Prezidents aicina neizmantot 16.martu politiskas karjeras veidošanai 11
Valsts prezidents Andris Bērziņš šorīt Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” aicināja 16.martā netraucēt leģionāru piemiņas pasākumus un neveidot politisko karjeru uz šo veco vīru rēķina.
Prezidents pastāstīja, ka jau ir pārrunājis jautājumus, kas saistīti ar 16.martu, un noskaidrojis, ka pagaidām par iespējamām nekārtībām nav lielāku bažu, kā tas ir bijis citus gadus. Viņš uzsvēra, ka tas, vai 16.marts tiks aizvadīts mierīgi, lielā mērā ir atkarīgs no pašiem iedzīvotājiem.
Uz jautājumu, vai jau ir samanāmas kādas provokācijas 16.marta pasākumos, Bērziņš televīzijā atbildēja: “Ne vairāk kā iepriekš.”
Kā ziņots, līdz šim Brīvības pieminekļa apkaimē 16.martā pieteikti trīs latviešu leģionāru piemiņas pasākumi, aģentūra LETA uzzināja Rīgas domē.
Biedrības “Daugavas Vanagi Latvijā” Limbažu nodaļa no plkst.11 līdz 13 pieteikusi gājienu. Pēc piemiņas dievkalpojuma Doma baznīcā aptuveni 100 cilvēku dosies gājienā cauri Vecrīgai, lai noliktu ziedus pie Brīvības pieminekļa, godinot latviešu leģionāru piemiņu.
Biedrība “Paspēlēsimies” jau no plkst.6 līdz 13 Brīvības pieminekļa apkaimē, ieskaitot piemineklim pieguļošo zaļo zonu Bastejkalnā un Operas skvēra pusē, plāno izvērst informatīvu sanāksmi, lai atgādinātu par 1944.gada 16.martā notikušajām latviešu leģionāru kaujām. Pasākums pieteikts plašā teritorijā, taču iesniegumā Rīgas domei norādīts, ka tajā varētu piedalīties aptuveni 10 cilvēku.
Trešo pieteikumu iesniegusi privātpersona Jānis Devjatņikovs – viņš no plkst.10 līdz 14 teritorijā no Laimas pulksteņa līdz pilsētas kanāla tiltam vēlas rīkot piketu Latvijas leģionāru piemiņai. Pasākuma organizators norādījis, ka šajā pasākumā piedalīsies aptuveni 50 cilvēku.
Pieteikumi Rīgas domē saņemti likumā noteiktajā kārtībā, taču vēl nav izskatīti. Pieteikumi iesniedzami desmit darba dienu laikā pirms pasākuma norises – kad šis termiņš būs noslēdzies, Rīgas dome izvērtēs visus iesniegtos pieteikumus. Iesniegumi arī nosūtīti drošībsargājošām iestādēm izvērtēšanai.
16.marts – Leģionāru piemiņas diena – ir neoficiāla piemiņas diena, kad latviešu leģiona veterāni un citi cilvēki piemin Latvijas iedzīvotājus, kuri cīnījās hitleriskās Vācijas bruņotajos spēkos latviešu leģiona sastāvā.
Pirmoreiz to kā piemiņas dienu 1952.gadā ierosināja svinēt bijušo leģiona karavīru organizācija “Daugavas Vanagi”, jo 1944.gada
16.martā abas Latviešu leģiona divīzijas pirmoreiz darbojās kopīgi Austrumu frontē pie Veļikajas upes pret Sarkano armiju.
Jau vairākus gadus galvenie 16.marta pasākumi notiek Rīgā, kad pēc dievkalpojuma Rīgas Doma baznīcā bijušie leģionāri un viņu atbalstītāji dodas gājienā uz Brīvības pieminekli, lai noliktu ziedus. Šajā vietā viņus parasti, protestējot pret šādu gājienu, sagaida antifašistisko organizāciju pārstāvji.
Rīgas dome 2011. un 2012.gadā aizliedza visus pasākumus 16.martā, taču tiesa šos aizliegumus atcēla un pasākumi notika.
Pērn pašvaldība pasākumu organizēšanu neierobežoja, līdz ar to Brīvības pieminekļa laukumā notika trokšņaina viedokļu apmaiņa.
Brīdī, kad piemineklim tuvojās vairāki simti leģionāru atceres gājiena dalībnieku, pretējās nometnes pārstāvji skaļruņos sāka atskaņot ļoti skaļu, ausīs griezošu mūziku un sirēnu skaņas. Biedrība “Apvienība pret nacismu” bija uzstādījusi skaļruņus, kas atskaņoja skaļu padomju laiku mūziku krievu valodā un uzrunas.
Leģionāru atceres dienas dalībnieki kritizēja Rīgas domi, kura pieļāvusi, ka vienā vietā vienlaicīgi pieļauti pasākumi ar pretēju viedokļu paušanu, tādējādi veicinot konfrontācijas. Nacionālā apvienība savukārt pieprasīja iekšlietu ministra Kozlovska demisiju, norādot, ka policijas rīcība, “pieļaujot latviešu leģionāru klaju zaimošanu pie Brīvības pieminekļa, bija nepieļaujams notikums, kas nekad vairs nedrīkst atkārtoties”. Vēlāk demisijas pieprasījums gan tika atsaukts.
Pēc šiem incidentiem pie Brīvības pieminekļa Saeimas deputāti pērn novembrī pieņēma grozījumus likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”, kas policistiem nosaka plašākas pilnvaras pasākumu laikā nodrošināt sabiedrisko kārtību un drošību.
Ja pasākums noteiktajā laikā traucēs citus iepriekš pieteiktus pasākumus, radīs būtiskus šķēršļus transportam vai gājējiem vai apdraudēs citu cilvēku tiesības un drošību, policisti sabiedriskās kārtības nodrošināšanai varēs noteikt ierobežojumus pasākumam neatkarīgi no pašvaldības lēmuma.
Likums arī papildināts ar jaunu pantu, kas nosaka, ka pašvaldība varēs aizliegt pasākuma norisi, ja tiks secināts, ka tā rīkošana apdraudēs citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību vai tikumību, un ja minētos apdraudējumus nebūs iespējams novērst, nosakot pasākumam ierobežojumus.
Likumā noteikts, ka sapulcē izmantotajām skaņas iekārtām jābūt pieteiktām vienlaikus ar pasākumu.
