Prezidentu gaidot… Svaru kausi Levita pusē. Bet vai tā būs? 7
Valsts prezidenta vēlēšanas Latvijā ierasti apvijušas intrigas un noslēpumainība. It kā šoreiz viss varētu būt citādi, jo ir viens pārliecinošs līderis – jurists Egils Levits, kuram atbalstu solījušas visas valdošās koalīcijas partijas. Balsošana notiek atklāti, un, ja solījums tiek pildīts, tas nozīmē, tad E. Levitam 29. maijā vajadzētu saņemt vismaz 55 balsis, kas ir pietiekami, lai ieņemtu augsto amatu. Bet vai tā būs?
“Prezidenta vēlēšanu iznākums būs zināms tajā dienā, kad saskaitīs balsis,” intervijā LNT atgādina bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers. Viņš arī piebilst, ka jābūt gataviem uz visu – var būt uzbrukumi, slepenas vienošanās un tamlīdzīgi.
Pašlaik Valsts prezidenta vēlēšanām pieteikti trīs kandidāti. Starp viņiem nav līdzšinējā prezidenta Raimonda Vējoņa, kurš, nejūtot politisko atbalstu, paziņojis, ka nekandidēs. Viņš papildina to prezidentu sarakstu, kuri amatā bijuši tikai vienu termiņu (iepriekš Valdis Zatlers un Andris Bērziņš). Toties pozīcijas pa šo laiku nostiprinājis Egils Levits, kurš bija R. Vējoņa konkurents pirms četriem gadiem.
Diskusijā iesaistās sabiedrība
Situācija ir mainījusies. Šoreiz E. Levits bruņojies ne vien ar koalīcijas solījumu, bet arī ar spēcīgu sabiedrības atbalstu – viņa kandidatūru aicinājusi atbalstīt nesen izveidotā biedrība “Par izcilu Valsts prezidentu” un zem šī aicinājuma parakstījušies daudzi pazīstami cilvēki – disidente Lidija Doroņina-Lasmane, režisors Alvis Hermanis, rakstniece Nora Ikstena, režisors Viesturs Kairišs, publicists Dainis Īvāns, politiķis un diplomāts Georgs Andrejevs un citi. Savu aicinājumu izplatījuši arī bijušie Augstākās Padomes deputāti, kuri balsoja par Latvijas neatkarības atgūšanu. Tiek atgādināts, ka E. Levits ir ne vien Satversmes preambulas autors, bet arī viens no 4. maija deklarācijas līdzautoriem. Arī viņa pieredze diplomātijā un starptautiskajās institūcijās ir būtiska priekšrocība.
Tiesībsargu Juri Jansonu izvirzījusi Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), bet viņš arī atklājis, ka nav gatavs azartiski iesaistīties politiskajā cīņā. “Šobrīd doties meklēt politisko atbalstu būtu nepareizi un pretēji manai pārliecībai. Lai mani vērtē parlaments! Esmu ar savām profesionālām iemaņām un pieredzi, Egils Levits – ar savām, un tam, kurš tad ir piemērotāks augstākajam valsts amatam, ir jāizšķiras politiskajā līmenī,” intervijā “Latvijas Avīzei” pauž J. Jansons. Interesanti, ka arī viņš ir viens no tiem, kas iepriekš parakstījis aicinājumu atbalstīt E. Levitu. To Jansons komentē īsi: “Esmu par Levitu, bet neesmu pret sevi.”
Arī “KPV LV” deputāta Didža Šmita kandidatūra parādījās pēdējā brīdī. Interneta sociālajos tīklos klejo kāda bilde, kur redzams, ka “KPV LV” iekšējie opozicionāri, kuru priekšgalā ir no partijas jau izslēgtais Aldis Gobzems, izveidojuši īpašu saziņas grupu “WhatsApp” lietotnē “Šmitu par prezidentu”. Turklāt, kā noprotams, tajā iesaistīta arī no “Saskaņas” saraksta ievēlētā deputāte Jūlija Stepaņenko, kas liek minēt, vai D. Šmits nesaņems arī “Saskaņas” balsis. Tieši šī partija pēdējās divās vēlēšanās spēlējusi izšķirošo lomu, un ir lielas aizdomas, ka tās balsis palīdzējušas Rīgas pilī nonākt gan Andrim Bērziņam (2011. gadā), gan Raimondam Vējonim (2015. gadā). Paši “Saskaņas” politiķi to nekad nav atzinuši, un noskaidrot patiesību liedz tas, ka balsojums bijis aizklāts. Šoreiz tā vairs nevarēs.
Mānīties kļuvis grūtāk
Valsts prezidents bija palikusi pēdējā amatpersona, kuru deputāti ievēlēja aizklātā procedūrā. Pērn oktobrī Saeima grozīja Satversmi, nosakot, ka turpmāk tā vairs nebūs un ar balsojumu varēs iepazīties visi, kam tas interesē. Visticamāk, ka par šādām pārmaiņām jāpateicas pirmsvēlēšanu noskaņām – Satversme tika grozīta tikai dažas dienas pirms 13. Saeimas vēlēšanām, un, lai gan daudzi politiķi šo priekšlikumu iepriekš bija vērtējuši kā populistisku, tomēr neuzdrošinājās tam iebilst.
