Prezidents Inčukalnu piedāvā amerikāņiem 7
Autors: Ivars Bušmanis, Uldis Graudiņš
“Mums ir nepieciešami neatkarīgi un spēcīgi investori stabilai ilgtermiņa darbībai ne tikai Latvijā, bet arī reģionā,” savā darba vizītē ASV sarunā ar gāzes ieguves un transportēšanas sektora ievērojamāko uzņēmumu vadību uzsvēra Valsts prezidents Andris Bērziņš, piebilstot, ka viens no līdzšinējiem “Latvijas gāzes” akcionāriem “E.ON Ruhrgas International” ir pieņēmis lēmumu savas akcijas pārdot, mainot savu stratēģiju. Vienlaikus prezidents uzsvēris, ka “Latvijas gāze” ir ļoti labā ekonomiskā stāvoklī, kas ir būtisks arguments, lai piesaistītu tādus investorus, kam ir liela pieredze un ilgtermiņa plāni attiecībā uz darbību Eiropā, vēsta prezidenta preses dienests.
Vizīte Hjūstonā pirmdien aizsākās ar Tehnoloģiju centra apskati. Pēc tam sekoja stundu ilgas apaļā galda diskusijas pirmā daļa, kurā Valsts prezidents iepazīstināja ASV uzņēmējus ar šī brīža situāciju enerģētikas sektorā Latvijā un reģionā. Atzīstot, ka atkarība no viena piegādātāja Baltijas reģiona ES dalībvalstīs šobrīd ir simtprocentīga, Valsts prezidents vērsa potenciālo investoru uzmanību uz šī brīža situāciju, kad uzņēmums “Latvijas gāze” ir īpašnieku pārmaiņu procesā, kā arī joprojām nav atrisināts jautājums par vietu, kur tiks būvēts Eiropas Komisijas atbalstīts reģionālais sašķidrinātās gāzes terminālis (LNG).
“Latvijai ir virkne priekšrocību termināļa būvniecībā – gan pazemes gāzes krātuves iespējas, gan valsts ģeogrāfiskais izvietojums,” piebilda Valsts prezidents. Viņš atzina, ka LNG termināļa būvēšana ir “liels potenciāls sadarbībai ar ASV sašķidrinātās gāzes piegādātājiem nākotnē”. Sarunu partneri atbildējuši, ka ASV gāzes ieguves un transportēšanas uzņēmumi jau šobrīd vērtē reģionālo sadarbības centru izvietošanas iespējas Eiropā, kur Latvijai ir vairākas objektīvas priekšrocības, ziņo Valsts prezidenta preses dienests. ASV uzņēmēji sarunā vairākkārt atzinuši, ka energoapgādes drošības palielināšanai Eiropā ir izšķiroši svarīgi efektīvi izmantot gāzes krātuvju potenciālu, un Latvijai šajā ziņā ir ļoti labas iespējas. Jau tuvākajā laikā ASV Kongresā plānots lemt par sašķidrinātās gāzes eksportu uz Eiropu.
Diskusijas otrā daļa tika veltīta zemes dzīļu izpētes un ieguves iespējām Latvijā, kuras laikā ASV pārstāvji uzsvēra, ka valstij, kura patiesi vēlas attīstīt resursu ieguves rūpniecību, ir jāveido skaidra un caurspīdīga juridiski regulējoša vide, stabila nodokļu sistēma un operatīva izpētes atļauju izsniegšanas kārtība. Kaut arī attiecībā uz Latviju un slānekļa gāzes iespējamajām atradnes vietām šobrīd faktiski nav veikta visaptveroša izpēte, ASV gāzes industrijas pārstāvji uzsvēra, ka tas nekādā gadījumā nav jāpieņem kā fakts, ka šādas atradnes nevarētu būt.
Ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis intervijā “LA” iepriekš bija norādījis, ka “Latvijas valsts stratēģiskais mērķis ir atgūt kontroli pār gāzes glabātuvi Inčukalnā”. Prezidents vizītē turpretim apliecināja, ka kompānijas “E.ON Ruhrgas” 47,23% akcijas varētu iegādāties ASV kompānijas. Kaut arī tā nav vienošanās ne par cenām, ne par nosacījumiem, bet tikai konceptuāla saruna, tā ir pretēja iepriekš Latvijas valdības apliecinātajam.
Enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš ieteica sagaidīt Andri Bērziņu mājās, lai tad viņam jautātu par “Latvijas gāzes” akciju pārdošanu. “Grūti iedomāties, ka prezidents ir piedāvājis kaut ko, kas valstij nepieder. To taču neļauj veselais saprāts,” tā iespējamo “E.ON Ruhrgas International” akciju nonākšanu kāda investora īpašumā vērtēja J. Ozoliņš. Viņam esot prieks, ka A. Bērziņš konsekventi apliecina – Baltijas valstīs vienots gāzes tirgus līdz 2017. gadam nav jāveido. Eksperts piebilda – ļoti svarīgi lēmumi ir gaidāmi ANO Klimata konferencē, kurā Valsts prezidents arī piedalās.
