Prezidents: Latvijai jāstiprina saites ar transatlantiskajiem partneriem 46
Viena no būtiskākajām Latvijas ārpolitikas prioritātēm ir attiecību stiprināšana ar transatlantiskajiem partneriem, uzsvēra Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš trešdien Rīgas pilī tikās ar jauno ārlietu ministri Baibu Braži.
Kā aģentūru LETA informēja prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris, puses tikās, lai pārrunātu ministres izvirzītās prioritātes, šī brīža svarīgākos ārpolitikas jautājumus, tostarp Eiropas Savienības (ES) un NATO darba kārtībā esošos jautājumus, kā arī transatlantisko saišu stiprināšanu. Tikšanās laikā Valsts prezidents apsveica ārlietu ministri ar stāšanos amatā un pauda atbalstu Bražes izvirzītajām darba prioritātēm.
Valsts prezidents uzsvēra nepieciešamību stiprināt saites ar transatlantiskajiem partneriem. Viņaprāt, tas ir sevišķi būtiski Latvijas, NATO Austrumu flanga un Ukrainas drošībai. Rinkēviča ieskatā tas ir būtiski arī gatavojoties gaidāmajam NATO samitam Vašingtonā, ASV.
Valsts prezidents un ārlietu ministre tikšanās laikā pauda atbalstu Ukrainai līdz tās uzvarai. Viņš norādīja, ka Latvija turpinās nodrošināt visa veida atbalstu Ukrainai tās cīņā pret Krievijas agresiju, tai skaitā militāro atbalstu, kas patlaban ir īpaši svarīgi. Tāpat, pēc Rinkēviča paustā, jāturpina darbs pie iespējami stingru un efektīvu sankciju ieviešanas pret Krieviju.
Abas amatpersonas pārrunāja arī Latvijas kampaņu kandidatūrai uz Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Drošības padomes nepastāvīgo vietu 2026.- 2027.gadā. Rinkēvičs un Braže bija vienisprātis, ka Latvijas pieteikums ir apliecinājums valsts gatavībai uzņemties papildu atbildību un sniegt ieguldījumu globālās drošības spēcināšanā.
Tikšanās laikā Valsts prezidents atzīmēja arī koordinācijas nozīmi ārpolitikas jautājumos, kas ir sevišķi būtiski esošajos ģeopolitiskajos apstākļos.
LETA jau rakstīja, ka Saeima 19.aprīlī ārlietu ministres amatā apstiprināja ilggadējo diplomāti Braži. Viņu amatam virzīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV). Par Braži nobalsoja 66 deputāti, pret bija 11, bet deviņi deputāti atturējās.
Braže iepriekš bija Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstniece, arī NATO ģenerālsekretāra vietniece publiskās diplomātijas jautājumos un Latvijas vēstniece Lielbritānijā, Indonēzijā, Nīderlandē.
Bražei ir Latvijas Universitātē iegūta juridiskā izglītība, kā arī maģistra grāds komunikācijas zinātnē. Diplomāte kādu laiku arī mācījusies Dienvidaustrumāzijas studiju maģistra programmā Čulalongkornas universitātē Taizemē.
Jauns ārlietu ministrs bija jāizraugās, jo aprīļa sākumā šo amatu pameta ekspremjers Krišjānis Kariņš (JV), šādi reaģējot uz Ģenerālprokuratūras lēmumu sākt kriminālprocesu, kurā vērtēs viņa īstenoto praksi, virknē komandējumu izmantojot privātos avioresisus.
Skandāls par Kariņa premjerēšanas laikā vadīto delegāciju komandējumos izmantotajiem privātajiem avioreisiem publiskajā telpā ir aktuāls jau vairākus mēnešus, un daļā sabiedrības tie izpelnījušies kritiku. No 2021.gada līdz 2023.gada septembrim no valsts budžeta atbilstoši Valsts kancelejas apkopotajai informācijai Kariņa un viņa darbinieku komandējumos privātajiem reisiem iztērēti 613 830 eiro, bet kopā ar Eiropas Savienības segto izmaksu daļu tēriņi sasniedz 1,36 miljonus eiro.
Braže neoficiāli tika minēta kā ticamākā kandidāte šim amatam jau uzreiz pēc tam, kad Kariņš paziņoja par atkāpšanos. Sākotnēji “Jaunā vienotība” publiski pauda apņēmību jaunu ārlietu ministru virzīt no savām rindām, tomēr amatam nominēta tika bezpartejiska diplomāte.
