Prezidents atdod Saeimai atpakaļ grozījumus Aizsargjoslu likumā 0
Valsts prezidents Andris Bērziņš Aizsargjoslu likumu nodevis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai, informēja Valsts prezidenta kancelejā.
Valsts prezidents pauž uzskatu, ka nav izvērtēti visi apstākļi un pieņemti juridiskie formulējumi, kas ļautu iecerēto īstenot, kā arī praktiskajā piemērošanā ir ļoti daudz neskaidrību, par kurām būtu jābūt skaidrībai, likumu pieņemot. Ja tomēr tiktu nolemts saglabāt noteikumu par nocirsto koku atpirkšanu, Bērziņš uzsver, ka būtu jārada skaidrāki tiesiskie priekšraksti attiecīgā jautājuma atspoguļojumam likumā un deleģējumā Ministru kabinetam.
Valsts prezidents, vērtējot likuma grozījumus, atzīst, ka tajos noteiktais pienākums objekta īpašniekam vai valdītājam atpirkt aizsargjoslā ārpus elektrolīniju trases nocirstos kokus zināmā mērā traktējams kā pretimnākšana meža īpašniekiem.
“Taču attiecīgo kompensēšanas mehānismu nedrīkstētu veidot izolēti no visas likumos paredzētās aizsargjoslu un ar tām saistīto ierobežojumu kompensēšanas sistēmas. Aizsargjoslu likums regulē ne tikai energoapgādes objektu, bet arī vairāku citu objektu aizsargjoslas un tāpēc nedrīkst radīt tādu situāciju, ka atkarībā no objektiem, kam noteiktas aizsargjoslas, uz to īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem attiecas nevienlīdzīgs regulējums,” uzsvērts Valsts prezidenta vēstulē.
Valsts prezidenta kancelejā notika daudzpusēja sanāksme, kurā tika izvērtēti visu iesaistīto pušu viedokļi saistībā ar likuma grozījumiem. Valsts prezidents savā vēstulē atzīst, ka no likuma grozījumu otrreizējai caurlūkošanai veltītās sanāksmes piedalījušos personu paustajiem viedokļiem secināms, ka ir iecerēts dot Ministru kabinetam plašu deleģējumu šī jautājuma noregulēšanai.
“Tomēr no iecerētās Aizsargjoslu likuma 61.panta 10. 1 daļas redakcijas nepārprotami izriet, ka Ministru kabinets ir pilnvarots noteikt tikai procesuālu kārtību, nevis konkrētākus kritērijus vai nosacījumus abu pušu pamatotai ekonomiskai sadarbībai,” norādījis Bērziņš.
Šāda likumā ietverta tiesību norma nenodrošina pietiekami saprotamu un skaidru normatīvo regulējumu attiecībā uz priekšlikuma iesniedzēju paustajām iecerēm. Arī Tieslietu ministrijas un Saeimas Juridiskā biroja pārstāvji likuma grozījumu otrreizējai caurlūkošanai veltītajā sanāksmē ir norādījuši, ka deleģējuma apjoms nav pietiekams priekšlikuma iesniedzēju ieceru īstenošanai.
“Ir gana daudz attiecīgās tiesību normas izstrādes un apstiprināšanas procesā līdz galam neizvērtētu juridisku un lietderības apsvērumu, kuri būtu detalizēti jāapspriež jau parlamentā. Nav pamatoti, neapzinoties visus apstākļus un riskus, tostarp priekšlikuma iespējamo ietekmi uz elektroenerģijas galacenu, kas gan nevar būt izšķirošais arguments priekšlikuma noraidīšanai, deleģēt jautājuma izlemšanu Ministru kabinetam,” uzskata Valsts prezidents.
Turklāt no sanāksmē paustās informācijas tiek secināts, ka iesaistītajām institūcijām, personām un organizācijām ir atšķirīgi priekšstati par faktisko situāciju, kurai būtu piemērojami attiecīgie likuma grozījumi.
