Prezidents ierosina atļaut pārmeklēt skolēnu mantas. Kuram šo pienākumu uzticēt – policijai vai skolas personālam? 97
Jau vēstījām, ka Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Saeimai iesniedzis likumdošanas iniciatīvu par drošu vidi skolā. Prezidents otrdien ir parakstījis un Saeimai nosūtījis divas likumdošanas iniciatīvas, kas aicina veikt grozījumus Izglītības likumā un grozījumus likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”.
“Uzskatu, ka likumdevējam ir jārīkojas, lai Izglītības likumā iekļautu skaidru regulējumu gadījumiem, kad pastāv pamatotas bažas par vardarbības draudiem vai par citiem nozīmīgiem drošības riskiem izglītības iestādē, ko var radīt bīstamas vielas un priekšmeti, kas, iespējams, atrodas izglītojamā rīcībā,” pauž prezidents.
Šādu gadījumu nepieļaušanai vai savlaicīgai novēršanai viņš ierosina likumā iekļaut nepārprotamu regulējumu, kas izglītības iestādes vadītājam piešķir tiesības pārmeklēt izglītojamā personīgās mantas. Valsts prezidents akcentēja, ka likumdevējam, balansējot izglītības iestāžu tiesības rīkoties un izglītojamo tiesības paļauties uz saprātīgu savu tiesību un interešu aizsardzību, ir jāatrod samērīgs līdzsvars, kas nepieļautu patvaļu ne no vienas puses.
Šajā gadījumā ir ļoti uzmanīgi jāstrādā pie šī regulējuma detaļām, TV24 raidījumā “Preses klubs” uzsver Mairita Lūse, Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētāja biedre, “Progresīvie” valdes locekle, biedrības “Zero Waste Latvija” dibinātāja.
Ir jābūt skaidram, kādos apstākļos skolotāji drīkst mantas pārbaudīt, tam ir jānotiek atsevišķā telpā ar citas personas klātbūtni. Ir jābūt skaidram protokolam, ko darām atkarībā no tā, ko šajā somā atrodam, viņa skaidro.
Ir ļoti daudz detaļu, kas vēl jāizstrādā. Decembrī tiks virzīts algoritms skolām, lai šī situācija būtu skaidrāka. Šis nav jautājums tikai par policijas kapacitāti. Jāsaprot, ka no jauniešu skatu punkta reakcija var būt atšķirīga. Labāk, lai to dara skolas personāls, kas jaunieti pazīst, nevis policists, jo jaunietim tas var būt mazāk traumatiski, viņa uzsver.
“No tiesību viedokļa tiesību aizskārums – privātuma aizskārums – ir vienāds abos gadījumos,” uzsver Jānis Dzanuškāns, zvērināts advokāts.
Tad, kad to dara Valsts policija atbilstoši normām, kas atļauj vai neatļauj to darīt u.tml., to pēc tam var izmantot administratīvā procesa vai kriminālprocesa ietvaros, lai to visu tālāk varētu normāli saformēt.
Skaidrs, ka jaunietim daudz vienkāršāk, ja to izdara viņam zināms cilvēks, taču no tiesību aizskāruma viedokļa šeit nav nekādas atšķirības, viņš skaidro.
“Runājot juridiski, mēs mēģinām izjaukt sistēmu, kas ir strādājoša,” savu pārliecību pauž J.Dzanuškāns.
Mēs mēģinām izveidot piedēkli, kurš principā nozīmēs tiesību aizskārumu (tikai mazāk reglamentētu), un caur pirkstiem varēs uz to skatīties, viņš pauž savu nostāju.
