Prezidents un valsts pirmais jurists. Apritējis tieši gads kopš amatā stājies Egils Levits 2
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Jau gadu Latvijai ir Valsts prezidents, kurš godam reprezentē valsti starptautiski un Valsts prezidenta institūciju – iekšzemē. “Latvijas Avīzes” uzrunātie politiķi uzteica Valsts prezidentu Egilu Levitu kā gudru un zinošu valstsvīru, kas atspoguļojas arī viņa runās.
Neviens neatcerējās kādu neveiklību viņa darbībā, un pat, ja tāda ir bijusi, E. Levits cieņpilni no šādas situācijas izgājis, tāpēc tas nav palicis prātā.
Pirmo reizi pēc neatkarības atjaunošanas Valsts prezidenta amatā ir jurists, un tas jūtams arī viņa darbībā. Un pirmo reizi valstī ir koalīcijas prezidents.
Abus secinājumus izteica opozīcijas deputāti.
Taču tie saskan ar Latvijas Universitātes profesora Jāņa Ikstena sacīto: “Egils Levits prezidentūras pirmajā gadā vispirms palicis atmiņā ar saviem jaunvārdiem [piemēram, vienvērtība, likteņkopība, valstsgriba] un ar labo saspēli starp viņu un koalīciju.”
Valsts prezidenta vēlēšanās 2019. gada 29. maijā pirmo reizi bija atklātais balsojums, kurā par Eiropas Savienības Tiesas tiesnesi E. Levitu nobalsoja 61 deputāts.
Amatam bija izvirzīts arī Tiesībsargs Juris Jansons un no “KPV LV” ievēlētais Saeimas deputāts Didzis Šmits. Visiem bija zināmi tie deputāti, kuri E. Levitu atbalstīja.
Jo īpaši ar to lepojās Nacionālā apvienība, kuras kandidāts E. Levits bija jau 2015. gadā, kad viņš vēlēšanās zaudēja Raimondam Vējonim.
Ik pa laikam uz veiksmīgo prezidenta vēlēšanu rezultātu atsaucas arī Jaunā konservatīvā partija, kura prezidentā saskata sabiedroto tiesiskuma stiprināšanā. Taču vairāk vai mazāk Valsts prezidenta vēlēšanu rezultātu par savu panākumu uzskata visas koalīcijas partijas.
Koalīcijas prezidents
“Prezidents Egils Levits principiāli atšķiras no visiem priekšgājējiem, jo nav politiski neitrāls, pie kā ir novedis atklātais balsojums. Viņš ir pirmais koalīcijas prezidents – Egils Levits un koalīcija ir viens veselums, bet tas ir Valsts prezidenta institūcijas strupceļš,” “Latvijas Avīzei” teica Vjačeslavs Dombrovskis (“Saskaņa”).
Vienīgais, kā var izkļūt no šī strupceļa, viņaprāt, ir tautas vēlēts prezidents – tikai balsstiesīgo pilsoņu ievēlēts prezidents varētu nosaukt sevi par tautas prezidentu.
Māris Kučinskis (ZZS) Valsts prezidenta vēlēšanās nebalsoja ne par vienu no kandidātiem, bet viņa sajūtas ir līdzīgas – esot iespaids, ka prezidents un koalīcija ar lielu pietāti izturoties viens pret otru, “un tas liek aizdomāties par atklātā balsojuma sekām”.
Tas iekrita acīs jau pērnajā rudenī, kad E. Levits iedibināja jaunu tradīciju – prezidents uzrunā Saeimu ne tikai pavasara sesijas pēdējā sēdē, bet arī rudens sesijas pirmajā sēdē, dodot Saeimai vairākus uzdevumus.
Viens no tiem paredzēja palielināt valsts finansējumu partijām. E. Levits sacīja: “Ir jāpalielina politisko partiju finansējums no valsts budžeta, lai mazinātu partiju atkarību no privātiem ziedotājiem un viņu interesēm. No budžeta vāji finansētas un līdz ar to no privātiem sponsoriem atkarīgas partijas valstij un nodokļu maksātājiem kopumā izmaksā pārāk dārgi.”
Koalīcija nekavējās ar uzdevuma izpildi, it kā to vien būtu gaidījusi, lai kāds (cits) to ierosina.
