Prezidents aicina atteikties no dalījuma mūsējos un svešajos 0
Sabiedrības pamatvērtībām jāietver cieņpilna attieksme citam pret citu, spēja uzklausīt atšķirīgus viedokļus un gatavība uz dialogu un kompromisu, Valsts prezidents Andris Bērziņš trešdien uzsvēra konferencē “Ceļā uz iekļaujošu sabiedrību bez naida: Latvijas pieredze, sasniegumi un izaicinājumi”.
Konferences atklāšanā piedalās augstākās valsts amatpersonas.
Bērziņš aicināja attiekties no dalījuma mūsējos un svešajos.
“Vēlos uzsvērt – Latvijai kā tiesiskai un demokrātiskai valstij nav pieņemama naida kurināšana vai diskriminācija nekādā izpausmē, lai arī kādi būtu tās motīvi – dzimums, rase, etniskā izcelsme, sociālais stāvoklis, invaliditāte, reliģija vai politiskā pārliecība. Ievērojot šo principu, mūsu sabiedrība būs spēcīga, saliedēta un spējīga pastāvēt,” uzskata Valsts prezidents.
Viņš norādīja, ka katram ir jāuzņemas atbildība par savstarpējas cieņas, iecietības un daudzveidīgas sabiedrības stiprināšanu. Lai šo mērķi sasniegtu, joprojām daudz darāmā ir arī valdībai un politiķiem, izglītības un tiesībaizsardzības iestādēm un masu medijiem. Viens no spēcīgākajiem šā mērķa sasniegšanas līdzekļiem ir sabiedrības izglītošana un sabiedriskās domas veidošana, sacīja Bērziņš.
“Nav pieņemama naidīga politiskā retorika, kas bieži vien tiek aizbildināta ar tiesībām uz vārda brīvību. Valsts tiesībaizsardzības iestādēm ir operatīvi jāreaģē uz katru neiecietības izpausmi – vai tas būtu antisemītisms, ksenofobija vai kāda cita naida runas vai diskriminācijas forma. Rūpīgi jāpārlūko un jāuzlabo vai jāpapildina attiecīgo likumu klāsts, lai tas atbilstu reālajai situācijai un būtu vērsts tieši uz naida noziegumu apkarošanu un taisnīgu sodīšanu,” minēja Valsts prezidents.
Konference notiks Rīgas Juridiskajā augstskolā, kas to organizē sadarbībā ar Ārlietu, Izglītības un zinātnes un Tieslietu ministriju. Konferenci finansē no Eiropas Komisijas un Latvijas valdības noslēgtās Vadības partnerības līdzekļiem.
Savukārt Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (“Vienotība”), uzstājoties konferencē, norādīja, ka iecietīga sabiedrība ir augstas attīstības pazīme.
“Cieņa, iecietība, atteikšanās no vardarbības ir tās pamatvērtības, bez kurām nav iespējams saskanīgi dzīvot kopā. Tās ir trauslas vērtības ‒ lai tās uzturētu, ir vajadzīga nemitīga uzmanība, jo īpaši globālā un digitālā pasaulē, kurā jebkurš vēstījums var izplatīties ātrāk nekā jebkad agrāk un kurā ar tiem ir tik viegli iespējams manipulēt. Iecietība ir spēja paciest kritiku, piedāvāt dialogu, atturēties no vardarbības. Tas ir augsts sabiedrības attīstības līmenis, kas nostiprina pašapziņu un drošības izjūtu,” teica Āboltiņa.
Viņa arī sacīja, ka bez demokrātijas nav iespējama iekļaujoša sabiedrība, taču demokrātija nav arī visatļautība un vislielākā demokrātiskas valsts vērtība ir brīvi cilvēki, kas lemj savu un savas valsts nākotni. Vienlaikus viņa atgādināja, ka tas ir iespējams tikai tad, ja katrs arī uzņemas savu atbildības nastu.
