Politiska pieredze un olimpiski sapņi – Vējonis sāk darbu basketbola lauciņā 0
Latvijas Basketbola savienībai (LBS) jau vairāk nekā nedēļu ir jauns prezidents, bijušais valsts prezidents Raimonds Vējonis. Ikdienā ogrēnietis, savas pilsētas un basketbola kluba patriots, šo pienākumu uzņēmies sabiedriskā kārtā. Vējoņa kungs neslēpj, ka viņa politiskā pieredze varētu palīdzēt naudas līdzekļu piesaistē basketbolam, bet sportiskajā ziņā sapņi ir līdzīgi kā lielākajai daļai Latvijas līdzjutēju. Proti, mūsu izlases izcīnītas medaļas un vēl nebijusi dalība lielajos basketbola forumos.
“Ar vienu nedēļu noteikti ir par maz, lai izprastu LBS notiekošos procesus. Šī bija ļoti produktīva nedēļa. Sakārtojām papīrus, veicām izmaiņas Uzņēmumu reģistrā. Iepazinos ar savienības darbiniekiem un viņu pienākumiem. Trīs dienās ieguvu tik daudz jaunas informācijas, ka gribot negribot prasījās pēc vienas brīvdienas,” jaunais LBS prezidents darbu sācis ar lielu enerģiju un centīšoties turēt roku uz visu notikumu pulsa.
Vai šīs nedēļas laikā esam tuvāk konkrētām personālijām valdes sastāvā un ģenerālsekretāra amatā?
Raimonds Vējonis: Valdes uzbūves principi ir skaidri, un gaidu, kad savus kandidātus izvirzīs gan komisijas, gan LBL klubu pārstāvji. Nav noslēpums, ka līdzšinējais ģenerālsekretārs Edgars Šneps man sniedza daudz informācijas priekšvēlēšanu laikā, un viņa paziņojums šajā amatā turpmāk nestrādāt bija pārsteigums. Manuprāt, nākamā ģenerālsekretāra izvēlē vajadzētu iesaistīt visu basketbola sabiedrību, un tuvākajās dienās arī aicināšu iesniegt savus priekšlikumus.
Šnepa pārejas laiks nav konkretizēts, un dzirdēts, ka tas varētu ieilgt.
Cik ilgi Edgars ir gatavs veikt pašreizējos pienākumus, jāprasa viņam pašam. Es pašlaik strādāju pie tā, lai atrastu jaunu ģenerālsekretāru. Skaidrs, ka tas diez vai notiks februārī, taču man nav iemesla šo jautājumu kaut kā novilcināt. Vispirms nāks kopā padome un apstiprinās valdi, kuras pirmais uzdevums būs izvirzīt ģenerālsekretāru.
Kādas ir galvenās atziņas, ko izdevās saklausīt pirms vēlēšanām, apbraukājot LBS biedrus visā Latvijā?
Sliktā komunikācija starp LBS un biedriem.
Arī laukos cilvēki grib, lai pie viņiem atbrauc no Rīgas, uzzina par viņu problēmām, palīdz tās atrisināt.
Tāpat biedrus reģionos interesē, kāpēc valdē ir pieņemts tāds vai šāds lēmums. Iepriekšējā valdē un padomē politiķu bija vairāk nekā basketbola cilvēku, tādēļ man grūti komentēt, kāpēc kaut kā pietrūka tieši komunikācijā. Šajā ziņā vēlos panākt būtiskus uzlabojumus,
Vai vēlmes basketbola saimē laukos un Rīgā būtiski atšķiras?
Šodien sportā galvenā vienojošā problēma ir līdzekļu trūkums. Kā primāro problēmu gribu izcelt atalgojumu sporta skolās. Tāpat daudz neskaidrību ir par spēlētāju pārejām. Reģioni tiek iztukšoti, jaunie aizbrauc, bet īsta atgriezeniskā saite pie pirmajiem treneriem nenonāk. Jārada juridisks pamatojums, kā notiek pārejas starp sporta skolām un klubiem jauniešu vecumā. Ja šāda sistēma darbojas futbolā, tad kāpēc lai tā nedarbotos basketbolā? Papildu finansējuma piesaiste visām līgām un nacionālajai izlasei pašlaik ir primārais uzdevums. Jāmeklē kompensējošie pasākumi tiem līdzekļiem, kuri sportā vairs nenonāk pēc nodokļu reformas. Ar labu mārketinga nodaļas darbu noteikti ir iespējams piesaistīt vēl vairāk. Ceru, ka ar savu politisko pieredzi varēšu palīdzēt.
Jūsu politiskajai pieredzei līdzi nāk arī vēsture partijā ZZS, kas šodien diez vai ir labs arguments iespējamās sarunās ar valdošo koalīciju.
Jānošķir, vai nauda tiek dota sportam vai politiskajai partijai.
Kopš ievēlēšanas prezidenta amatā esmu politiski neitrāla persona un es taču neprasīšu atbalstu ZZS, ar kuru mani vairāk asociē mediji. Nenoliegšu, politiskā vēsture var spēlēt lomu, jo pašlaik spēki ir ļoti sagrupējušies, kāds kādu visu laiku apkaro. Esmu bijis politiski neitrāls un šo neitralitāti vēlos saglabāt kā LBS prezidents.
