Prezidents tiekas ar metropolītu 0
Vakar Rīgas Svētās Trijādības pareizticīgo katedrāli apmeklēja Valsts prezidents Andris Bērziņš (no labās), kuru uzņēma namatēvs – Rīgas un visas Latvijas Pareizticīgās baznīcas metropolīts Aleksandrs, kā arī Daugavpils bīskaps Aleksandrs.
Katedrālē prezidents apskatījis svētlietas, aizdedzis svecītes pie kādas no ikonām, kā arī aplūkojis blakus esošo Radoņežas Sergija baznīcu, informē Latvijas Pareizticīgās baznīcas preses sekretāre Oksana Dementjeva. Kompleksa teritorijā atrodas Svētās Trijādības Sergija sieviešu klosteris, kā arī metropolīta darba rezidence. Pēc baznīcas un tās svētlietu apskates prezidentam un metropolītam bija saruna par sabiedrībā aktuāliem jautājumiem, kurā netika pielaista prese. Prezidenta preses sekretāre Līga Krapāne teica, ka tikšanās notiek, pamatojoties uz “senu metropolīta uzaicinājumu”, nule aizvadītajiem pareizticīgo Ziemassvētkiem un arī ņemot vērā prezidenta vēlmi runāt ar pareizticīgās baznīcas vadītāju par sabiedrības saliedēšanu.
Jautāta par to, vai sarunā tiks apspriests arī krievu valodas referendums, L. Krapāne atbildēja: “Situācija sabiedrībā no politiķu puses tiek konfrontēta starp dažādām cilvēku grupām. Prezidents ir gatavs runāt ar baznīcu par to, ko var darīt, lai sabiedrība labi dzīvotu kopā,” teica prezidenta preses pārstāve.
Atgādināju viņai par nesen aģentūrā LETA publicēto interviju ar Latvijas pareizticīgo garīgo līderi, kurā viņš uzsver, ka krievu valodai Latvijā vajadzētu būt sabiedriski nozīmīgai, lai cilvēki, kuri nezina valodu, slimnīcās un citās iestādēs varētu saņemt atbildes krievu valodā. “Ja pajautāja krieviski, atbildi krieviski, ja – latviski, tad atbildi latviski. Galvenais, lai mūsu sabiedrība vēl vairāk nesašķeltos, jo kur gan mēs vēl vairāk attālināsimies, tā vietā vajadzētu tuvināties,” intervijā sacīja metropolīts. L. Krapāne sacīja, ka metropolīts savos izteikumos neesot paudis atbalstu krievu valodai kā valsts valodai, un runa esot par ārkārtas situācijām, piemēram, saņemot medicīnisko palīdzību vai sazinoties ar tiesībsargājošajām iestādēm, kas jau pašlaik ir iespējams. Savukārt O. Dementjeva, atbildot uz jautājumu, kāda metropolītam ir attieksme pret krievu valodas referendumu un kā viņš uzskata – vai tai vajadzētu kļūt par otro valsts valodu, sacīja, ka metropolīta viedoklis par krievu valodas lomu Latvijā ir izklāstīts iepriekš pieminētajā intervijā. Sīkāku informāciju par vakar sarunā pārrunāto Prezidenta preses dienests solīja sniegt šodien.