Bijušais Saeimas deputāts Ilmārs Latkovskis (11. un 12. Saeimā ievēlēts no Nacionālās apvienības saraksta, vēlāk pie frakcijām nepiederošs deputāts) atceras – iepriekšējās prezidenta vēlēšanās radusies nolemtības sajūta, ka atkal gaidāms kārtējais partiju aizkulišu darījums. “Kā varējām redzēt, “kājas auga” pat no “Rīdzenes” sarunām, kur tiek apspriesti prezidenta kandidāti. Tāpēc es dedzīgi atbalstīju Egilu Levitu. Redzēju viņu kā pārmaiņām nepieciešamu un atbilstošu kandidatūru. Bija vajadzīga diskusija, domāju, ka to arī izdevās raisīt, lai gan Levits netika ievēlēts un partiju darījumi toreiz vēl nostrādāja. Galu galā arī tie, kas sākotnēji bija pauduši atbalstu Levitam, bija spiesti pieņemt spēles noteikumus,” atceras I. Latkovskis. Viņaprāt, katrai sistēmai esot savi plusi un mīnusi, tomēr viņš atbalsta, ka tagad prezidents tiek ievēlēts atklāti, jo “iepriekšējā sistēma buksēja un tur kaut kas bija jāmaina”.
Cits bijušais deputāts Kārlis Seržants (10., 11. un 12. Saeimā bijis ZZS frakcijā) atzīst, ka droši nezina, vai “Saskaņa” iepriekšējās reizes palīdzējusi ievēlēt ZZS izvirzītos kandidātus A. Bērziņu un R. Vējoni, bet “gan jau piemeta balsis”. Par atklāto balsojumu viņš saka: “Man domas dalās. Bija pieredze, ka aizklātajos balsojumos tiek shēmots, un šis bija veids, kā to novērst. Tajā pašā laikā atklātajā balsojumā deputātam ir jāpakļaujas frakcijas disciplīnai un viņš vairs nav brīvs savā izvēlē.”
Politologs Jānis Ikstens neuzskata, ka atklātā balsojuma ieviešana pašlaik būtu mainījusi Latvijas politisko vidi, tomēr “šobrīd mānīties ir kļuvis daudz grūtāk”.
Svaru kausi Levita pusē
Uzrunātie politikas pazinēji ir diezgan pārliecināti, ka Egils Levits kļūs par Valsts prezidentu, atstājot vien nelielu vietu šaubām.
J. Ikstens: “Vismaz šobrīd rezultāts iezīmējas ļoti skaidri, un Levitam vajadzētu kļūt par prezidentu. Kaut kas varētu mainīties tikai tad, ja par viņu atklātos kaut kas šaušalīgs, bet tas ir maz ticams scenārijs.”
I. Latkovskis: “Šobrīd izskatās diezgan pārliecinoši, ka Egils Levits būs prezidents. Citu kandidātu es neredzu. Man nav nekas pret tiesībsargu Juri Jansonu, bet, ja saliek svaru kausos, tad tie pārliecinoši nosveras Levita pusē. Kāpēc ZZS tik ļoti nevēlas Levita ievēlēšanu? Tā varbūt ir sajūta, ka tu vairs nekomandē to parādi, tev nav teikšanas, bet gribas panākt, lai ar tevi rēķinās. Ja tiek ievēlēts kandidāts, pret kuru ZZS iepriekš ir iebildusi, tas nozīmē politisku kapitulāciju. Tāpat droši vien viņiem ir bailes no nezināmā – kas būs, ja par prezidentu tiks ievēlēts kāds, kas ir ārpus ZZS ietekmes.”
K. Seržants: “Nav dzirdēts, ka koalīcijai būtu kādi rezerves kandidāti, būtu diezgan dīvaini, ja viņi sāktu izrādīt šaubas. Pieņemu, ka tur būs obligātais balsojums. Es Levita ievēlēšanai dodu 90% varbūtību, bet 10% šaubu paliek.
Manuprāt, politiķi varēja pacensties un atrast labāku kandidātu. Levita kungs kā tieslietu ministrs ir stāvējis klāt lēmumiem par Krievijas armijas izvešanu, kam pateicoties mums joprojām Latvijā ir lērums ar militārajiem pensionāriem un Rīgā stāv “uzvaras” piemineklis, kur viņi var pulcēties. Jansona kungs daudz nodarbojas ar sociālajiem jautājumiem, bet prezidentam ir liela nozīme arī ārlietās. Ja man būtu jāizšķiras starp abiem, es droši vien atbalstītu Levitu.”
Prezidenta kandidāti
Juris Jansons (1973) – Latvijas Republikas tiesībsargs.
Ieguvis jurista un ekonomista izglītību Latvijas Universitātē. Strādājis Latvijas Bankā, Tieslietu ministrijā, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā. Pirms ievēlēšanas par tiesībsargu bijis “Rīgas slimokases” valdes priekšsēdētājs.
Egils Levits (1955)
Eiropas Savienības tiesas tiesnesis.
Levitam ir jurista un politologa izglītība. Tā iegūta Vācijā, uz kuru padomju laikos emigrēja viņa ģimene. Latvijas politikā Levits aktīvi iesaistījās atmodas procesā. Vēlāk kā partijas “Latvijas ceļš” biedrs bijis Saeimas deputāts un tieslietu ministrs. Pakāpeniski attālinoties no politikas, viņa tālākās dzīves gaitas saistītas ar diplomātiju un starptautiskajām institūcijām – Eiropas Cilvēktiesību tiesā un Eiropas Kopienu (vēlāk ES) tiesā.
Didzis Šmits (1975)
Saeimas deputāts.
Latvijas Universitātē politikas zinātni apguvušā Šmita dzīves līkloči saistīti ar dažādām partijām: “Jaunais laiks”, “Jaunlatvija” (bijis tās priekšsēdētājs), “Par labu Latviju” un “KPV LV”, kurai viņš pievienojās īsi pirms 13. Saeimas vēlēšanām. Vairāk gan viņš zināms kā Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents, šajā amatā aktīvi lobējot nozares intereses. “KPV LV” pārstāv grupējumu, kas ir opozīcijā Krišjāņa Kariņa valdībai.