Vai Latvijas basketbola sabiedrība ir tik vienota, lai strādātu viena kopīga mērķa virzienā? Jo kādam vienmēr gribēsies vairāk.
Priekšvēlēšanu laikā tomēr iezīmējās, ka arī basketbolā ir sava veida sašķeltība. Tomēr, salīdzinot ar politisko priekšvēlēšanu kampaņām, šī bija mierīga un konstruktīva. Tas vieš cerības, ka strādāsim visi kopā. Jārada sakārtota sistēma. Mēs visi taču gribam, lai basketbols attīstītos.
Vai LBS prezidenta vēlēšanās zaudējusī Anete Jēkabsone-Žogota joprojām nav atsaukusies aicinājumam strādāt jūsu komandā?
Viņa prasīja pārdomu laiku, un tas vēl nav beidzies. Jebkurā brīdī viņu gribētu redzēt strādājam basketbola labā. Tās zināšanas ir ļoti vērtīgas. Vienu gan teikšu – aiz rokas nevienu nevilkšu. Anete deklarēja, ka ļoti vēlas strādāt basketbolā, un viņai šāda iespēja ir.
Vai kļūšana par LBS prezidentu bija mērķtiecība vai tomēr sagadīšanās?
Ja rudenī kāds man ko tādu prognozētu, droši vien neticētu. Sieva par manu lēmumu drīzāk ir sarūgtināta. Jau pierada pie ritma, ka varu sevi vairāk veltīt ģimenei, mazbērniem. Tagad, lai gan sabiedriskā kārtā, būšu atkal daudz prom no mājām. Kā amatieris basketbolā esmu bijis daudzus gadus, līdz veselības likstām spēlēju Ogres čempionātā, tagad katru nedēļu uzspēlēju draugu lokā, gāju uz savas pilsētas komandas spēlēm. Tādas idejas un tādu sapņu līdz decembrim nebija. Protams, bija pārdomu brīdis. Abi konkurenti basketbolā ir daudz sasnieguši, Valsts prezidenta amats nav salīdzināms ar WNBA čempiones titulu. Tādā ziņā līdz kaulam iekšā nebiju, taču redzu savu vīziju. Anete un Kaspars Cipruss par iekšējām detaļām neapšaubāmi ir zinošāki. Tāpēc arī viņus aicinu strādāt kopā.
Jūs bieži esat runājis par basketbola piramīdas izveidi. Kur ir tās vājākais posms?
Problēmiņas ir katrā līmeni. Manuprāt, pašlaik vājākais posms ir pāreja no jaunatnes līgas uz pieaugušo basketbolu. Te lielu lomu redzu studentu basketbolam.
Mums trūkst tieši spēcīga vidusslāņa. Daļa jaunatnes līgas absolventu aiziet mācīties, līdz ar to viņiem basketbols paliek tālā hobija līmenī.
Vajag spēcīgu LBL-2, kur rūdīties otrā ešelona spēlētājiem. Protams, mēs atkal nonāksim pie runām par naudas trūkumu. Tomēr vietējā līmenī vairāk vajadzētu koncentrēties savu audzēkņu attīstīšanai, lokālam patriotismam. Šāds produkts varētu būt interesants arī pašvaldībām. Šajā ziņā izpētes vērts piemērs ir Lietuvas basketbolā.
Jaunatnes izlašu sekmes iepriekšējā sezonā radījis daudz skaļu apgalvojumu.
Jā, bet gadu iepriekš Rīgā juniori spēlēja finālā, un visas komandas bija A grupā. Dzīvē daudz kas iet kā pa viļņiem. Noteikti ir objektīvi un subjektīvi iemesli, viena gada laikā viss nevarēja sabrukt. Taču tas ir signāls, ka jāmeklē jaunas iespējas, pareizākā treniņu metodika un iespēja talantīgākajiem basketbolistiem visas sezonas laikā strādāt kopā.
Vai priekšvēlēšanu laikā nācās dzirdēt arī par meiteņu basketbola problēmām?
Godīgi sakot, lai kur brauktu tikties, par meitenēm neviens nerunāja gandrīz nemaz. Taču mēs to nedrīkstam aizmirst. Problēmas droši vien ir līdzīgas kā puišiem, īpaši reģionos. Jāmeklē iespējas, lai ieinteresētu gan trenerus, gan bērnus izvēlēties spēlēt basketbolu. Jāaudzina savi spēlētāji.
Noteikti esmu spēlētāju naturalizācijas pretinieks.
Kādu jūs redzat Latvijas basketbolu sava prezidenta termiņa beigās 2024. gadā?
Būs uzbūvēta sava basketbola halle, un tajā tiks likti pamati, lai mums būtu jauni augstas klases spēlētāji. Latvijas vīriešu izlase būs debitējusi Pasaules kausa izcīņā, gatavosies olimpiskajām spēlēm Parīzē un turp dosies kā medaļu pretendente. Tās ir lietas, par kurām sapņo katrs Latvijas basketbola līdzjutējs.
