Prezidents un premjers kara gadadienā uzrunā Saeimu par augošo autoritārismu Krievijā un par tās agresijā saliedētajiem Rietumus 45
Krievijas agresijas rezultātā notika tas, ko Maskava negaidīja, visa Rietumu pasaule ir vienojusies palīdzībā Ukrainai, Krievijas sāktā pilna apmēra iebrukuma Ukrainā gadadienā Saeimas deputātiem sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Kariņš uzsvēra, ka Maskava ar savu agresiju un Ukraina ar savu varonību ir saliedējusi Rietumu pasauli.
“Deviņus gadus Krievija brutāli karo Ukrainā. Bet ir pagājis viens gads kopš Krievija ir parādījusi visai pasaulei savu patieso, imperiālista seju. Vēsturē šie briesmu notikumi tiks ierakstīti kā vieni no cilvēces visdrūmākajiem piemēriem,” teica Ministru prezidents.
Kariņa ieskatā, ne tikai valdība un parlaments, bet arī plaša Latvijas sabiedrība masveidā ir sniegusi atbalstu Ukrainai, un Latvija palīdzēs Ukrainai līdz kara beigām. Ministru prezidents ir pārliecināts, ka Ukrainai ir jāuzvar karš, bet Krievijai tas ir jāzaudē.
Vienlaikus Krievija negrasoties mainīt savu politiku, kas nozīmē, ka turpmākajos gados būs jāiegulda līdzekļi drošībā. “Mums visiem būs nepieciešams Ukrainas spēks, lai atturētu Krieviju no jebkādas imperiālisma domas Eiropas virzienā. Uzdevums nebūs viegls. Tas maksās naudu. Bet atceramies vienu -kamēr mēs maksājam ar naudu, Ukraiņi maksā ar savām dzīvībām,” sacīja Kariņš.
Levits: Uz augošo autoritārismu Krievijā tika pievērtas acis, savukārt morālie orientieri bija izbalējuši
Uz augošo autoritārismu Krievijā tika pievērtas acis, savukārt morālie orientieri bija izbalējuši, Krievijas sāktā pilna apmēra iebrukuma Ukrainā gadadienā Saeimas deputātiem uzsvēra Valsts prezidents Egils Levits.
Viņš norādīja, ka pirms gada Krievija sāka noziedzīgu karu pret Ukrainu. Ukraiņu varonīgā pretošanās okupantiem saviļņo un iedvesmo visu pasauli. Pēc prezidenta paustā, pirms gada tas šķita neiespējami, ka 21.gadsimtā var notiks karš Eiropā.
Levits uzsvēra, ka Rietumvalstis attiecībās ar Krieviju bija ļāvušās ekonomiskam izdevīgumam un vēlmju domāšanai. Krievijas autoritārais režīms balstās 19.gadsimta imperiālisma, koloniālajā un rasistiskajā domāšanā.
“Kamēr visa Krievijas sabiedrība neatsacīsies no šīs ideoloģijas, Krievija apdraudēs savas kaimiņvalstis un visu Eiropu,” sacīja prezidents.
Viņš atsaucās uz sacīto Eiropas Parlamentā (EP) pirms divām nedēļām, proti, ka romantiskie priekšstati par plašo Krievijas dvēseli ir jāatstāj krievu literatūras mīļotāju pulciņam. Prezidents uzsvēra, ka tas nevar būt par vadlīniju politiķiem, kuriem ir jārūpējas par savu valsti un savas tautas drošību, jo savu īsto dabu Krievija visai pasaulei parādīja Bučā, Irpiņā, Mariupolē.
“Vienīgā efektīvā stratēģija Krievijas atturēšanai ir NATO aizsardzības spēju stiprināšana. Mums, kas esam NATO Austrumu flanga valstis, tas ir īpaši nepieciešams,” teica prezidents.
Viņš arī uzsvēra, ka Latvija ir viena no valstīm, kas no kara pirmās dienas Ukrainai sniedz vislielāko palīdzību. Turklāt to dara ne tikai valsts, bet arī iedzīvotāji. Kopējā palīdzība, ko snieguši individuāli cilvēki, ir sasniegusi 38 miljonus eiro, jo mēs izjūtam dziļu solidaritāti ar Ukrainu, jo mēs arī zinām, ko nozīmē krievu okupācija, sacīja Levits.
“Baltijas valstis un Polija ir izvirzījušas Eiropas sabiedrisko domu Ukrainas sakarā. Mēs esam izrādījuši līderību gan situācijas novērtējumā, gan piedāvājot idejas drošības krīzes risinājumiem,” atzīmēja prezidents.