J. Ikstens joprojām uzskata, ka E. Levita ideja par valsts finansējuma palielināšanu partijām bija kļūdaina, jo tā veicina partiju karteļa veidošanos, nenodrošinot pietiekamu politisko konkurenci, ko var mainīt tikai “finansiāli jaudīgi jaunpienācēji”.
Priekšlikums par valsts finansējuma palielināšanu partijām, “visspilgtāk raksturo saspēli starp prezidentu un koalīciju”, uzskata politologs.
Pēdējais apstiprinājums minētajai saspēlei, pēc pašvaldību pārstāvju domām, ir tas, ka E. Levits izsludināja ar pašvaldību reformu saistītos likumus, kas nosaka jaunās novadu robežas un vēlēšanu nosacījumus.
“Ja 48 pašvaldības lūdza to nedarīt, ja prezidents pats atzina, ka likums “pusi uz pusi nav kvalitatīvs”, tad, kāpēc bez nopietnas argumentācijas to tomēr izsludināja,” vaicāja Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis.
Preses konferencē E. Levits uzsvēra, ka viņa ierosinātie jautājumi ir atrisināti, jo reformas likumā ir paredzēts izstrādāt projektus par kultūrvēsturiskajām zemēm un vietējām kopienām.
Taču G. Kaminskis to neuzskata par risinājumu, ja nav vēl zināms, kad šos likumus pieņems. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (“AP”) sola kopienu jautājumu regulēt topošajā Vietējo pašvaldību likumā, kuru septembrī paredzēts iesniegt valdībā.
Taču J. Pūce atzīst, ka neņemas prognozēt ātru pašvaldību likuma izskatīšanu Saeimā, bet cer, ka tas tiks izdarīts šajā sasaukumā.
Saeima noraidīja E. Levita priekšlikumu par iespēju pašvaldību vēlēšanās pieteikt vēlētāju apvienību sarakstus.
G. Kaminskis atceras, ka sākums pašvaldību un prezidenta attiecībām ir bijis cerīgs, jo E. Levits atsaucās vietvaru priekšlikumam un uzaicināja visu pašvaldību vadītājus uz Rīgas pili, kur notika LPS domes sēde.
Augstas raudzes jurists
Administratīvi teritoriālā reforma ir viens no jautājumiem, par kuru E. Levits vairākkārt ir vērsies pie Saeimas. Viņš atbalsta jaudīgāku pašvaldību veidošanu, bet vēlas, lai šis process būtu kvalitatīvs.
Tāpat ir bijusi jūtama prezidenta nepārtrauktā interese par mediju telpas sakārtošanu, kā arī par digitālo tehnoloģiju jautājumu. Te E. Levits bija liels atbalsts parlamentam e-Saeimas ieviešanā, kā jurists uzsverot arī tās atbilstību Satversmei.
Stājoties amatā, E. Levits norādīja uz trijiem virzieniem, kuriem plāno pievērsties – solidaritāte, piederība un moderna, ilgtspējīga valsts.
J. Ikstens uzskata, ka E. Levits visvairāk ir darbojies piederības prioritātes jomā, kas labi saskan ar viņa iepriekšējo rīcību, “uz to attiecināma arī viņa vienīgā otrreizējā caurlūkošana”.
Runa ir par grozījumiem Publisko izklaides un svētku pasākumu drošības likumā, ko prezidents atdeva Saeimai, lūdzot precizēt normu, kas saistīta ar aizliegumu publiskajos pasākumos izmantot bijušās PSRS, tās republiku un nacistiskās Vācijas bruņoto spēku formastērpus un simboliku.
Saeima piekrita svītrot iepriekš pašvaldībām deleģētās tiesības noteikt formastērpu un simbolu lietošanas izņēmumus.
“Ļoti svarīgajā solidaritātes jomā ir bijušas vien dažas tukšas runas bez jebkādām reālām iniciatīvām, pat pēc Satversmes tiesas sprieduma par garantētā minimālā ienākuma līmeņa neatbilstību Satversmei. Moderna valsts – šajā jomā nozīmīgākā aktivitāte bija doma par Valsts padomi,” vērtē J. Ikstens.
Viņš personīgi Valsts padomes ideju neuzskata par veiksmīgu, jo “nav vajadzīgs vēl viens juristu salidojums”.
