Valsts prezidents aicina Straujumu veidot jauno valdību (papildināts plkst.17:44) 0
Valsts prezidents Andris Bērziņš šodien aicinājis pašreizējo zemkopības ministri Laimdotu Straujumu (V) veidot jauno valdību.
“Izvērtējot Laimdotas Straujumas profesionālo pieredzi un pozitīvo darbību valsts pārvaldes institūcijās, es aicinu viņu izveidot jauno Ministru kabinetu,” pēc tikšanās ar Straujumu un topošās koalīcijas pārstāvjiem sacīja Bērziņš.
Viņš novēlēja Straujumai veiksmi “šajā nebūt ne vienkāršajā darbā”.
Straujuma pateicās prezidentam un politiskajām partijām par atbalstu. “Es ļoti labi apzinos šo pienākumu, ko esmu uzņēmusies laikā, kad līdz Saeimas vēlēšanām ir deviņi mēneši un pa vidu ir vēl vienas vēlēšanas,” sacīja Straujuma.
Viņa arī piebilda, ka vēlēšanu rezultāti būs atkarīgi no tā, kā veiksies valdībai, un tā, kā šī koalīcija varēs sastrādāties.
“Esmu gandarīta, ka šīs labēji centriskās koalīcijas visas partijas spēja vienoties, ka darbs būs konstruktīvs,” sacīja Straujuma. Viņa žurnālistiem arī vairākkārt uzsvēra, ka pagaidām nav notikušas sarunas par amatu sadali jaunajā valdībā.
Prognozē, ka Straujumas veidotajai valdībai varētu būt 67 deputātu atbalsts Saeimā un jauno valdību varētu izveidot divu, trīs nedēļu laikā.
23.janvārī Saeimā paredzētas ārpolitikas debates un uz to laiku jau vajadzētu būt apstiprinātai valdībai, sacīja “Vienotības” līdere Solvita Āboltiņa.
Taujāta, vai Ventspils mēra Aivara Lemberga (“Latvijai un Ventspilij”) iespējamā piedalīšanās koalīcijas padomes sēdē liecina, ka pie varas atgriežas oligarhi un šī nebūs tiesiskuma koalīcija, Straujuma norādīja, ka nevēlas komentēt to, kādi konkrēti cilvēki piedalīsies koalīcijas padomes sēdēs. Viņa akcentēja, ka ZZS būs jaunās koalīcijas dalībnieki.
Vaicāta par to, vai valdība varētu veikt kādu valstij piederošo uzņēmumu privatizāciju, Straujuma norādīja, ka lielo uzņēmumu privatizācija nav viņas un valdību veidojošo partiju darba kārtībā. Likumā ir ierakstīts, ka, piemēram, “Latvijas Valsts meži” un citi lielie uzņēmumi netiks privatizēti, akcentēja prezidenta nominētā premjera kandidāte. Taču jautājums ir, vai tādi uzņēmumi kā Zemkopības ministrijas sertifikācijas centrs ir jāpatur valsts kontrolē, ja otrs centrs ir privāts, norādīja Straujuma.
Straujuma sacīja, ka pašlaik nav plānota tikšanās ar apvienības “Saskaņas centrs” pārstāvjiem, jo, ja “paliks tā, kā tagad ir”, koalīciju veidos četras labēji centriskās partijas un neatkarīgie deputāti.
“Vienotība” svētdien valdes sēdē nolēmusi virzīt Straujumu par Ministru prezidenta amata kandidāti. Šai pašā valdes sēdē Straujuma arī uzņemta partijas “Vienotība” rindās.
“Vienotības” līdere Solvita Āboltiņa iepriekš pauda, ka Straujuma pašreizējā valdībā ir vispieredzējušākais cilvēks valsts pārvaldē, tāpat viņai ir doktora grāds ekonomikā un pašreizējā amatā izdevies panākt līdzsvaru zemkopības nozarē.
Arī demisionējušais premjers Valdis Dombrovskis (V) pauda, ka Straujumas ļoti lielā pieredze valsts pārvaldē ir labs pamats, lai viņa sekmīgi tiktu galā ar premjera pienākumiem un nodrošinātu darbu pēctecību.
Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, 1951.gada 24.februārī dzimusī Straujuma ir beigusi Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultāti, 1992.gadā viņa ieguvusi ekonomikas doktora grādu.
Pēc augstskolas beigšanas Straujuma strādājusi Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūtā, SIA “Latvijas Datu centrs”, kā arī vadījusi SIA “Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centrs”.
Kopš 1999.gada 16.novembra Straujuma strādāja par valsts sekretāra vietnieci Zemkopības ministrijā, bet no 2000.gada 9.oktobra līdz 2006.gada 31.decembrim viņa bija Zemkopības ministrijas valsts sekretāres amatā.
No 2007.gada janvāra līdz 2010.gada decembrim Straujuma ieņēma Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas valsts sekretāres amatu, bet no 2011.gada janvāra līdz oktobrim viņa bija ministrijas valsts sekretāra vietniece.
2011.gada 25.oktobrī Saeima apstiprināja Dombrovska valdību ar Straujumu zemkopības ministres amatā. Toreiz Straujumu šim postenim bija virzījusi “Vienotība”, lai gan viņa pati bija bezpartejiska.
Jau ziņots, ka līdzšinējais premjerministrs Dombrovskis pērn 27.novembrī paziņoja par atkāpšanos no amata. Viņš paskaidroja, ka tādā veidā uzņemas politisko atbildību par Zolitūdes traģēdiju, kas prasīja 54 cilvēku dzīvības.
Pēc Dombrovska demisijas notika vairākas politisko konsultāciju kārtas, “Vienotība” divas reizes piedāvāja prezidentam savus premjera amata kandidātus, taču abas reizes Valsts prezidents Bērziņš tos noraidīja.
Paredzēts, ka jauno koalīciju veidos līdzšinējie valdības partneri – “Vienotība”, VL-TB/LNNK, Reformu partija un pie frakcijām nepiederošie deputāti, pieaicinot pašreiz opozīcijā esošu Zaļo un zemnieku savienību.
