Prezidents Maduro manevrē: ASV diplomātu izraidīšana atlikta 0
Turpinoties pretstāvei starp Venecuēlas autoritāro prezidentu Nikolasu Maduro un Nacionālās Asamblejas priekšsēdētāju Huanu Gvaido, kurš trešdien pasludināja sevi par valsts galvas pienākumu izpildītāju, konflikts šķietami nedaudz pieklusis, Maduro piekrītot atlikt ASV diplomātu izraidīšanu uz 30 dienām.
Maduro paziņojis, ka esot gatavs dialogam ar visiem politiskajiem spēkiem.
Viņa sāncensis, sevi par prezidenta pienākumu izpildītāju pasludinājušais parlamenta spīkers Huans Gvaido, uzstāj, ka Maduro var cerēt tikai uz amnestiju. Meksika un Urugvaja aicinājušas pretējās puses uz dialogu un piedāvājušas kļūt par starpniekiem.
ASV neizslēdz “tālejošus pasākumus”
ASV līdz ar Kanādu un Franciju, kā arī vairākumu Latīņamerikas valstu atzinušas par Venecuēlas pagaidu prezidentu Huanu Gvaido. ASV mediji atzīmē, ka Maduro piekrišana uz mēnesi atlikt ASV diplomātu izraidīšanu nenozīmē konflikta risinājumu, bet tikai lēmumu atlikšanu. ASV Valsts departaments paziņojis, ka vēstniecības darbinieku skaits Venecuēlā tiks samazināts, paliekot tikai nedaudz diplomātiem.
Republikāņu senators no Floridas štata Marko Rubio, kurš darbojas Senāta Ārlietu komitejā, brīdinājis par “ātru un izšķirošu” ASV rīcību, ja būtu apdraudēti Venecuēlā palikušie amerikāņu diplomāti. Prezidenta Trampa lēmums atbalstīt Venecuēlas opozīcijas valdību var destabilizēt ASV naftas pārstrādes rūpniecību, atzīmē laikraksts “The Washington Post”.
“Līdz ar paziņojumu par opozīcijas līdera Gvaido valdības atbalstu ASV puse neizslēdz militāras darbības vai tālejošus ekonomiskus pasākumus, tajā skaitā (Venecuēlas) naftas embargo, kas kaitētu ASV saimniecībai,” paziņojis ASV prezidenta nacionālās drošības padomnieks Džons Boltons. Vašingtona cer izmantot Venecuēlas jauno pagaidu valdību, lai liegtu Maduro režīmam peļņu no naftas eksporta uz ASV, kas dod Venecuēlai lielākos ienākumus.
Prezidentu Maduro apsargā Krievijas algotņi
Analītiķi pauž šaubas, vai Trampa administrācija ir izstrādājusi rīcības stratēģiju gadījumam, ja prezidents Maduro atsakās atkāpties un izceļas plaša apjoma vardarbība vai Maduro režīma ārzemju atbalstītāji, kuru vidū ir Krievija, Turcija, Ķīna, Irāna, Sīrija un Kuba, nolemtu iejaukties. Pēc ārzemju preses ziņām, Venecuēlā jau atrodas vairāki simti Krievijas algotņu, kas tur ieradušies ar privātās apsardzes firmas “Vagner” starpniecību.
Kā ziņo aģentūra “Reuters”, pēdējos divpadsmit gados Krievija ieguldījusi Venecuēlā aptuveni 17 miljardus dolāru un negribētu šo naudu zaudēt. Firma “Vagner”, kuras kaujinieki izvietoti arī vairākās Āfrikas valstīs, pieder uzņēmējam Jevgeņijam Prigožinam, kurš ir Kremlim un personiski prezidentam Vladimiram Putinam pietuvināta persona. Analītiķi atzīmē, ka kopš Putina nākšanas pie varas 2000. gadā Krievija centusies rast partnerus Latīņamerikā un citviet, lai veidotu no aukstā kara laika atšķirīgu pasaules kārtību, kur nebūtu ASV hegemonijas.
Kā rīkosies Venecuēlas armija
Notikumu attīstībā Venecuēlā izšķiroša nozīme būs valsts bruņoto spēku nostājai. Līdz šim armijas pavēlniecība paudusi stingru atbalstu prezidenta Maduro režīmam.
Kopš nākšanas pie varas 2013. gadā prezidents Maduro, kuram nav militāras pieredzes, ir iecēlis virkni militārpersonu svarīgos saimnieciskos amatos un vairāku ministriju vadībā. Augstākie virsnieki negribētu zaudēt savu statusu un ienākumus, tāpēc saglabā uzticību Maduro režīmam, atzīmē aģentūra “Associated Press”.
Ierindas karavīriem nav stingras uzticības režīmam, taču avoti Venecuēlas armijas aprindās apšauba, ka kāda lielāka armijas vienība varētu atšķelties un paziņot par atbalstu pagaidu prezidentam Gvaido. “Ja tuvāko dienu laikā ierindas karavīri un vidējā ranga virsnieki neizpaudīs savu neapmierinātību, tad varam uzskatīt, ka viņi piekrīt armijas pavēlniecības nostājai,” intervijā “AP” izteicies kāds Venecuēlas armijas bijušais virsnieks.
Politiskajai spriedzei valstī pieaugot, pagaidām nav ticis iedarbināts plāns rīcībai ārkārtas situācijā, dodot bruņotajiem spēkiem pilnvaras apspiest masu demonstrācijas. Līdz šim ziņots par 13 bojā gājušiem demonstrantiem pret Maduro režīmu, bet masu saietā Karakasas centrā, kur cilvēkus uzrunāja Nacionālās asamblejas priekšsēdis Huans Gvaido, kurš uzņēmies valsts prezidenta pienākumu pildīšanu, ne policija, ne armija neiejaucās. Eksperti atzīmē, ka tas varētu nozīmēt, ka armijas pavēlniecība nav pārliecināta, vai karavīri pildīs komandieru pavēli šaut uz tautu.
