Prezidents Putins aicina uzlabot Krievijas tēlu 0
Uzrunājot Krievijas vēstniekus Ārlietu ministrijas gadskārtējā sanāksmē, prezidents Vladimirs Putins aicināja diplomātus līdz ar tradicionālajām darba metodēm plašāk izmantot jaunās tehnoloģijas un “mīkstā spēka” taktiku, lai uzlabotu Krievijas “izkropļoto” tēlu ārzemēs.
Atvieglos Krievijas pasu iegūšanu
Viņš apgalvoja, ka valsts tēls esot “greizs”, taču nevis valdības rīcības dēļ, bet gan tās nespējā to “pareizi” izskaidrot. “Mums jāatzīst, ka līdz šim Krievijas tēlu ārzemēs galvenokārt neveidojām mēs. Tāpēc tas ir greizs un neataino reālo stāvokli valstī un tās pienesumu pasaules civilizācijā, zinātnē un kultūrā,” teica prezidents, raksta avīze “The Moscow Times”. Kritizējot Rietumu politiku Sīrijā un Lībijā, Putins pauda viedokli, ka Maskava zaudē sabiedrisko attiecību cīņā, jo aizstāv atturību. “Tie, kas nemitīgi šauj un veic raķešu uzbrukumus, ir labie puiši, bet pārmetumus saņem tie, kas aicina uz dialogu,” paziņoja prezidents. Viņaprāt, “mūsu kļūda ir tā, ka mēs pietiekami labi neizskaidrojam savu nostāju”. Putins kritizēja ASV Kongresa plānu ieviest sankcijas pret Krievijas amatpersonām, kas saistītas ar firmas “Hermitage Capital” jurista Sergeja Magnitska nāvi cietumā. Pēc viņa vārdiem, Maskava negrasās “dramatizēt” šī likumprojekta apspriešanu ASV prezidenta vēlēšanu kampaņas laikā, lai aizvietotu pret Padomju Savienību vērsto Džeksona-Vēnika labojumu ar likumu, kas vērsts pret Krieviju, taču “šāda notikumu attīstība nevar mums neradīt bažas”. Džeksona-Vēnika labojums paredzēja lielākās labvēlības statusa piešķiršanu Padomijai apmaiņā pret emigrācijas brīvību. Vairāki ASV likumdevēji aicina saistīt aukstā kara gados pieņemtā labojuma atcelšanu ar Magnitska likuma pieņemšanu.
Uzrunā Ārlietu ministrijā Putins aicināja vēstniekus pievērst galveno uzmanību ārvalstīs dzīvojošajiem krieviem, no kuriem daudzi, viņaprāt, gribot būt noderīgi savu senču dzimtenei, atzīmējot, ka “dažreiz mūsu ārzemju pārstāvniecības to nenovērtē”.
Prezidents mudināja valdību atvieglot bijušajiem Padomijas pilsoņiem Krievijas pasu iegūšanu, piebilstot, ka šai politikai jāattiecas arī uz pirms 1917. gada valsti pametušo cilvēku pēcnācējiem.
Analītiķi atzīmē, ka agrākie Kremļa centieni atsaukt dzimtenē ārzemēs dzīvojošos krievus, lai uzlabotu drūmo demogrāfijas ainu, nav bijuši sekmīgi.
“RT” globalizējas
Apzīmējumu “mīkstā spēka” politika, kas paredz ietekmes īstenošanu ar kultūras pasākumiem un humāno sadarbību, pirms pāris gadu desmitiem apritē ieviesa amerikāņu politologs Džozefs Nīe. Krievijas prezidents Putins jau 2005. gadā Kremļa administrācijā izveidoja jaunu departamentu kultūras sakaru pārraudzīšanai ar ārzemēm, dodams uzdevumu vairot Maskavas ietekmi bijušās Padomijas teritorijā, atzīmē “MT”.
Kremlis arī izveidojis valsts finansētus pētniecības fondus Francijā un ASV un ievērojami paplašinājis valsts kontrolēto plašsaziņas līdzekļu raidījumus ārvalstīm.
Ietekmīgākais Kremļa propagandas rupors ir telekanāls “RT”, kura programmas pasaulē nes 22 pavadoņi un izplata 230 kabeļtīkli. “RT”, kur strādā vairāk nekā 2000 mediju profesionāļu, raida angļu, arābu un spāņu valodā aptuveni 450 miljoniem cilvēku vairāk nekā simt valstīs. “RT” ir 21 birojs 16 valstīs, tajā skaitā ASV, Britānijā, Francijā, Indijā, Ēģiptē, Irākā, Ukrainā un citviet. 2005. gadā izveidotais telekanāls “Russia Today” tagad saucas vienkārši “RT”, lai piesaistītu plašāku skatītāju loku.
Vai Krievija uzsmaidīs pasaulei?
Analītiķi atzīmē, ka Putins agrāk kritizējis “mīkstā spēka” politiku, ko izmantojot ārvalstu finansētās nevalstiskās organizācijas. Taču nesen Kremlis par federālās aģentūras “Ros-sotrudnichestvo” priekšsēdētāju ar uzdevumu pārraudzīt sakarus ar bijušajām Padomijas valstīm iecēla Konstantīnu Kosačovu, kurš daudzus gadus vadīja Valsts domes Ārlietu komiteju. Intervijā avīzei “Vedomosti” Kosačovs paziņojis, ka aģentūras šā gada divu miljardu rubļu (60 miljonu dolāru) budžets ir nepietiekams, lai izpildītu “prezidenta Putina uzdevumu paplašināt mūsu globālo humāno klātbūtni”.
“Mīkstā spēka” koncepcija atvirzījās otrā plānā Dmitrija Medvedeva prezidentūras laikā, taču 2010. gadā Medvedevs paziņoja, ka tā vietā, lai baidītu citus ar “zobu griešanu”, valstij vajadzētu pagriezt pasaulei smaidošu seju.
