Voldemārs Krustiņš: Prezidentu, kam rūp iekšlietas 8
Laiks iet uz priekšu, un Latvijas Valsts prezidenta amata kandidātu rinda ir sakustējusies. Pēc Mārtiņa Bondara uz vēlēšanu skatuves pati uzkāpa ilggadējā “Vienotības” spices politiķe Sandra Kalniete. Bet jau pirms abiem nupat nosauktajiem politikas veterāniem Nacionālā apvienība nosauca augsto Eiropas tiesnesi E. Levitu kā apvienības izraudzītu vēlēšanām. Pagājšnedēļ kāda televīzija neoficiāli pameta ziņu, ka L. Straujuma izsacījusies, ka “Vienotība” varētu uzaicināt par kandidātu pašreizējo Eiroparlamenta deputātu Pabriku, bet S. Āboltiņa teikusi, ka it kā gatavs nācējs būtu arī Latvijas vēstnieks NATO Riekstiņš. Tātad no “Vienotības” aprindām var uzpeldēt trīs kandidāti.
Par to, ka trīs, nekāda bēda. Būs ko izvēlēties. Cita lieta, un uz to vēršu mūsu lasītāju uzmanību, ka visi trīs ir vienas profesijas cilvēki – bijušie ārlietu ministri, bet Riekstiņa k-gs bijis arī Ārlietu ministrijas valsts sekretārs. Tātad visi trīs aprindām pazīstami, var teikt, pārbaudīti ļaudis ar nepieciešamajām kompetencēm un pielaidēm. Tādi zina un saprot, kas viņiem jādara (arī Valsts prezidenta krēslā).
Gan jau arī “Latvijas Avīzes” lasītāji būs pamanījuši, ka visapkārt čukst un stāsta, ka turpmāk Valsts prezidentam būšot lielā loma un darbošanās tieši ārpolitikā. Runās, braukās pa valsts u. c. vizītēm, konsultēs starptautiskās autoritātes, pastāvīgi pieskatīs Merkeles un Klintones kundzes.
Skaidrs, ka tik nopietni ārlietās noslogotam prezidentam būs pulka mazāk vai pavisam maz laika rūpēties par kaut kādām iekšējām un uz starptautisko lielumu fona samērā maznozīmīgām lietām. Tās paliks Ministru kabineta vadībā, tātad Ministru prezidentes (-ta) pārziņā. Protams, abi prezidenti tiksies, arī patlaban tiekas.
Valsts televīzijā rāda, kā durvis atveras un aizveras, smaidi un rokasspiedieni. Reizi nedēļā vismaz.
Gribu mūsu lasītāju pārliecināt, ka ar to ir par maz. Vispirms – mums, politiķiem un valstij ir nepieciešams rīcībspējīgs visās valsts iekšējās nozarēs spējīgs valsts prezidents, kas vēlas un spēj piedalīties valsts pārvaldes pilnveidošanā, nebaidoties pat no radikālām kustībām. Tieši pēc darītgribas, spējas un iespējamās atbildības apziņas (kas pierādīta) jāizvēlas tā persona, kurai valsts vadību uzticam. Protams, arī līdzšinējie varas rullētāji, stūmēji un bīdītāji rīkosies, tomēr drusciņ vairāk tie bīsies no Latvijas cilvēku atmiņas, jo nākamās vispārējās vēlēšanas nav aiz kalniem.
