Prezidents–varmāka. Čečenijas vadonis Kadirovs aicina uz karu pret Putina kritiķiem 7
Čečenijas prezidents Ramzans Kadirovs prokremliskajā avīzē “Izvestija” aicinājis uz karu pret Krievijas prezidenta Vladimira Putina kritiķiem, kurus nodēvējis par “tautas ienaidniekiem un šakāļu baru, kas sapņo par mūsu valsts iznīcināšanu”. Kadirovs, kurš ar Kremļa svētību un dzelzs dūri valda Čečenijā, draudējis iznīcināt “ienaidnieka opozīciju” Krievijā, vairojot bažas par Kremļa kritiķu likteni un preses brīvību.
“Krievijas kauns”
“Mēs izglābsim Krieviju, ja nesaudzēsim ienaidnieku,” raksta Kadirovs, sevi dēvējot par “Putina ierindnieku” un piedāvājot ievietot opozīcijas pārstāvjus Čečenijas patversmē, kur “netrūks injekciju”. (Savulaik Padomijā režīma pretiniekus mēdza ievietot psihiatriskajā slimnīcā, kur ar stipras iedarbības zālēm “ārstēja” pretpadomju noskaņojumu. – V. B.)
Pirms nedēļas Kadirovs, kuru cilvēktiesību organizācijas apsūdz spīdzināšanā, nogalināšanā bez tiesas un kukuļņemšanā, nosauca liberālos neatkarīgos medijus par “Krievijas ienaidniekiem”, kas cenšoties sēt haosu Kaukāzā un citviet. Viņa izteikumi izraisīja sašutuma vētru un publisku kritiku sociālajās vietnēs. Krasnojarskas pilsētas domes deputāts Konstantīns Senčenko nodēvēja Kadirovu par “Krievijas kaunu”, jo viņš pārkāpis amata pilnvaras un sarausis personisku bagātību. Pēc dažām dienām Senčenko atvainojās, jo esot “runājis ar dažiem čečeniem un guvis pārliecību par Čečenijas līdera autoritāti”. Daudzi uzskata šādu “atvainošanos” par vāji slēptu paziņojumu, ka Senčenko saņēmis nāves draudus, atzīmē aģentūra AFP. Intervijā radio “Runā Maskava” Senčenko atzinis, ka viņam piedraudēts atkārtot Borisa Ņemcova likteni, kurš tika nogalināts pirms gada Maskavas centrā.
Kadirova izteikumi izraisījuši asas debates tīmeklī, viņa aizstāvjiem cenšoties atspēkot apzīmējumu “Krievijas kauns” ar saukli “Kadirovs ir Krievijas lepnums”. “Ir pienācis laiks, kad dzimtenei vajadzīgi gudri un principiāli lēmumi”, lai savaldītu tās ienaidniekus, raksta Čečenijas parlamenta spīkers Magomeds Daudovs, uzskaitot vairāku žurnālistu, režīma kritiķu un cilvēktiesību aktīvistu vārdus. Tie nav tukši draudi, jo pēdējos gados nogalināti vairāki cilvēki, kas asi kritizējuši Kadirova darbību Čečenijā un Putina režīmu.
Pazīstamākie upuri bija žurnāliste Anna Poļitkovska un cilvēktiesību aizstāve Natālija Estemirova, kā arī viens no Krievijas opozīcijas līderiem Boriss Ņemcovs. Krievijas valdības pilnvarotā pārstāve cilvēktiesību jomā Ella Pamfilova paziņojusi, ka šādi (Kadirova) izteikumi ir “lāča pakalpojums” valsts prezidentam un met ēnu uz pašu valsti.
Nedaudzi neatkarīgie mediji, cik nu to palicis Putina Krievijā, uzdod jautājumu, vai Kadirova agresīvie paziņojumi ir saskaņoti Kremlī, vai Čečenijas vadonis grib stiprināt savas pozīcijas ekonomiskās krīzes apstākļos pirms rudenī gaidāmajām vēlēšanām. Čečenijas vadoņa publiskajiem paziņojumiem var būt smagas sekas, brīdina laikraksts “Vedomosti”, jo daļa viņa atbalstītāju var uzskatīt aicinājumus iznīcināt “tautas ienaidniekus” kā pamudinājumu rīcībai. Krievijas opozīcijas līderis Aleksejs Navaļnijs, kurš ir Kadirova “melnajā sarakstā”, izteicies, ka Čečenijas vadonis uzkurina spriedzi, lai pārliecinātu Maskavu, ka ir vienīgais, kas spēj kontrolēt situāciju Čečenijā.
