Prezidents: Valsti rada un uztur tautas ticība un pārliecība 2
Valsti rada un uztur tautas ticība un pārliecība, un Latvija pamatos ir tautas ticība Latvijai un pārliecība par savu taisnību, pieprasot un izcīnot neatkarīgu valsti, šodien Viļakā, godinot Neatkarības kara varoņus, sacīja Valsts prezidents Egils Levits.
Kā aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejā, Levits apmeklēja Viļaku, lai kopā ar Viļakas un apkārtnes iedzīvotājiem godinātu Brīvības cīņu Ziemeļlatgalē 100.gadadienu un pieminētu cīņu dalībniekus.
“Ticība un pārliecība veido un iedvesmo latviešu nācijas negrozāmo valstsgribu cauri gadsimtiem,” sacīja prezidents.
Levits uzsvēra Latgales novadnieku ticību valstij un pārliecību par Latviju kā visu kopējo lietu. “Valodas, latvisko tradīciju un kultūras saglabāšana, gadsimtiem esot nošķirtiem no pārējās Latvijas, Latgalē prasīja īpašu drosmi un ticību. Tāpat drosmi un ticību prasīja Latgales atmoda un Latvijas valstiskumam būtiskā ideja par visu latviešu zemju apvienošanu vienkopus vienā valstī,” sacīja prezidents, norādot, ka tieši Latgales kongress bija Latgales novadnieku ticības Latvijai un latviešu nācijas likteņkopības apliecinājums.
Prezidenta vērtējumā, ticības apliecinājums Latvijai bija arī Ziemeļlatgalē tapušais Latgales partizānu pulks Neatkarības kara laikā, kad Latvijas patrioti sīkās vienībās sāka cīņu pret ienaidnieku, izaugot līdz pulkam, kam bija svarīga loma Latgales un Latvijas atbrīvošanas cīņās.
“45 piešķirtie Lāčplēša Kara ordeņi Latgales partizānu pulka karavīriem vēsta par varonību un uzupurēšanos Latvijas labā. Godināsim mūsu varoņus un pateiksimies par Neatkarības karā izcīnītajām uzvarām, kas ļāva tapt apvienotai un neatkarīgai Latvijai,” sacīja Levits.
Tāpat prezidents aicināja atcerēties arī baznīcas vēsturisko lomu latviskuma saglabāšanā Latgalē un Latvijas apvienošanā.
“Baznīca bija tā, ap kuru latgalieši, atmodas darbinieki, pulcējās un kas deva lielu ieguldījumu latgaliešu pašapziņas veidošanā,” sacīja valsts pirmā amatpersona. Tāpat viņš pieminēja garīdzniekus, kas sekmēja latgaliešu pašapziņu, kultūru, valodu un Latgales atmodu.
“Viņi sagatavoja Latgales kongresu un Latgales apvienošanos ar citām latviešu vēsturiskajām zemēm vienā kopējā valstī. Dziļā un vēsturiski harmoniskā latviskās dzīvesziņas un kristīgo tradīciju sintēze ir unikāls un Latgalei raksturīgs spēka avots, kas devis ticību un pārliecību būt stipriem savā latviskumā visos laikos un uzturēt savu latgaliešu valodu un kultūru,” sacīja prezidents.
Viņš norādīja, ka svarīgi šo ticību un pārliecību saglabāt tautā, nododot to no paaudzes paaudzē kopā ar varoņstāstiem.
“Valsts spēku veido arī labas zināšanas par mūsu vēsturi, pagātni un varoņu un viņu paveiktā klātbūtne sabiedrības vēsturiskajā atmiņā,” uzrunā teica prezidents.
Savukārt uzrunā piemiņas brīdī Jaškovas Brāļu kapos Levits norādīja, ka Ziemeļlatgales atbrīvošanā kopā ar Latvijas armijas karavīriem un partizāniem plecu pie pleca cīnījās Igaunijas karavīri. Savukārt Daugavpils atbrīvošanā izšķiroša loma bija Polijai, kuras karaspēks mums palīdzēja cīņās pret Padomju Krieviju.
“Man ir gandarījums, ka šodien kopā ar mums ir Polijas vēstniece un Igaunijas vēstnieks, jo tas pierāda mūsu simtgadīgo ieroču brālību, ko mēs turpinām NATO. Mēs kopā NATO aizstāvam gan Igauniju, gan Poliju, gan Latviju, gan visu Eiropu, gan visas NATO rietumvalstis,” uzsvēra prezidents.
