Prezidents izsludina Maksātnespējas likuma grozījumus 0
Valsts prezidents Andris Bērziņš nolēmis izsludināt grozījumus Maksātnespējas likumā, jo Saeima skaidri paudusi gribu noteikt šādu jaunu regulējumu, ko apliecina tas, ka trešajā lasījumā tikai ceturtā daļa Saeimas deputātu balsoja par esošās situācijas saglabāšanu, vēsta Valsts prezidenta preses dienests.
Vienlaikus Bērziņš aicina Saeimu izvērtēt pieņemtos grozījumus, lai to rezultātā nesamazinātos fizisko personu kreditēšanas pieejamība un lai tiktu turpināts valsts atbalsts dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai, it īpaši lauku reģionos.
Valsts prezidents nosūtījis Saeimas priekšsēdētājai vēstuli, kurā norāda uz riskiem, ko Maksātnespējas likuma grozījumi var nodarīt Latvijas tautsaimniecībai, ierobežojot lielākās daļas hipotekāro kredītņēmēju rīcības brīvību, it īpaši ārpus Rīgas un reģionu centriem.
“Tā kā aizņēmēja paša līdzdalība jeb pirmā iemaksa būtiski pieaugs, sasniedzot pat 40% un paaugstināsies arī procentu likmes, hipotekārā kreditēšana kļūs praktiski neiespējama. Rezultātā būtiski samazināsies jau tā zemā darbaspēka mobilitāte reģionos un tiks veicināta iedzīvotāju emigrācija, kas jau šobrīd ir viens no lielākajiem apdraudējumiem Latvijas valsts nākotnei,” pauž Valsts prezidents.
Otrkārt, Valsts prezidents vēstulē atsaucas uz Latvijas Banku, kura uzskata, ka līdz ar to sašaurināsies jau šobrīd niecīgais kreditēšanas apjoms, lai gan tieši šobrīd Eiropas Centrālā Banka nolēmusi sākt mērķētas ilgāka termiņa refinansēšanas operācijas. Tas nozīmē tieši Latvijas tautsaimniecības attīstībai pieejamus finanšu līdzekļus aptuveni 560 miljonu eiro apmērā uz četriem gadiem. “Arī Starptautiskais Valūtas fonds vērsis uzmanību uz šo jautājumu, norādot, ka grozījumi, kas samazinātu hipotekāro aizņēmēju un to galvinieku atbildību ķīlas vērtības apmērā, nozīmē ievērojamu hipotekārās kreditēšanas samazinājumu un procentu likmju kāpumu,” vēstulē piebilst Andris Bērziņš.
Treškārt, Valsts prezidents vēstulē min pieredzi atsevišķos Amerikas Savienoto Valstu štatos, kuros ir līdzīgs regulējums. Tā pierāda, ka lielāka kļūst ne tikai aizņēmēja paša līdzdalība jeb pirmā iemaksa (tā var sasniegt 40-50%), bet arī paaugstinās hipotekārā kredīta procentu likmes un kredītu atmaksas disciplīna samazinās aptuveni par trešo daļu.