Prezidents arī uzsvēra, ka, balstoties uz Baltijas valstu un Polijas redzējumu, Eiropā un NATO ir izdevies panākt vienprātību Ukrainas atbalsta jautājumos, un tādēļ aktīva līdzdalība Eiropas Savienības (ES) un NATO veidošanā, NATO politikas un dienaskārtības veidošanā ir devusi “vēsturisku iespēju” to pavērst pareizā virzienā.
Levits pieminēja arī Minhenes drošības konferenci, kurā nepārprotami izteikts augošs atbalsts Ukrainai, un arī tiekoties ar prezidentu ASV prezidentu Džo Baidenu pirms divām dienām, varēja redzēt, ka gan ASV, gan Eiropa ir vienotas atbalstam Ukrainai.
“Turklāt politiskais mērķis ir kļuvis skaidrāks – no tā, ka mums ir jāpalīdz Ukrainai, mēs esam nonākuši pie tā, ka Ukraina nedrīkst zaudēt, un tagad mērķis ir skaidri definēts: Ukrainai ir jāuzvar. Ukrainai ir jāuzvar, un tas nozīmē – Krievija ir jāatspiež, Krievijai jāiet atpakaļ savās internacionāli atzītajās robežās,” sacīja valsts pirmā persona.
Levits norādīja, Ukrainas uzvara šajā karā ir izšķiroša Eiropai un visai Rietumu pasaulei. Ukrainai visvairāk patlaban ir nepieciešami ieroči un munīcija, un tādēļ Rietumiem ir jākāpina militārās industrijas spējas, un par to NATO patlaban arī spriež un mēģina darīt visu iespējamo, lai iedarbinātu un palielinātu militāro produkciju, lai varētu efektīvi palīdzēt Ukrainai.
“Ukrainai vajadzīgs arī taisnīgums un nākotne Eiropā, un tāpēc Latvija arī turpmāk stingri iestāsies par paātrinātu Ukrainas uzņemšanu ES. Mēs bijām pirmā valsts kopā ar Igauniju, kas teica, ka Ukrainai ir jābūt ES. Dažus mēnešus vēlāk arī ES akceptēja šo ideju, un Ukrainai tika piešķirts kandidātvalsts statuss. Mums ir jāgādā par to, mums ir jāiestājas par to, lai sarunas netiktu atliktas, bet sarunām ir jāsākas, lai Ukraina varētu mērķtiecīgi un konsekventi virzīties Eiropas virzienā,” skaidroja prezidents.
Levits akcentēja, ka agresīva kara uzsākšana pret citu suverēnu valsti ir lielākais iespējamais starptautiskais noziegums, un tas ir starptautisko tiesību standarts kopš Otrā pasaules kara beigām, kopš tika pieņemta ANO Harta 1945.gadā.
Pēc prezidenta paustā, patlaban trūkst jurisdikcijas kādai starptautiskai tiesai, lai varētu šo jautājumu iztiesāt. Tā ir zināma pretruna – noziegums ir, bet tiesas nav. Levits atzīmēja, ka šo pretrunu ir jāatrisina tādā veidā, ka starptautisks tribunāls tiktu izveidots, un tādēļ Latvija jau kopš kara pirmajām dienām konsekventi iestājās par to, ka ir jāizveido šāds speciāls tribunāls Krievijas agresijas noziegumu iztiesāšanai.
“Patlaban priekšlikums gūst diezgan plašu atbalstu. Juridiski tas ir iespējams, taču jautājums ir par politisko gribu, par starptautiskās sabiedrības politisko gribu, bet šī politiskā griba, arī mūsu spiediena rezultātā, pastāvīgi pieaug. Šī gada janvārī EP pieņēma rezolūciju par to, ka ir jāveido šāds starptautisks tribunāls,” sacīja Levits.
Prezidents klāstīja, ka jāturpina strādāt šajā virzienā efektīvi un konsekventi kā līdz šim, jo patlaban ir jautājums par to, kā panākt vislielāko atbalstu šādām tribunālam. Ir dažādas iespējas un visām iespējām ir jābūt uz galda. Levits uzsvēra, ka jāsāk ar vislabāko opcija, kas “iet caur” ANO Ģenerālo asambleju.
Levita ieskatā, patlaban arī ANO Ģenerālajā asamblejā ir diezgan skaidrs viedoklis par šo jautājumu, jo šodien ar 141 balsi no 193 tika pieņemta rezolūcija, kas nosoda Krievijas agresiju Ukrainā. Nedrīkst aizmirst pārējās iespējas, jo Krievijas kara noziegumi ir jāsoda, jo nesodītība noved pie jaunas agresijas. Prezidents uzsvēra, ka Krievijas impēriskās tieksmes ir jāaptur reizi par visām reizēm un uz visiem laikiem.
LETA jau rakstīja, ka pagājušā gada 24.februāra agrā rītā Krievija sāka plaša mēroga iebrukumu Ukrainā. Rietumvalstis Krievijai par šādu rīcību noteikušas plašas sankcijas.
