Itālijas prezidents kā tiesnesis 1
Jaunievēlētais Itālijas prezidents Serdžo Matarella, dodot prezidenta zvērestu, solīja būt kā neietekmējams spēles tiesnesis, kurš šajā gadījumā uzraudzīs valsts konstitūcijas ievērošanu, vienlaikus aicinot, “lai spēlētāji ar savu godīgumu man palīdz”. Līdzšinējais Konstitucionālās tiesas tiesnesis un kādreizējais kristīgo demokrātu valdības ministrs Matarella nāk no Sicīlijas politiķu ģimenes, viņa brāli ir nogalinājusi mafija.
Matarella tika ievēlēts ceturtajā balsošanas kārtā, kurā piedalījās 1009 parlamenta deputāti un reģionu pārstāvji. Pirmajās trīs kārtās prezidenta ievēlēšanai bija nepieciešams divu trešdaļu vairākums, taču sestdienas balsojumā pietika ar vienkāršo vairākumu. Viņa ievēlēšanu uzskata par premjera Mateo Renci politisku uzvaru, kurš virzīja Matarellas kandidatūru.
Itālijas prezidents tiek ievēlēts uz septiņiem gadiem un Matarella šajā amatā nomaina tautas mīlēto un visu politisko spēku cienīto Džordžo Napolitāno. Itālijas valsts vadītājam nav plašu pilnvaru, taču viņa loma būtiski pieaug politisko krīžu brīžos, jo prezidenta ziņā ir ārkārtas vēlēšanu izsludināšana un premjera kandidatūras izvirzīšana. Itālijas prezidentam ir arī veto tiesības likumdošanas procesā.
Jaunā Itālijas prezidenta politiskie uzskati sakņojas kristīgo demokrātu tradīcijās. Matarella 25 gadus bija parlamenta deputāts, sākumā pārstāvot Kristīgo demokrātu partiju, pēc tam Itālijas Tautas partiju, tad kreisi centrisko partiju apvienību “Margherita” un visbeidzot “Demokrātisko partiju”, bet 2011. gadā tika ievēlēts par Konstitucionālās tiesas tiesnesi. Matarella ir bijis Itālijas aizsardzības ministrs, izglītības ministrs, parlamentāro lietu ministrs, kā arī premjerministra vietnieks. Valsts politikā pazīstams galvenokārt ar tā saukto “Matarellas likumu” – 1993. gadā pieņemto un plaši kritizēto vēlēšanu sistēmas reformu.
Nenes gaidītās pārmaiņas
Pretēji sākotnējām prognozēm par to, kādam vajadzētu būt Napolitāno pēctecim, tostarp, ka pirmoreiz Itālijas vēsturē par valsts galvu varētu kļūt sieviete, jaunievēlētais prezidents būtiski neatšķiras no saviem 11 priekšgājējiem. Pie šāda secinājuma nonākusi sabiedrisko pētījumu asociācija “Openpolis”, kas apkopojusi pirmos statistikas datus par jauno prezidentu.
Dzimis Palermo 1941. gadā, Matarella jūlijā svinēs savu 74. dzimšanas dienu. Tādējādi viņa vecums perfekti sakrīt ar priekšgājējiem, kuru vidējais vecums bija 73 gadi. Matarella tika ievēlēts ceturtajā balsojumā, gluži kā četri no viņa priekštečiem. Divi Itālijas prezidenti tika ievēlēti jau pirmajā balsojumā, bet vēl divi – tikai sešpadsmitajā. Matarella ievēlēts ar 66,8 procentiem balsu, kas atbilst līdzšinējo prezidentu saņemto balsu vidējam rādītājam.
Arī Matarellas politiskā karjera ir līdzīga kā vairākumam viņa priekšgājēju, kuri vispirms bijuši parlamenta deputāti, tad ministri un visbeidzot ievēlēti par valsts prezidentu. Arī Matarella, kurš pirmoreiz ievēlēts par parlamenta deputātu 1983. gadā, gājis to pašu ceļu, tikai papildus vēl bijis arī Konstitucionālās tiesas tiesnesis, tā kļūstot par pirmo valsts prezidentu, kurš pirms tam ieņēmis šo amatu.
“Openpolis” arī aprēķināja, kādi būs Matarellas ienākumi. Viņš saņems prezidenta algu 239 000 eiro gadā, papildus turpinās saņemt universitātes docenta pensiju ap 80 000 eiro gadā un arī Konstitucionālajā tiesā nopelnīto pensiju, kuras apmērs vēl nav aprēķināts. Līdz ar to Matarella zaudēs savu parlamentārieša pensiju, ko saņēma par 25 parlamentā pavadītajiem gadiem un kuras apmērs bija 9363 eiro mēnesī.
Tēva un brāļa pēdās
Matarella nāk no Sicīlijas politiķu dzimtas. Prezidenta tēvs Bernardo Matarella bija viens no Sociāldemokrātu partijas dibinātājiem, ilgus gadus darbojās Itālijas parlamentā, kā arī bija Transporta ministrijas valsts sekretārs, taču Bernardo politisko karjeru aizēnoja aizdomas par sadarbību ar mafiju, lai arī viņa partija šīs aizdomas vienmēr noraidījusi. Bernardo bija liela ietekme uz saviem četriem bērniem, īpaši uz dēlu Pjērsanti, kurš kļuva par Sicīlijas reģiona gubernatoru un pieņēma finansējumu reformu, kas nepatika mafijai. 1980. gadā Sicīlijas mafija nogalināja Pjērsanti brāļa Serdžo acu priekšā. Tieši šī traģēdija pamudināja Serdžo, kurš līdz tam bija parlamentāro tiesību profesors Palermo universitātē, pievērsties politikai. Savu valsts prezidenta zvērestu Matarella deva Senāta prezidenta Pjēra Graso priekšā, kurš, tāpat kā viņš, nāk no Sicīlijas un savulaik kā tiesnesis izmeklēja Pjērsanti slepkavību. Matarella ir pirmais Itālijas prezidents, kas dzimis Sicīlijā.
“Eiropai jārod kopīga valoda”
Savā uzrunā pēc valsts prezidenta zvēresta nodošanas Matarella apsolīja Itālijas tautai būt “neietekmējams tiesnesis”. Matarella, kas pazīstams kā mazrunīgs cilvēks, 25 minūtēs ieskicēja savu Itālijas nākotnes ideju – brīva, droša un solidāra valsts, kā arī izskaidroja savu prezidenta lomu, kurā plāno izmantot stingrību, lai valsts izkļūtu no ekonomiskās krīzes.
Par savām prioritātēm jaunais Itālijas prezidents uzskata bezdarba samazināšanu un “dot drošību ģimenēm un atdot cerību nabadzīgajiem”, cenšoties padarīt valsts pārvaldes institūcijas tuvākas iedzīvotājiem. Matarella uzsvēra: “Pastāv risks, ka krīzes iespaidā valsts vienotība var kļūt trauslāka,” tāpēc ir nepieciešama savstarpēja solidaritāte gan valsts, gan starptautiskajā līmenī. Arī Eiropai krīzes priekšā jārod kopīga izaugsmes valoda, teica Matarella, lai mainītu ekonomikas ritmu.