Politologs domā, ka E. Levits atbilstoši savai kompetencei un kvalifikācijai ir funkcionējis kā vēl viens tiesību sistēmas elements, jo “juridiskā analīze ir bijusi nozīmīga”.
Pēc vairāku Saeimas deputātu domām, tas, ka E. Levits arī prezidenta amatā ir palicis “valsts pirmais jurists”, kā viņu raksturoja M. Kučinskis, ir ieguvums.
“Valsts prezidenta institūcijas loma Egila Levita rokās ir būtiski augusi. Tas, ka viņš ir augstas raudzes jurists, ir radījis uzsvaru pārbīdi valsts pārvaldes sistēmā,” uzskata “Attīstībai/Par” frakcijas vadītājs Daniels Pavļuts, norādot arī uz prezidenta iedibināto konstitucionālo institūciju sadarbību, kad varas atzari kopā meklē labāko risinājumu dažādās situācijās.
Viņaprāt, arī Saeimai ir vairāk jārēķinās ar Valsts prezidenta viedokli. D. Pavļuts negrib piekrist apgalvojumam par koalīcijas prezidentu, jo runa ir “par pietāti un koleģiālu dialogu starp prezidentu un Saeimu, nevis koalīciju”.
Uz tikšanos ar prezidentu tiek aicināti visu frakciju vadītāji. “Attīstībai/Par” pēc E. Levita nominēšanas pērn nesteidza solīt viņam savu atbalstu, bet tagad D. Pavļuts ir priecīgs, ka atbalstījis E. Levitu.
Arī “Jaunās Vienotības” frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis neesot vīlies, ka balsojis par E. Levitu, uzsverot tieši to, ka viņš “kā augstas raudzes jurists perfekti pārzina Satversmi un likumdošanas procesu”.
Tas, ka E. Levits jau pirmajā prezidentūras gadā ir uzaicināts uz Pasaules ekonomikas forumu Davosā, nozīmē to, ka viņam nebija nepieciešams pārbaudes laiks, jo iepriekšējā pieredze Eiropas Savienības Tiesā ir kā kvalitātes zīme.
“Taču prezidenta ārpolitisko darbību savā ziņā aizēnoja premjers Krišjānis Kariņš ar savu personību, jo Covid-19 krīze izpildvaru uznesa priekšplānā,” pieļauj A. Latkovskis.
Pašvērtējums. Egils Levits par amatā pavadīto gadu (intervijā LTV)
“Tas bija ārkārtīgi intensīvs gads kā prezidentam arī pienākas. Parlamentārās republikas prezidentam ir zināmi uzdevumi, kas noteikti Satversmē. Primāri tie saistīti ar bruņotajiem spēkiem un ārpolitiku. Un prezidentam ir iespēja piedalīties politiskajā debatē – uzdot jautājumus, ierosināt jautājumus… To es arī esmu aktīvi darījis. Piemēram, tagad mums darba kārtībā ir administratīvi teritoriālā reforma, kur es arī biju aktīvi iesaistījies, lai uzlabotu sākotnējo variantu. (..)
Jāsaka, mana darba kārtība ir ļoti piepildīta. Ne visi pasākumi ir tādi, kas interesē visu publiku, bet tie nepieciešami, lai uzturētu dialogu, lai runātu ar atsevišķām grupām, ar ekspertiem – lai uzņemtu informāciju, dotu to tālāk valdībai, Saeimai un ieliktu sabiedrības kopējā debatē. (..)
Man ir iespēja iesaistīties likumdošanas procesā ar savu viedokli, pirms likums tiek pieņemts, un nevis gaidīt, kad tiek pieņemts tāds likums, kas nav īsti pareizs, un tad dot atpakaļ.
Es tiešām esmu daudz iesaistījies likumdošanas procesā pirms likuma pieņemšanas, un lielā mērā mani priekšlikumi un rosinājumi ir tikuši ņemti vērā. (..) Mums ir piecu partiju koalīcija, un es biju ļoti skeptisks, kad tā izveidojās. Bet, neraugoties uz lieliem iekšējiem kašķiem, tā tomēr funkcionē. Tas ir tāds zināms pozitīvs pārsteigums.”
