Prezidents iesaistās bēgļu diskusijā 3
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis šodien plānojis doties uz Eiropas Savienības Padomes tieslietu un iekšlietu ministru ārkārtas sanāksmi Briselē, kur tiks spriests par Eiropas Komisijas (EK) jauno piedāvājumu papildu bēgļu uzņemšanai. Iespējams, mūsu ministrs nemaz netērēs budžeta līdzekļus šim komandējumam, jo koalīcija nav spējusi vienoties par kopēju pozīciju šajā jautājumā un līdz ar to Kozlovskim īsti nav ko teikt saviem Eiropas kolēģiem.
“Diskutējām ļoti nopietni, bet vienošanos koalīcija nav panākusi,” pēc valdošo partiju tikšanās piektdien paziņoja Ministru prezidente Laimdota Straujuma. Jautājumā par 526 papildu bēgļu uzņemšanu “Vienotība” ir palikusi mazākumā, jo pret to iebilst ne tikai Nacionālā apvienība (NA), bet arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS). Nacionāļi uzstāj, ka valdībai jāpanāk, lai Eiropas līmenī Latvijai tiktu noteikts īpašs statuss, jo saskaņā ar ANO Bēgļu aģentūras (UNHCR) datiem Latvija atrodas pirmajā vietā Eiropā un piektajā vietā pasaulē migrantu (bēgļu un bezvalstnieku) īpatsvara ziņā – 13%. Savukārt ZZS līderis Augusts Brigmanis apelēja pie drošības riskiem, ko varot izraisīt bēgļu pieplūdums. Visas trīs koalīcijas partijas ir vienisprātis tikai par to, ka nepieciešams saņemt no Eiropas Savienības (ES) skaidru mehānismu un rīcības virzienus, kas notiks ar ES ārējo robežu aizsardzību un bēgļa statusam neatbilstošo bēgļu izsūtīšanu atpakaļ.
Premjere solīja, ka turpinās diskusijas gan ar koalīcijas partneriem, gan informēs Eiropas Komisijas (EK) prezidentu Žanu Klodu Junkeru par koalīcijas sanāksmē izskanējušajām bažām saistībā ar bēgļu uzņemšanu. “Strādāsim, lai tuvinātu koalīcijas partneru pozīcijas, un ceru, ka agri vai vēlu koalīcija nonāks pie vienošanās,” teica Straujuma.
Pagaidām ne premjere, ne Kozlovskis, ne arī kāds cits no “Vienotības” ministriem neizrāda interesi aizstāvēt NA un ZZS prasības. Tā vietā “Vienotības” pārstāvji savus oponentus biedē un šantažē ar apgalvojumiem, ka “Latvija vienīgā ir pret”, “varam nonākt starptautiskā izolācijā” un “nepiedalīšanās bēgļu pārdalē var ietekmēt arī solidaritāti NATO”. Piemēram, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“Vienotība”) vakar brīdināja, ka NATO dalībvalstu veiktā patrulēšana Baltijas valstu gaisa telpā ir brīvprātīga un Latvijai ļoti būtiska. “Valstis, kas to veic, var pateikt, ka mums arī ir ekonomiskās problēmas un ka attiecības ar Krieviju varētu veidot citādi, un atteikties piedalīties patrulēšanā,” teica ārlietu ministrs. Arī Eiropas parlamenta deputāts Artis Pabriks (“Vienotība”) ceļ trauksmi, ka koalīcijas nespēja panākt vienošanos jautājumā par papildu bēgļu uzņemšanu “rada lielu ļaunumu Latvijas interesēm”.
Nacionāļu pārstāvji aicina partnerus “nezīmēt apokaliptiskas ainas” un nepārspīlēt ar faktiem. “Mēs neesam vienīgie, kam ir iebildumi. Arī Ungārija panāca īpašo statusu attiecībā uz sevi un tagad pat panākusi, ka iebraucējus pārdalīs starp citām valstīm. Tieši to pašu mēs vēlamies panākt attiecībā uz Latviju,” skaidroja deputāts Jānis Dombrava (NA).
Ja Latvija nespēs līdz 8. oktobrim vienoties par kopēju pozīciju vai arī ja tā būs noraidoša, tad, visticamāk, gluži vienkārši būs ES balsojums, kurā būs 27 valstis pret vienu Latviju. Rezultātā taps ES regula, kas noteiks obligāti uzņemamo migrantu skaitu. Līdz ar to vietējo politiķu diskusijas vairāk atgādina cīņu ar vējdzirnavām.
Šķiet, vislabāk to apzinājies Latvijas Reģionu apvienības pārstāvis Mārtiņš Bondars. Vēl nesen LRA bija stingrākie pretinieki migrantu uzņemšanai. Taču tagad LRA aicina nezaudēt laiku diskusijām par bēgļu uzņemšanu vai neuzņemšanu, bet sākt domāt, kā viņus izmitināt un integrēt. “Mums izvēles patiešām nav. Šis jautājums ir beidzies Eiropā, tātad ir pieņemts lēmums, ka visas valstis sadala kaut kādu bēgļu apjomu savā starpā, un Latvijai šobrīd ir jautājums, kā pēc iespējas mazināt tos riskus, kuri rodas, uzņemot bēgļus, kā arī saprast, kā visefektīvāk šo procesu noorganizēt,” raidījumā “Rīta panorāma” sacījis Bondars.
Pagaidām gan visu partiju pārstāvji apliecina, ka koalīcija esot stabila un “bēgļu jautājums” to negāzīs. Tomēr valdošo partiju ķīviņi nav gājuši secen arī Valsts prezidentam Raimondam Vējonim. Tādēļ viņš šodien un rīt aicina uz sarunām Saeimā pārstāvētās politiskās partijas. Prezidents uzskata, ka Latvijas dalība bēgļu problēmas risināšanā ir apliecinājums, ka mums rūp Eiropas drošība un nākotne. Viņš arī atgādina, ka Latvija ir pilnvērtīga ES dalībvalsts un šis ir viens no brīžiem, kad tas jāapliecina darbos.