Ar Kremļa svētību un dzelzs dūri
Kad 2004. gadā terora aktā tika nogalināts Maskavas ieceltais vietvaldis Ahmads Kadirovs, viņa dēls Ramzans treniņtērpā un ar rugājiem klātu seju tika uzņemts Kremlī, kur saņēma Krievijas prezidenta Vladimira Putina svētību varas pārņemšanai Čečenijā un viņa tēvam domāto Krievijas Varoņa medaļu. Ar Kremļa piekrišanu Ramzans Kadirovs ņēmis personīgā pārraudzībā Krievijas federālās valdības dotācijas Čečenijai, apgabalam ieslīgstot gangsteru politikas muklājā. Nedaudzie cilvēktiesību aktīvisti, kas vēl uzdrīkstas strādāt Čečenijā, pārliecinājušies, ka Kadirova personiskā gvarde nododas sava patrona politisko sāncenšu iebiedēšanai un iznīcināšanai, izraisot jaunu vardarbības pieauguma loku. Kadirovs komandē personisko gvardi, kurā ir vairāki tūkstoši vīru, kurus apsūdz vardarbībā pret civiliedzīvotājiem, cilvēku nolaupīšanā, nogalināšanā un spīdzināšanā. Maskava piever acis uz Kadirova rīkļurāvēju varmācību, jo uzskata viņa komandēto vienību par savu sabiedroto cīņā pret Čečenijas neatkarību atbalstošajiem kaujiniekiem. Čečenijā tradicionāli pastāv klanu sistēma, tāpēc daudzi netic viņa solījumam izslēgt draugu būšanu no lietišķajām attiecībām. Kadirova izteikumu, ka viņa prasības amatpersonām būs bargas, uzskata par brīdinājumu politiskajiem pretiniekiem no citiem klaniem.
Pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu vidū pirmā Čečenijas kara laikā Kadirovs karoja pret Krievijas karaspēku, bet pēc tam pārgāja Maskavas pusē. Kadiroviešiem jebkurā brīdī jābūt gataviem kaujai 30 sekunžu laikā. “Paskatieties uz viņiem,” savus vīrus uzliela Kadirovs. “Amerikāņu formas tērpi, krievu ieroči, islāma ticība un čečenu gars – viņi ir neuzvarami.” “Ja kāds negribēs dzīvot mierā ar mums, mēs viņu piespiedīsim,” saka prezidents. Savā mājā Centorojas ciemā Kadirovs tur lauvēnu, ko saņēmis kā dāvanu dēla piedzimšanas dienā. Lauvēns jau rāda zobus, bet saimnieks nozvērējies to pakļaut savai gribai: “Lauva mani nogalinās vai iemācīsies pakļauties.” Tāds pats liktenis gaidot Čečeniju. Darbojoties premjera un vēlāk prezidenta amatā, Kadirovs aizliedzis azartspēļu zāles, ierobežojis alkohola tirdzniecību, atbalstījis daudzsievību un pārliecinājis promaskavisko garīdzniecību pasludināt svēto karu pret neatkarību aizstāvošajiem kaujiniekiem.
Ar Kremļa atbalstu Kadirovs var valdīt Čečenijā pēc sava prāta, uzskata ASV stratēģisko prognožu firmas “Stratfor” analītiķi. “Kadirovam un viņa komandai iegūstot papildu pilnvaras, Čečenija grimst vēl dziļāk gangsterisma politikā, pieņemot represīvus likumus un izvēršot vardarbību.” Ir ziņas, ka kadirovieši ir saistīti ar naftas zādzībām un republikas atjaunošanai domātās naudas izšķērdēšanu. Čečenijā katru dienu nozogot vismaz 600 tonnu naftas. Naftas vadu apsardzei tiek izdoti 300 miljoni rubļu gadā, taču tas nepalīdz, jo ar naftas zādzībām piepelnās visi drošības dienesti Čečenijā. Savu daļu saņemot arī Krievijas karavīri militārajos caurlaides punktos. Kremlis apgalvo, ka Kadirova iecelšana prezidenta amatā liecinot par stāvokļa stabilizāciju Čečenijā, taču republikā joprojām darbojas kaujinieku grupas.
