Formāli juridisku iemeslu dēļ Valsts prezidents An­dris Bērziņš nākamnedēļ nedosies uz Centrālās un Austrumu Eiropas valstu prezidentu samitu Krimā, kuru bijušās Ukrainas premjerministres Jūlijas Timošenko lietas dēļ jau boikotējuši vairāku Eiropas valstu prezidenti.


Lasītākie

“Baidens nolēmis skaisti aiziet no dzīves, paņemot sev līdzi ievērojamu daļu cilvēces.” Medvedevs biedē ar Trešo pasaules karu

Kokteilis

Personības TESTS. Kādu iespaidu tu par sevi radi? Šis attēls palīdzēs tev to noskaidrot

TV24

“Laikam par to nevaru stāstīt, bet…” Rajevs atklāj iepriekš nedzirdētu informāciju par Rinkēviča un Trampa telefonsarunu

Lasīt citas ziņas

Valsts prezidenta kancelejā lēmums par atteikumu apmeklēt sanāksmi tika pieņemts 27. aprīlī, informēja Valsts prezidenta preses sekretāre Līga Krapāne. Atbilstoši iepriekš saskaņotajiem valsts augstāko amatpersonu ārvalstu komandējumu plāniem no 10. līdz 11. maijam Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa piedalīsies Baltijas valstu parlamentārajā seminārā Palangā. Krimā samits iecerēts no 11. līdz 12. maijam. Valsts prezidenta Preses dienests atsaucas uz Satversmes 52. pantu, kas nosaka Valsts prezidenta aizvietošanas kārtību – Saeimas priekšsēdētājs aizvieto prezidentu viņa prombūtnes laikā. “Atbilstoši šā panta jēgai un līdzšinējai piemērošanas praksei jāizvairās no situācijām, kad Latvijas teritorijā neatrodas nedz Valsts prezidents, nedz Saeimas priekšsēdētājs,” skaidroja L. Krapāne. Latvijas Universitātes politiskās komunikācijas profesors Ojārs Skudra uzsver, ka prezidenta lēmumu nevar interpretēt kā politiski motivētu atteikšanos apmeklēt sanāksmi, jo tā ir formāli juridiska un atbilst Satversmei. “Latvija šajā gadījumā izvēlējusies pozīciju “labāk paklusēt”,” teica pasniedzējs, skaidrojot, ka diplomātijas praksē tas esot izplatīts paņēmiens. Pašlaik zināms, ka uz samitu nedosies Austrijas, Čehijas, Vācijas, Itālijas, Igaunijas un Slovēnijas prezidenti. Vācijas prezidents Joahims Gauks lēmumu pamatojis ar bažām par J. Timošenko veselības stāvokli. Šo lēmumu prezidents pieņēmis pēc pārrunām ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli. “Vācijas prezidents nepiedalīšanos samitā motivē politiski, nevis balstoties uz konstitūcijas pantiem,” skaidro O. Skudra. Formālu iemeslu dēļ dalību samitā atteicis arī Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess, kuram sanāksmes dienās jāpiedalās Tallinā plānotajā konferencē, kas veltīta atjaunotās Igaunijas pirmajam prezidentam Lennartam Meri.