Prezidents izsludinājis 2019.gada budžetu 0
Valsts prezidents Raimonds Vējonis izsludinājis likumu “Par valsts budžetu 2019.gadam” un to pavadošos likumus, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, kas šodien iznācis divos laidienos.
2019.gada budžeta likums spēkā stāsies sestdien, 13.aprīlī, šā likuma darbība ir attiecināma uz visu saimniecisko gadu.
LETA jau ziņoja, ka Saeima 3.aprīlī pieņēma šā gada valsts budžetu, noraidot visus opozīcijas priekšlikumus budžeta likumam. Budžetu atbalstīja 59 parlamentārieši, pret balsoja 34 deputāti. Budžetu atbalstīja koalīcijas deputāti, bet pret balsoja opozīcija, kā arī “KPV LV” iekšējie opozicionāri – Linda Liepiņa, Karina Sprūde un Didzis Šmits. Savukārt Janīna Jalinska (ZZS) balsojumā nepiedalījās.
Koalīcijas politiķi jau iepriekš pauda, ka šis ir tehniskais budžets, un priekšlikumi, kas prasa papildu izdevumus, atbalstu negūs. Tomēr, vērtējot priekšlikumus budžetam, Saeimas vairākums atbalstīja vairākas līdzekļu pārdales. Parlamentārieši atbalstīja ierosinājumus par 5,5 miljonu eiro novirzīšanu šā gada valsts budžetā no VAS “Latvijas Loto” dividendēm un Latvijas Bankas peļņas, kas tiktu piešķirti pedagogu algu palielinājumam pēc reformu veikšanas.
Deputāti arī vienojās novirzīt 169 952 eiro Centrālajai vēlēšanu komisijai, lai vēlētājiem iepriekšējā balsošanas dienās būtu iespējams nobalsot jebkurā iecirknī. Šie līdzekļi pārdalīti no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes ietaupītajiem līdzekļiem.
Deputāti pārdalīja finansējumu 450 000 eiro apmērā, lai nodrošinātu programmas “Ģimenei draudzīga pašvaldība” īstenošanu.
Tāpat tika atbalstīts ierosinājums pārdalīt Paralimpiskā sporta centra projekta īstenošanai 213 500 eiro, kas iepriekš bija paredzēti olimpiskajam centram “Ventspils”. Vēl no Ventspils olimpiskā centra finansējuma 1,33 miljoni eiro pārdalīti olimpiskā centra “Rēzekne” būvniecībai.
Deputāti atbalstīja arī ierosinājumu novirzīt ne vairāk par 740 000 eiro Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), lai nodrošinātu finansējumu “inovatīvas studiju programmas informāciju un komunikāciju tehnoloģijas jomā”. Šie līdzekļi rasti, pārdalot finansējumu IZM budžetā, kā arī no Ekonomikas ministrijas un Aizsardzības ministrijas budžeta.
2019.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 9,2 miljardu, bet izdevumi 9,4 miljardu eiro apmērā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 6,4 miljardus, bet izdevumi 6,8 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti trīs miljardu eiro, bet izdevumi 2,8 miljardu eiro apmērā.
Vispārējās valdības budžeta deficīts šogad plānots 0,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Savukārt IKP pieaugums 2019.gadā prognozēts 3% apmērā.
2019.gada budžets ir saskaņots ar Eiropas Komisiju, tas atbilst fiskālās disciplīnas prasībām un nodrošinās stabilu finansējumu daudzām nozarēm, paziņojušas amatpersonas.
Šā gada budžets ir veidots, ar nelielām korekcijām pildot līdz šim sāktos pasākumus, un tajā nav iekļautas jaunas iniciatīvas. Tomēr, pārskatot budžeta bāzes izdevumus, papildu finansējumu paredzēts piešķirt vairākiem neatliekamiem pasākumiem, skaidroja valdības pārstāvji.
Budžetā 7,2 miljonus eiro paredzēts novirzīt, lai īstenotu pasākumu plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā. Līdzekļi arī paredzēti, lai stiprinātu finanšu tirgus uzraugošo institūciju kapacitāti.
Valsts aizsardzības finansējuma nodrošināšanai 2% apmērā no IKP šogad plānots papildus novirzīt 60,3 miljonus eiro.
Tāpat papildu trīs miljonus eiro paredzēts novirzīt sabiedrisko mediju, Tiesībsarga biroja, Valsts kontroles un citu neatkarīgo iestāžu darbības nodrošināšanai.
Vienlaikus papildu 41,3 miljoni eiro paredzēti, lai nodrošinātu pabalstu izmaksu par katriem pieciem izdienas gadiem iekšlietu sistēmā strādājošajiem, un 8,9 miljoni eiro – tiesnešu un prokuroru atalgojuma palielināšanai saskaņā ar Satversmes tiesas sprieduma izpildi.
Vēl papildu 87,5 miljoni eiro paredzēti veselības aprūpes darbinieku zemākās darba samaksas palielināšanai.
Savukārt 10,4 miljonus eiro plānots papildus novirzīt pensiju indeksācijai un pabalsta nodrošināšanai mirušā pensionāra laulātajam, bet 5,4 miljoni eiro paredzēti papildu izmaksām no Uzturlīdzekļu garantiju fonda.
Vēl 2,7 miljoni eiro paredzēti, lai no šā gada 1.jūlija varētu palielināt kopšanas pabalstus bērniem un pieaugušajiem ar invaliditāti kopš bērnības. Savukārt viens miljons eiro tiks tērēts adopcijas pabalsta ieviešanai, bet 4,8 miljoni eiro – ilgstošās sociālās aprūpes centru darbinieku atalgojuma paaugstināšanai.
Lai šogad varētu nodrošināt bijušās LPSR Valsts drošības komitejas dokumentu publicēšanu, tam paredzēts piešķirt 168 000 eiro, savukārt individuālo sporta veidu olimpisko un paraolimpisko sportistu gatavošanās pasākumiem 2020.gada vasaras olimpiskajām spēlēm Tokijā tiks novirzīti 400 000 eiro.
Ēnu ekonomikas mazināšanai šogad plānots ieviest papildu pasākumus, lai ierobežotu Latvijā nelicencētu interaktīvo azartspēļu un izložu pieejamību, noteiktu skaidras naudas aprites aizliegumu darījumos ar nekustamo īpašumu, kā arī ieviestu avansa maksājumu komercpārvadājumos ar vieglo automobili. Tāpat tiks turpināti pasākumi ēnu ekonomikas ierobežošanai veselības aprūpē, kā arī sabiedriskās ēdināšanas un viesmīlības jomā, pasažieru pārvadājumos un apsardzes pakalpojumu sniegšanas jomā.
Budžeta ieņēmumu daļā cita starpā šogad paredzēts ieviest stingrākus kontroles pasākumus valsts galveno un reģionālo autoceļu lietošanas nodevas samaksā, atcelt atbrīvojumu no dabas resursu nodokļa par vienreizlietojamajiem traukiem un galda piederumiem, kā arī pārtraukt uzturlīdzekļu izmaksu par bērniem, kuri pārtraukuši mācības un strādā.
