E. Līcītis: – Ģenerālprokurors “LA” intervijā sacīja: 2005. gadā atcēla normatīvos aktus, būvēs zināmā mērā iestājās bardaks. 19
– Un vai pēc 2005. gada būvētās sabiedriskās ēkas tagad ir bīstamas, kur labāk neiet iekšā? Cik drošas ir ugunsdrošības sistēmas mūsu celtnēs? Uz šiem jautājumiem atbildes nav dotas.
V. Krustiņš: – Ko tādā gadījumā dara prezidenta kungs?
– Prasa premjeram, ministriem, lai viņi nodrošina valsts pārvaldē strādājošo kompetenci, kas rastu atbildes šiem un simt citiem jautājumiem.
– Bet viņi nenodrošina!
– Tad prezidenta rīcībā ir cits smalks instruments. Viņš nāk uz redakciju pie Voldemāra Krustiņa un saka – mums sakrājies un jāizrunā, ka tādā un tādā ministrijā, departamentā strādā nezinoši cilvēki.
– Ko gaidāt un neatlaižat Saeimu?
– Dažu ierēdņu dēļ Saeima nav jāatlaiž.
– Ne ierēdņu, bet valdības nespējas dēļ nodrošināt labu, kvalificētu pārvaldību.
– Saeimu var atlaist, ja ir pārliecība, ka nākamā būs darbspējīgāka.
E. Līcītis: – Valsts kontrole katru nedēļu argumentēti norāda – tanī ministrijā, uzņēmumā konstatētas nekārtības, izsaimniekošanas par miljoniem, bet kam par to jāatbild? It nevienam.
– Viņa problēma ir redzējuma neeksistēšana – politiski. Runājām, ka šī gada budžets no valdības viedokļa būšot: 1) nacionālās drošības prioritāte, 2) nevienlīdzības mazināšanai, 3) ekonomiskajai izaugsmei. Pāris mēnešus vēlāk no premjerministres dzirdam, ka aizsardzībai iedots par maz un par lēnu, jo apdraudējums pieaugot. Vēl pēc nedēļas seko ekonomikas ministres paziņojums, ka izaugsmes pieaugums nebūšot vis 2,8%, bet tikai 2%. Savukārt LBAS priekšsēdētājs Krīgera kungs atzina, ka pacelto algu minimumu uzņēmēji iemanījušies apiet, pārdalot slodzes – pamanipulējot. Tādējādi visas trīs prioritātes ir kritušas. Politiskam budžeta redzējumam jābūt – kam tērēt naudu. Ja pateicām 2% aizsardzības, tad otrā teikumā sakām – pretgaisa aizsardzībai, citam bruņojumam. Ar skaidrību, kam naudu izlieto. Un Valsts kontroles redzējums savukārt skan – kur un kā līdzekļi izlietoti. Lietderīgi vai nelietderīgi.
– Gan jūsu ASV vizītes kontekstā, gan aizsardzības līdzekļu izlietojumā – četri aktuāli jautājumi. Vai jāatjauno obligātais dienests? Vai jāpalielina armijas personālsastāvs? Vai jāakcentē zemessardzes loma? Vai Latvijā jāierīko NATO bāze?
– Šodienas karadarbība nozīmē: profesionāļi pret profesionāļiem, tehnoloģijas pret tehnoloģijām. Jauniesaucamie pret jauniesaucamajiem bija karš pagājušā gadsimta vidū. Tāpēc es drīzāk piekristu un man nav pamats neticēt ministram Vējonim, kurš saka, ka mums jāattīsta un jāpalielina profesionālā armija. Zemessargu skaits arī pieaug, un tas ir labi. Tur iestājas jaunieši, arī mans dēls pērnvasar. Tā bija viņa pārliecība un paša iniciatīva. Zemessardzē nepieciešams pareizi ieguldīt līdzekļus un šos spēkus stiprināt. Kas attiecas uz NATO karabāzi – jau sacīju, ka jebkāda NATO karavīru klātbūtne atturētu Krievijas pusi veikt jebkādas militāras darbības mūsu teritorijā.
V. Krustiņš: – Kāds pulkvežleitnants vērsa uzmanību TV diskusijā – te darbojoties diezgan daudz politisku diversantu, kuru nodarījumi arī ir kaitīgi. Mums jārūpējas par drošu aizmuguri! Darbojas cilvēki, kuri neslēpj – mēs balsotu pret Latvijas neatkarību. Viņi uzstājas Latvijas TV kanālos.
– Paradoksālā kārtā te man ir piemērs no ASV vizītes. Vašingtonā vakariņoju ar Hārvarda studiju biedru, kurš strādā ASV Aizsardzības ministrijā. Viņš teica: zini, russians are in town! Krievi pilsētā! Kādā ziņā? Vašingtonā izkārti plakāti ar bijušā valsts sekretāra Kolina Pauela foto. Viņa teksts ANO – Irākai ir masu iznīcināšanas ieroči. Zemāk plakātā rakstīts: “Ir arī cita patiesība!” un vēl zemāk: “Russia Today”. Proti, krievu vadošais starptautiskais informācijas kanāls. Tā ir viņu reklāma, domāju, ka daudzviet pasaulē. Šis kanāls atvērts neskaitāmās viesnīcās. Demokrātiskā sabiedrībā ir pieļaujama viedokļu dažādība, taču, kur tas izpaužas ekstrēmās formās, pret to ir jāaizstāvas un jāvēršas.
