojuma Saeimā. Parlamentā gan šāds paziņojums izraisīja diskusijas par to, vai šādi netiktu pārkāptas prezidenta pilnvaras.
Šādas prezidenta tiesības Krapāne skaidroja ar Ministru kabineta iekārtas likumu, kur ir teikts: “Ministru prezidenta amata kandidāts šo statusu zaudē brīdī, kad Saeima nobalso par uzticības izteikšanu Ministru prezidenta amata kandidāta sastādītajam Ministru kabinetam. Ja Ministru prezidenta amata kandidāts savu statusu zaudē tādu iemeslu dēļ, kuri nav saistīti ar Saeimas balsojumu par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam, Valsts prezidenta kanceleja rakstveidā informē Valsts kanceleju, kad Ministru prezidenta amata kandidāts zaudē savu statusu.”
Tikmēr izvērtušās diskusijas, vai prezidentam maz ir šādas tiesības. Konstitucionālo tiesību komisijas viedoklī par prezidenta funkcijām norādīts, ka prezidenta tiesības atsaukt šādu rīkojumu par premjera nominēšanu var tikt realizētas “vismaz trīs gadījumos”. Piemēram, ja aicinātais premjera amata kandidāts pats vēršas pie prezidenta un lūdz atsaukt šo rīkojumu, ja pēc aicināšanas atklājas tādi fakti par Ministru prezidenta amata kandidātu, kas, pēc prezidenta uzskata, izslēdz iespēju, ka kandidāts ir piemērots valdības vadītāja amatam. Tāpat prezidents šo rīkojumu var atsaukt, ja uzskata, ka premjera amata kandidāts nepamatoti vilcinās ar jaunās valdības veidošanu.
Kā ziņots, noslēdzot pirmo sarunu kārtu ar Saeimā pārstāvētajām politiskajām partijām par jaunas valdības veidošanu, Bērziņš ir pieņēmis lēmumu nevirzīt nevienu no pirmajās sarunās minētajiem premjera amata kandidātiem.
Uzņemoties politisko atbildību par traģēdiju Zolitūdē, premjers Valdis Dombrovskis (V) 27.novembrī paziņoja par demisiju. Viņš uzskata, ka pašreiz ir nepieciešama jauna valdība, kurai ir skaidrs Saeimas vairākuma atbalsts un kura ar jaunu uzticības mandātu spēs risināt valstī esošās problēmas. Dombrovskis, kurš paziņoja par demisiju, nav gatavs vadīt nākamo valdību.
